Latvijas Ugunsapbedīšanas asociācija

19/02/2026

Rīgas domes priekšsēdētājam un deputātiem

Rīgas domes sabiedriskās apspriešanas organizatoriem

Latvijas Ugunsapbedīšanas asociācijas valdes priekšlikumi

Rīgas kapsētu attīstības un apsaimniekošanas koncepcijai 2026.–2035. gadam

Latvijas Ugunsapbedīšanas asociācija, kā Eiropā viena no senākajām profesionālajām organizācijām šajā nozarē kopš 1925.gada 27.maija un viena no tagadējās Rīgas krematorijas veidotājām Latvijas brīvvalsts laikā un tās atjaunošanas sākumā, atbalsta Rīgas pašvaldības centienus risināt kapsētu kapacitātes krīzi un piedāvā šādus priekšlikumus.
1. Pelnu dārzu kā pamata, nevis margināla risinājuma nostiprināšana
Pelnu dārzi jādefinē nevis kā “alternatīva”, bet kā pilntiesīga un prioritāra apbedīšanas forma pilsētvidē, īpaši:
teritorijās ar augstu gruntsūdeņu līmeni,
kapsētās, kur tradicionālo apbedījumu paplašināšana nav iespējama.
Nepieciešams noteikt minimālo pelnu dārzu īpatsvaru katrā lielākajā pašvaldības kapsētā.
2. Vienots un skaidrs regulējums pelnu izkaisīšanai
Asociācija rosina:
izstrādāt vienotus pilsētas mēroga noteikumus pelnu izkaisīšanai kapsētās,
atteikties no pārmērīgas birokrātijas atļauju saņemšanā,
nodrošināt skaidru informāciju iedzīvotājiem par iespējām, rituālu kārtību un izmaksām.
Tas mazinās nelegālu vai neformālu pelnu izkaisīšanu.
3. Kolumbāriju attīstība kā telpiski efektīvākais risinājums
Atzinīgi vērtējot jau izsludināto kolumbārija iepirkumu, Asociācija aicina:
kolumbāriju attīstību plānot sistēmiski visās Rīgas lielākajās kapsētās,
paredzēt gan publiski pieejamus, gan ģimenes nišu risinājumus,
arhitektoniski integrēt kolumbārijus kapsētu ainavā, nevis uztvert tos kā tehnisku piebūvi.
4. Pāreja no “virsapbedījumu loģikas” uz “cikla loģiku”
Asociācija uzskata, ka:
virsapbedījumi ir sociāli un emocionāli konfliktējoši,
ilgtermiņā tie rada vairāk administratīvu un ētisku problēmu nekā ieguvumu.
Tāpēc atbalstāma Vācijas un Ziemeļeiropas prakse:
noteikts apbedījuma termiņš (piemēram, 20–25 gadi),
pēc kura kapavieta tiek atbrīvota jaunam apbedījumam bez virsapbedījuma sloga.
No taisnīguma aspekta, tam jāattiecas gan uz tradicionāliem apbedījumiem, gan apraktām pelnu urnām.
Tas ir arī jautājums par cieņpilnu kapa vietas sakopšanu, kas var ietvert pelnu izkaisīšanu tam atvēlētā vietā. Ierosinām izveidot priekš tā speciālu Kurgānu.
Tāpat arī jāparedz, ka tādi valstiski nozīmīgas kapu apbedījumu vietas kā Rīgas brāļu kapos ir saglabājamas neskartas un svētas. To pašu vajag attiecināt arī par valstij nozīmīgu personu apbedījumu vietām.
5. Digitalizācijas sasaistīšana ar piederīgo informēšanu
Kapavietu aktēšanas procesā Asociācija rosina:
ieviest digitālu paziņošanas sistēmu, kas automātiski informē piederīgos,
dot iespēju uzturēt kapavietu statusu attālināti (īpaši diasporai),
publiski pieejamu karti ar apbedījumu veidiem un iespējām.
Tas mazinās konfliktus un palielinās uzticēšanos pašvaldības rīcībai.
6. Ekoloģiskā aspekta nostiprināšana
Ugunsapbedīšana un pelnu dārzi:
samazina zemes patēriņu,
mazina gruntsūdeņu piesārņojuma riskus,
būtiski samazina kapsētu uzturēšanas izmaksas ilgtermiņā.
Asociācija aicina šos aspektus skaidri formulēt koncepcijā, nevis atstāt kā sekundāru argumentu.
7. Sabiedrības izglītošana kā koncepcijas neatņemama daļa
Bez sabiedrības izpratnes jebkura reforma saskarsies ar pretestību. Tāpēc nepieciešams:
informatīvs kampaņu cikls par apbedīšanas veidu izvēli,
sadarbība ar reliģiskajām konfesijām, skaidrojot, ka ugunsapbedīšana nav pretrunā cieņai pret mirušo,
praktiski piemēri no citām Eiropas pilsētām.

