Centre for East European Policy Studies

08/09/2026

“Šobrīd mēs nevaram skaidri apgalvot, ka Armēnija pilnībā virzās prom no Krievijas ilgtermiņa projektu un saistību dēļ. Līdz ar to Armēnija ļoti uzmanīgi cenšas manevrēt starp abām pusēm. Taču ir skaidrs, ka no Krievijas puses nāk ne tikai retoriski, bet arī praktiski draudi, lai atturētu Armēniju no tuvināšanās Eiropas Savienībai.”

Tā 7. septembrī LTV Ziņu Dienests raidījumā “Panorāma” komentēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktora vietniece un vecākā pētniece Elīna Vrobļevska saistībā ar Armēnijas ārlietu ministra Ararata Mirzojana vizīti Latvijā un Armēnijas vēlmi īstenot diversificētu ārpolitiku, saglabājot līdzsvaru attiecībās ar Krieviju un vienlaikus padziļinot sadarbību ar citiem Rietumvalstu partneriem.

Pilns raidījuma "Panorāma" sižets pieejams: https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/380208/panorama

27/08/2026

“Ja ASV jaunās ekonomiskā spiediena kampaņas pret Irānu ietvaros ar sankcijām tiks izolēts pietiekami liels ar Teherānu sadarbojošu aktoru skaits, tieši Ķīna būs pirmā, kas šo situāciju izmantos savā labā un mēģinās tos piesaistīt savai alternatīvajai sistēmai. Skatoties plašāk, tas var radīt ļoti nepatīkamu disbalansu globālajā pārvaldē un starptautiskajā sistēmā.”

Šādi 26. augusta Latvijas Radio 1 raidījumā “Divas puslodes” komentēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktora vietniece un vecākā pētniece Elīna Vrobļevska, analizējot aktuālos starptautiskos politiskos procesus saistībā ar ASV un Irānas ekonomisko spriedzi, ASV un Kanādas savstarpējo tarifu konfliktu, kā arī gaidāmo Islandes referendumu par iestāšanās sarunu ar Eiropas Savienību atsākšanu.

Pilna diskusija un raidījuma “Divas puslodes” ieraksts pieejams:
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/divas-puslodes/asv-un-kanadas-tirdzniecibas-attiecibu-saasinajums-islande-atgri.a223053/

06/07/2026

Mainoties Eiropas un Eiroatlantiskās drošības videi, kādu virzienu NATO izvēlēsies turpmākajai attīstībai? Vai Ankaras samits iezīmēs būtisku pagrieziena punktu alianses spējā pielāgoties jaunajiem drošības izaicinājumiem?

Mūsu jaunākajā analītiskajā viedokļrakstā "NATO Ankaras samits: iespējamās prioritātes un ceļš uz jaunu alianses attīstības modeli" APPC praktikants Gustavs Pagrabs analizē gaidāmā samita potenciālo dienaskārtību, galvenos uzsvarus un to nozīmi NATO turpmākās attīstības kontekstā.

Pilns raksts pieejams:

Autors: Gustavs Pagrabs Eiropas drošības vide ir nonākusi nozīmīgā pārveides posmā. Vairāk nekā četri gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un ASV prezidenta Donalda Trampa otrās prezidentūras laikā pastiprinātajām diskusijām par nepieciešamību NATO dalībvalstīm ...

17/06/2026

“Krievija apzinās, ka cilvēktiesības Latvijai un Rietumu sabiedrībai ir svarīga vērtība, tāpēc Kremlis to ļoti labi izmanto pret mums. Tiek ekspluatētas ne tikai mūsu vājības, bet arī tas, kam mēs ticam un ko novērtējam.”

Šādu skatījumu LETA podkāsta “Kas tas vispār bija?!” jaunākajā rubrikā “Aiz priekškara” sniedza Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktora vietniece un vecākā pētniece Elīna Vrobļevska, analizējot Krievijas izvērsto propagandas kampaņu, tās divdomīgo un manipulatīvo naratīvu dabu, kā arī ietekmi uz plašāku mērķauditoriju, vienlaikus izvērtējot potenciālos veidus un efektivitāti Kremļa dezinformācijas mazināšanai un kvalitatīvas informācijas aprites uzticības vairošanai.

Pilna diskusija un podkāsta “Kas tas vispār bija?!” epizode pieejama:
https://www.youtube.com/watch?v=_hvCPXOCAJU.

15/06/2026

“Iespēja, ka NATO atbildēs, ir lielāka par nulli, kas Krievijai rada tūlītējus esošā režīma pastāvēšanas draudus. Līdz ar to ir jābūt piesardzīgiem par jebkāda veida spriedumiem par Krievijas reālo vēlmi uzbrukt.”

Tā Latvijas Avīze raidierakstā “Aizsardzības līnija” skaidroja Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Mārcis Balodis, komentējot Krievijas izvērsto informatīvo operāciju, SVR specdienesta struktūru un lomu informatīvā kara attīstībā, kā arī Krievijas potenciālos centienus rast ieganstu tālākai kara eskalācijai.

Pilna intervija un raidieraksts “Aizsardzības līnija” pieejams: https://lasi.lv/latvija-pasaule/skaties-un-klausies/vai-krievija-mekle-ieganstu-aizsardzibas-linija-1-epizode.43522.

