22/10/2026
LŽA brīdina par Saeimas lēmuma iespējamu neatbilstību Satversmei un Eiropas Mediju brīvības aktam
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) uzskata, ka Saeimas 22. oktobra lēmums ar likumu aizliegt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ziņu dienestu apvienošanu ir ne tikai bīstams precedents, bet arī tieša politiskās varas iejaukšanās neatkarīga sabiedriskā medija iekšējā organizācijā. Parlaments ir izmantojis likumdevēja varu, lai pieņemtu konkrētu lēmumu, kam pēc būtības būtu jāpaliek paša medija profesionālās un organizatoriskās autonomijas ietvaros. Īpaši satraucoši, ka šāds lēmums pieņemts steidzamā kārtībā, lai gan tikai dienu iepriekš Saeimas komisija bija vienojusies šo jautājumu skatīt atsevišķā likumprojektā, nodrošinot plašākas diskusijas.
Sabiedriskā medija institucionālo, redakcionālo un funkcionālo neatkarību aizsargā gan Latvijas, gan Eiropas Savienības tiesības. Satversmes 100. pants aizsargā vārda brīvību, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3. pants nosaka sabiedrisko mediju brīvību no politiskas iejaukšanās. Turklāt šā paša likuma 5. un 6. pants medija administratīvo pārvaldību uztic valdei, bet atbildību par redakcionālo politiku un redakcionālajiem lēmumiem - galvenajam redaktoram. Savukārt Eiropas Mediju brīvības akta 5. pants dalībvalstīm uzliek pienākumu nodrošināt sabiedrisko mediju redakcionālo un funkcionālo neatkarību.
Arī Satversmes tiesa 2026. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2024-30-01 17.1. un 20. punktā uzsvēra sabiedrisko mediju neatkarības un redakcionālās brīvības nozīmi, sasaistot to ar Satversmes 100. pantā garantēto vārda brīvību. Vienlaikus tiesa atzina likumdevēja tiesības noteikt sabiedrisko mediju darbības tiesisko ietvaru. Taču šīs pilnvaras nav neierobežotas. LŽA ieskatā Saeima, ar likumu nosakot konkrētu ziņu redakciju struktūru, ir pārsniegusi robežu starp sabiedriskā medija tiesiskā ietvara noteikšanu un tiešu iejaukšanos tā profesionālajā un organizatoriskajā autonomijā. Šāda iejaukšanās, asociācijas vērtējumā, rada nopietnas šaubas par pieņemtā regulējuma atbilstību Satversmē un Eiropas Mediju brīvības aktā nostiprinātajām neatkarības garantijām.
Eiropas Mediju brīvības akts prasa nodrošināt sabiedriskā medija redakcionālo un funkcionālo neatkarību, kā arī viedokļu daudzveidību, taču neparedz pienākumu uzturēt atsevišķus ziņu dienestus. Tādēļ būtisks ir jautājums, vai šo leģitīmo mērķu sasniegšanai tiešām nepieciešams likumā noteikt konkrētu redakciju struktūru un ierobežot paša medija iespējas lemt par sava darba organizāciju.
Šodien Saeima ar likumu nosaka ziņu redakciju struktūru - rīt cits parlamenta vairākums ar tiem pašiem argumentiem var mēģināt noteikt arī to, kā šīm redakcijām jāstrādā. Viedokļu daudzveidības aizsardzība ir leģitīms mērķis, taču tas nedrīkst kļūt par universālu attaisnojumu politiskās varas iejaukšanās paplašināšanai. Pat ja šodienas lēmums tieši nenosaka ziņu saturu, tas vājina robežu starp likumdevēja pilnvarām un redakciju profesionālo autonomiju. Sabiedriskā medija neatkarību apdraud ne tikai tieša politiska kontrole pār saturu, bet arī precedenti, kas šādu kontroli nākotnē var padarīt vieglāk attaisnojamu.
LŽA šajā jautājumā vienmēr ir konsekventa - 30. aprīlī asociācija, iebilstot pret pārlieku detalizētu sabiedriskā medija redakcionālā darba regulēšanu, uzsvēra, ka likumam jānosaka principi, nevis jāaizstāj redakcijas. Savukārt 9. oktobrī, vēršoties pie jaunievēlētās Saeimas, LŽA atkārtoti uzsvēra nepieciešamību ievērot skaidru robežu starp politisko varu un redakciju darbu, kā arī pieņemt mediju darbību būtiski ietekmējošus lēmumus tikai pēc savlaicīgām konsultācijām ar nozares profesionāļiem.
LŽA neiestājas ne par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ziņu dienestu apvienošanu, ne pret to un neaizstāv konkrētus LSM valdes lēmumus. Asociācija iebilst pret to, ka šo izvēli sabiedriskā medija vietā izdara parlaments, nevis pats medijs, iesaistot redakcijas un žurnālistus. Likumdevēja uzdevums ir garantēt medija neatkarību, nevis aizstāt tā profesionālos lēmumus.
Tādēļ LŽA aicina Saeimu pārskatīt pieņemto regulējumu un nodrošināt neatkarīgu juridisku izvērtējumu par tā atbilstību Satversmei un Eiropas Savienības tiesībām.