Rīga ir sasniegusi punktu, kur kapsētu politika vairs nevar balstīties tikai tradīcijās. Nepieciešama pāreja uz:
telpiski efektīviem,
ekoloģiski atbildīgiem,
sociāli taisnīgiem risinājumiem.
Latvijas Ugunsapbedīšanas asociācija ir gatava piedalīties turpmākā dialogā un sniegt savu profesionālo pieredzi koncepcijas pilnveidošanā.
Lūdzu izskatīt iesniegumu pēc būtības, paziņojot atbildīgās personas, kuras izskatīs priekšlikumus pēc būtības. Priekšlikumi tiek iesniegti cita starpā arī sabiedriskās apspriešanas ietvaros.

Iespējami traucējumi juridisko un pilnvaroto personu darbībām portālā un pakalpojumā "Mani dati" 17.02.2026. pl. 20:00-21:00 saistībā ar plānotiem uzturēšanas darbiem.

12/02/2026

Vilors Eihmanis
Vienas no Eiropas vecākās biedrības "Latvijas Ugunsapbedīšanas asociācija" prezidents

ATSAUČU APARĀTS UN KONCEPTUĀLIE CITĀTI
Dzīve kā trīs vienību struktūra: piedzimšana – dzīve – nāve

Pamatpozīcija
Dzīve cilvēces domāšanas vēsturē konsekventi tiek skatīta nevis kā lineārs process ar “beigām”, bet kā strukturēta kopība, kurā piedzimšana un nāve ir dzīves iekšējās sastāvdaļas, nevis ārēji notikumi. Nāve nav dzīves pretstats — tā ir tās robeža, kas piešķir dzīvei formu, nozīmi un intensitāti.
I. ANTĪKĀ DOMA
Hērakleits (ap 500 p.m.ē.)
“Dzīve un nāve ir viens un tas pats, tāpat kā nomods un miegs.”
(Fragments DK B62)
Nozīme: jau pirmssokrātiķu domāšanā nāve netiek izslēgta no dzīves – tā ir pārejas forma, nevis iznīcība.
Platons – Faidons
“Filozofija ir mācīšanās mirt.”
Nozīme: dzīve bez nāves apzināšanās nav pilnvērtīga dzīve; domāšana sākas tur, kur cilvēks pieņem savas beigtības faktu.
Aristotelis – Par dvēseli
“Dzīve ir tas, kas piemīt būtnēm ar sākumu un galu.”
Nozīme: dzīvība tiek definēta caur tās robežām; bez gala nav formas.
II. RELIĢISKĀ UN METAFIZISKĀ TRADĪCIJA
Bībele, Salamans Mācītājs (3:2)
“Ir laiks piedzimt un laiks mirt.”
Nozīme: nāve ir laika kārtības sastāvdaļa, nevis haoss vai sods.
Sv. Augustīns – Atzīšanās
“Mēs dzīvojam, mirstot, un mirstam, dzīvojot.”
Nozīme: cilvēka eksistence ir pastāvīga kustība starp dzīvību un nāvi.
III. MODERNĀ FILOZOFIJA
Baruhs Spinoza – Ētika
“Brīvs cilvēks par nāvi domā vismazāk, un viņa gudrība ir dzīves, nevis nāves pārdomas.”
Svarīga piezīme:
Spinoza neteica, ka nāve nav svarīga — viņš norādīja, ka nāves pieņemšana atbrīvo dzīvei, nevis to paralizē.
Immanuels Kants
“Cilvēka dzīves galīgums ir priekšnoteikums morālai atbildībai.”
Nozīme: ja nebūtu gala, nebūtu arī atbildības.
IV. 20. GADSIMTS – EKSISTENCIĀLĀ DOMA
Martins Heidegers – Esamība un laiks
“Nāve nav notikums dzīves beigās, bet eksistences veids.”
Nozīme: cilvēks visu dzīvi dzīvo kā mirstīgs; nāve strukturē laiku, izvēli un jēgu.
Alberts Kamī – Sizifa mīts
“Apziņa par nāvi ir tas, kas padara dzīvi intensīvu.”
Viktors Frankls – Cilvēks jēgas meklējumos
“Dzīve nekad nezaudē jēgu — pat ciešanās un nāvē.”
Nozīme: nāve neanulē dzīves vērtību; tā to noslēdz.
V. MŪSDIENU DOMA UN MEDICĪNAS HUMANITĀTES
Atuls Gawande – Being Mortal (2014)
“Mūsdienu medicīna ir iemācījusies cīnīties ar nāvi, bet nav iemācījusies dzīvot ar tās neizbēgamību.”
Paliatīvās aprūpes princips (WHO)
“Nāve ir normāls dzīves process.”
Nozīme: pat mūsdienu medicīna oficiāli atzīst: nāve nav neveiksme.
VI. KONSOLIDĒTA TĒZE (PIEVIENOJAMA KĀ AKADĒMISKS SECINĀJUMS)
Dzīve sastāv no trim savstarpēji nenošķiramām dimensijām: piedzimšanas, eksistences un nāves. Nāve nepieder dzīves ārpusei — tā pieder tās struktūrai. Sabiedrības, kas nāvi izstumj no diskursa, zaudē spēju jēgpilni runāt arī par dzīvi.