05/06/2026

“NATO taktiskā komandcentra izveide Baltijas valstīs miera laikā nenozīmē papildus ‘zābakus uz zemes’, bet gan krīzes gadījumā ļauj daudz straujāk pārvietot sabiedroto militāros spēkus uz Baltijas reģionu.”

Šādi 4. jūnija Delfi.lv raidījumā "Spried ar Delfi" komentēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Armands Astukevičs, analizējot plānoto Vācijas un Nīderlandes kopīgo NATO taktiskā komandcentra izveidi Baltijas valstīs, tā būtību un praktiskos ieguvumus, kā arī iespējamo Krievijas reakciju, turpmāku ASV militāro klātbūtni Eiropā un potenciālu ASV kodolieroču izvietošanu Baltijas valstīs.

Pilna diskusija un raidījuma “Spried ar Delfi” sižets pieejams:
https://www.delfi.lv/video/53950177/spried-ar-delfi/120121233/spried-ar-delfi-kadi-bus-ieguvumi-no-nato-komandcentra-izveides-baltijas-valstis.

04/06/2026

“Pilnīga attiecību saraušana ar Krieviju ir maz ticama. Armēnija mēģinās sēdēt uz vairākiem krēsliem tik ilgi, cik vien tas būs iespējams.”

Tā 3. jūnijā LTV Ziņu Dienests raidījumā "Pasaules Panorāma” norādīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Mārcis Balodis, komentējot šīs nedēļas nogalē gaidāmās Armēnijas parlamenta vēlēšanas, priekšvēlēšanu gaisotni valstī un Krievijas radīto spiedienu, kā arī turpmāko Armēnijas ārpolitisko izvēli starp ciešāku sadarbību ar Eiropu un Rietumiem vai attiecību saglabāšanu ar Krieviju.

25/05/2026

Nesenā intervijā DIE ZEIT izdevumam Armands Astukevičs apsprieda aktuālo situāciju Baltijas valstīs saistībā ar pēdējā laikā novērotajiem dronu ielidojumiem.

Viņa galvenie secinājumi no raksta:
1. Noskaņojums Baltijas valstīs ir saspringts - gandrīz ik dienu novērojamie dronu ielidojumi rada traucējumus civiliedzīvotāju ikdienai, kā arī Krievijas draudi pastiprina sabiedrības satraukumu. Tomēr tūlītējs Krievijas militārs uzbrukums ir maz ticams. Krievija ir pārāk piesardzīga un izvairīga, lai uzņemtos tik lielu risku, turklāt tā joprojām ir pārāk cieši iesaistīta karā Ukrainā.

2. Krievijas apsūdzības un draudi pret Baltijas valstīm ir nepārprotama psiholoģiskā kara operācija. Tās galvenais mērķis ir radīt bailes Baltijas valstīs, šķelt sabiedrotos un mazināt atbalstu Ukrainai, tostarp izdarot spiedienu uz Kijivu, lai tā pārtrauktu intensīvos dronu triecienus Krievijas ostām Baltijas jūrā.

3. NATO joprojām trūkst ātri izvietojamu pretdronu vienību. Pārtvērējdronu un citu pretdronu spēju ražošana, kā arī dronu pilotu apmācības joprojām notiek pārāk lēni. Lai šīs jomas attīstītu ātrāk, nepieciešama ciešāka sadarbība ar partneri, kas jau vairāk nekā četrus gadus gandrīz ik dienu aizsargājas pret droniem: Ukrainu.

Pilns raksts vācu valodā apskatāms šeit: https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-05/ukrainische-drohnen-russland-baltikum-drohnung-nato

23/05/2026

TV24 raidījumā “Globuss” Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktora vietniece un vecākā pētniece Elīna Vrobļevska analizēja Donalda Trampa un Vladimira Putina diplomātisko vizīšu Ķīnas Tautas Republikā salīdzinājumu un nozīmi plašākā aktuālo politisko procesu kontekstā, īpaši izceļot abu vizīšu sākotnējos mērķus, praktiskos rezultātus un ietekmi uz turpmāko sadarbības dinamiku.

Viņa norādīja, ka “Ķīnas partnerība ar Krieviju kļūst arvien asimetriskāka, līdz ar to Ķīna nesteidzas sevi ielikt slazdā, kurā tā būtu atkarīga no Krievijas piegādēm.”

Pilna diskusija un raidījuma “Globuss” sižets pieejams:
https://www.la.lv/video/globuss-21-maijs-2026-1-dala
https://www.la.lv/video/globuss-21-maijs-2026-2-dala

22/05/2026

Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Armands Astukevičs 21. maijā LTV Ziņu Dienests raidījumā “Panorāma” komentēja Krievijas ārējā izlūkdienesta un amatpersonu izvērsto koordinēto psiholoģiskās informācijas operāciju pret Latviju un Baltijas valstīm.

Viņš uzsvēra, ka šāda veida retorikas eskalācija jāvērtē kritiski, jo “Krievija un tās vadība ir ļoti atturīga no riskiem eskalēt situāciju, kur NATO varētu sniegt pretēju atbildi, kas Krievijas režīmam varētu būt pat nāvējoša”.

Pilns raidījuma “Panorāma” sižets pieejams: https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/376548/panorama.