31/01/2026

Pelnu kaisīšana dabā: Starp emocijām, zinātni un dabas ciklu

​Jautājums, kas izskan nereti: “Kādēļ man, ieejot jūrā, būtu jābradā pa kāda kremētā mirušā pelniem?”

​Šis jautājums ir saprotams – tas sakņojas mūsu instinktīvajās bailēs no nāves un nezināšanas par to, kas īsti ir kremācijas rezultāts. Latvijas Ugunsapbedīšanas asociācija skaidro šī procesa fizisko un simbolisko būtību.
​1. Zinātne aiz "pelniem"
​Svarīgi apzināties, ka cilvēka kremācijas pelni nav „pelni” sadzīviskā izpratnē (kā sadedzināta malka vai papīrs). Augstā temperatūrā visas organiskās vielas pilnībā izzūd. Tas, kas paliek, ir tīri minerālsavienojumi (galvenokārt kalcija fosfāts). Pēc savas struktūras tie ir līdzīgi smalkam akmens pulverim vai dabiskam kaļķakmenim.
​2. Pasaule, kurā mēs dzīvojam
​Dabā mēs ik uz soļa sastopamies ar vielām, kas reiz bijušas dzīvas:
​Smiltis satur miljoniem gadu vecus sasmalcinātus čaulu un skeletu fragmentus.
​Koraļļi un gliemežvāki ir kādreizēju organismu kalcija struktūras.
​Ūdens un augsne ir nemitīga bioloģiskās aprites vide.
​Atšķirība nav bioloģijā vai higiēnā, bet gan mūsu simbolikā. Diskomfortu rada nevis pati viela (kas ir sterila un dabiska), bet gan mūsu emocionālā piesaiste domai par cilvēka klātbūtni.
​3. Tiesiskais rāmis un ētika
​Latvijā pelnu izkliedēšana nav haotisks process. To regulē gan ētikas normas, gan pašvaldību noteikumi:
​Vietas izvēle: Pelni netiek kaisīti oficiālās peldvietās vai aktīvās atpūtas zonās. Parasti tās ir attālas, mierīgas vietas dabā.
​Neredzamā klātbūtne: Izkliedēti dabā, pelni fiziski kļūst par daļu no vides dažu mirkļu laikā. Tie nav redzami, sataustāmi vai identificējami.
​4. Ekoloģiskais aspekts: Atgriešanās sākumpunktā
​Daudzviet pasaulē kremācija un pelnu atgriešana dabā tiek uzskatīta par videi saudzīgāko izvēli. Atšķirībā no tradicionālās apbedīšanas, šeit nav:
​Lakotu zārku un sintētisku audumu.
​Betona konstrukciju un metāla furnitūras.
​Zemes resursu ilgstošas aizņemšanas.
​Tā ir tīra, tieša atgriešanās dabas apritē – bez ķimikālijām un lieka smaguma.
​Secinājums
​Ja, ieejot jūrā, rodas jautājums: “Kādos pelnos es bradu?”, godīga atbilde būtu: Tu bradi tūkstošiem gadu vecā dabas apritē. Mēs nevis piesārņojam dabu, bet gan atzīstam, ka cilvēks ir tās neatņemama daļa. Ugunsapbedīšana ir veids, kā ļaut aizgājējam kļūt par čukstu vējā vai daļu no bezgalīgā jūras apvāršņa – ekoloģiski un simboliski tīrā veidā.

15/01/2026

Latvijas Republikas Valsts prezidentam
Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai
Latvijas Republikas Saeimas deputātiem

Vilors Eihmanis
Biedrības “Latvijas Ugunsapbedīšanas asociācija” valdes priekšsēdētājs

Rīgā, 2026. gada 15. janvārī
Iesniegums Nr. 01/15.01.2026

Viedoklis par plānotajiem tiesību aktu grozījumiem saistībā ar kremēto mirstīgo atlieku izkaisīšanas ierobežošanu
Kā biedrības “Latvijas Ugunsapbedīšanas asociācija” — vienas no Eiropas vecākajām nozares organizācijām — valdes priekšsēdētājs un Rīgas krematorijas atjaunošanas līdzdibinātājs (kopā ar I. Spulģi un prof. D. A. Lēberu), vēršos pie Jums, lai paustu pamatotus iebildumus pret ieceri tiesību aktos nostiprināt aizliegumu kremēto mirstīgo atlieku (pelnu) izkaisīšanai ārpus kapsētu teritorijām.
Uzskatu, ka šāds ierobežojums nav samērīgs no sabiedrības kopējo interešu, individuālo cilvēktiesību un nacionālo tradīciju viedokļa. Sniedzu izvērstu juridisko un etisko pamatojumu šādai nostājai:
1. Cilvēktiesības un personas pašnoteikšanās brīvība
Latvijas Republikas Satversmes 96. pants garantē ikvienam tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Tiesību doktrīnā privātā dzīve ietver arī personas tiesības lemt par savu ķermeni un tā pēcnāves apstrādi. Izvēle par pēdējo atdusas vietu un veidu ir dziļi intīms lēmums, kas sakņojas personas pārliecībā un vērtību sistēmā. Valsts iejaukšanās šajā autonomajā izvēlē, nepierādot būtisku sabiedriskās kārtības vai drošības apdraudējumu, uzskatāma par nesamērīgu pamattiesību ierobežošanu.
2. Sabiedrības plurālisms un kultūras tradīcijas
Latvija kā demokrātiska un eiropeiska valsts raksturojas ar uzskatu daudzveidību. Ievērojamai sabiedrības daļai pelnu izkaisīšana dabā (pie ūdenstilpēm, mežos vai citās personiski nozīmīgās vietās) ir būtisks garīgs rituāls, kas simbolizē dvēseles mieru un atgriešanos dabas apritē. Piespiedu piesaiste kapsētu infrastruktūrai faktiski uzliek par pienākumu ievērot konkrētu apbedīšanas modeli, kas var būt pretrunā ar personas reliģisko vai filozofisko pārliecību.
3. Vides aizsardzība un sanitārā drošība
No zinātniskā viedokļa kremētas mirstīgās atliekas ir sterils materiāls, kas nerada epidemioloģiskus vai vides piesārņojuma riskus. Tādēļ vispārējs aizliegums nav pamatots ar vides drošības apsvērumiem. Tā vietā, lai noteiktu absolūtu aizliegumu, aicinu izstrādāt uz metodoloģiskiem principiem balstītas vadlīnijas, kas noteiktu ētiskas robežas (piemēram, minimālo attālumu no privātīpašumiem vai publiskām peldvietām), tādējādi sabalansējot dažādu sabiedrības grupu intereses.
4. Kapsētu funkcija un brīvprātības princips
Atzīstot kapsētu neapstrīdamo lomu vēsturiskās atmiņas saglabāšanā un kā sakrālas piemiņas vietas, tām nevajadzētu kalpot par administratīvi uzspiestu monopolu. Pašreizējā iniciatīva var tikt interpretēta kā klaja vēršanās pret baltu tautām raksturīgo ugunsapbedīšanas tradīciju un tiesībām uz brīvu rituāla izvēli, kas ir neatņemama mūsdienu Eiropas kultūrtelpas sastāvdaļa.
Aicinājums
Aicinu Latvijas Republikas Saeimu, strādājot pie attiecīgajiem likumprojektiem, vadīties pēc samērīguma un veselā saprāta principiem. Lūdzu nepieļaut tādu regulējumu pieņemšanu, kas nepamatoti ierobežo iedzīvotāju brīvību un liedz cieņpilnu pēdējā gribas rīkojuma izpildi.
Latvijas Ugunsapbedīšanas asociācija apliecina gatavību sniegt ekspertīzi, lai izstrādātu mūsdienīgu, cilvēktiesībām atbilstošu un drošu tiesisko regulējumu, kas respektētu gan valsts intereses, gan personas pēdējo gribu.

Ar cieņu,
Vilors Eihmanis

Biedrības “Latvijas Ugunsapbedīšanas asociācija” valdes priekšsēdētājs

Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.

17/09/2025