Pasaules dabas fonds

12/06/2026

Viena no Latvijas upēm, kur notiek darbi Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas projektu ietvaros, ir Riežupe Kuldīgas novadā. Kopš 2023. gada esam tur veikuši vairākus atjaunošanas darbus, kuros iesaistījušies gan eksperti, gan vietējie iedzīvotāji - izvākti koku sanesumi un bebru dambji, uzlabota ūdens plūsma un atjaunotas iespējas zivīm sasniegt nārsta vietas.

Un stāsts vēl nav galā, darbi vēl turpinās, un drīzumā tiks demontēts arī pēdējais mākslīgais šķērslis, ļaujot upei plūst vēl brīvāk. 🌊
Jau pavisam drīz aicināsim uz talku un pārgājienu Riežupē, lai kopā iepazītu šo īpašo vietu un redzētu pārmaiņas dabā savām acīm.
Seko mums, lai nepalaistu garām informāciju par gaidāmajiem pasākumiem!

08/06/2026

Okeāna nākotne ir arī mūsu nākotne.

Jo vairāk uzzinām par okeāna dzelmi, jo skaidrāk saprotam - tas nav tāls un nesaistīts pasaules nostūris. Tas ir viens no Zemes dzīvības balstiem, kuru joprojām tikai sākam iepazīt.

🌊Pasaules okeāna dienā aicinām pārdomāt mūsu attiecības ar ūdeni un dabu. Jo okeāna nākotne sākas ne tikai piekrastē, bet arī mūsu ikdienas izvēlēs. 💙

05/06/2026

Labi darbi var būt tik dažādi, un kopā darīšanā vienmēr ir spēks!😉

Jau ilggadēji kopā ar BTA Latvija dodamies dabā, lai darītu labus darbus dabai. Šoreiz ierobežojām gan krokaino rozi, gan Tatārijas salātu, un ne tikai ar muskuļu spēku, bet arī ar apsekojumiem dabā un ziņošanu interneta vietnē "Invazīvo sugu pārvaldnieks", jo arī tā var palīdzēt dabas daudzveidības saglabāšanai.

🛟Būtisks solis katras invazīvās sugas ierobežošanā ir plānošana:
- Rūpīgi iepazīsti dabas daudzveidības ienaidnieku;
- Apseko teritoriju, precizējot invazīvās sugas izplatību;
- Ierobežo ar labāko, ekspertu ieteikto metodi;
- Veic periodisku monitoringu, jo arī pēc ierobežošanas, visdrīzākais, darbi būs jāatkārto.

⚠️Katra invazīvā suga ir dabas daudzveidības drauds un nav ierobežojama ar vienreizējiem pasākumiem. Tas ir ilgstošs un sarežģīts darbs, jo katra invazīvā suga ir:
- Ātraudzīga;
- Izturīga;
- Strauji vairojas un izplatās.

🪏Kā jau katra invazīvā suga, ja tā ir nonākusi savvaļā – tā kļūst par būtisku draudu sugu daudzveidībai. Ja pamani invazīvo sugu, iepazīsti savu ienaidnieku un ziņo - https://ozols.gov.lv/kartes/apps/sites/ #/invazivo-sugu-parvaldnieks

Projekta LIFE IP LatViaNature un iniciatīvas “Daru labu dabai” ietvaros BTA komandas cītīgi apguva visu par krokaino rozi un Tatārijas salātu, lai kļūtu gan par invazīvo sugu ierobežošanas vēstnešiem, gan palīdzētu turpināt Ķemeru Nacionālā parka īpaši aizsargājamo sugu atbrīvošanu no invazīvajām sugām.

🤝Paldies BTA Latvija, Ķemeru Nacionālais parks un Dabas aizsardzības pārvalde par kopā paveiktajiem labajiem darbiem!

05/06/2026

👋Kurš gan zina labāk, kā rūpēties par dabu, ja ne cilvēki, kuri dzīvojuši līdzās tai paaudzēm ilgi?

🌍Domājot par bioloģisko daudzveidību pasaulē, iepazīstiet Pomio kopienu Papua Jaungvinejā Okeanijā, kas aizsargā savas piekrastes, ūdeņus un elpu aizraujošo bioloģisko daudzveidību. Kopiena apzinās draudus, ko rada plantāciju ierīkošana palmu eļļas iegūšanai, tāpēc tās mērķis ir dabas saglabāšana.

Ceļo un izzini pasauli kopā ar mums! 🌸

04/06/2026

⛱️ Kā klimata pārmaiņas ietekmē mūsu mežus?

"Tās ir tūkstošiem sugu, kas savstarpēji sadarbojas, tāpēc atsitiens būs ekosistēmu noturībā, no kā savukārt ir atkarīga mežsaimniecība un lauksaimniecība", atzīst Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonda direktors, savukārt LIFE projekta "LatViaNature" eksperte Aiva Bojāre norāda, ka klimata pārmaiņu rezultātā Latvijas teritorijā vairāk nāks iekšā lapu koki, jo skujkokiem klimats kļūs par siltu.

Noskaties visu raidījumu "Klimata balss" šeit: https://xtv.lv/.../x2NAWX0VGrd-01_06_2026_klimata_balss

https://www.la.lv/latvijas-mezi-var-mainities-lidz-nepazisanai-eksperti-bridina-par-klimata-parmainu-sekam

Pasaules dabas fonda vadītājs Latvijā Jānis Rozītis un Dabas aizsardzības pārvaldes Invazīvo sugu eksperte, LIFE projekta LatViaNature eksperte Aiva Bojāre TV24 raidījumā “Klimata balss” apsprieda klimata pārmaiņu ietekmi uz Latvijas mežiem un brīdināja, ka nākotnē meži var b....

03/06/2026

Kā daba pati attīra ūdeni?

🌿💧Mākslīgie mitrāji ir dabā balstīts risinājums, kur ūdeni attīra augi, mikroorganismi un dabiskie procesi - bez sarežģītām tehnoloģijām. Tie palīdz samazināt piesārņojumu no sadzīves notekūdeņiem, lauksaimniecības noteces un lietusūdeņiem, vienlaikus radot dzīvotni daudzām sugām.

Iepazīsties tuvāk ar mākslīgajiem mitrājiem žurnāla BioLoģiski rakstā, ko sagatavojusi Linda Grinberga, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ainavu arhitektūras un vides inžinierijas institūta asociētā profesore un vadošā pētniece.

02/06/2026

🩵Pasaules dabas fonds sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību, upju pētniekiem un ekspertiem šovasar uzsāks vispusīgu Melnupes izpēti, kuras rezultātā tiks izstrādāts tehniskais projekts Zeltiņu aizsprosta pārbūvei un apkārtnes labiekārtošanai. Projekta mērķis ir uzlabot upes ekoloģisko stāvokli, un, lai to paveiktu, svarīgi ir izzināt vietējo iedzīvotāju pieredzi un novērojumus.

👋“Vēlamies, lai cilvēki dalās savā pieredzē, pastāsta par problēmām un situācijām, ko paši novērojuši. Tas palīdzēs labāk izprast upi un kopīgi pieņemt pārdomātus lēmumus,” aicina Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens projektu vadītāja, hidrobioloģe Marta Dieviņa.

✍️Pirmā tikšanās ar Zeltiņu iedzīvotājiem notiks 15. jūnijā plkst.18 uz tilta pāri Melnupei (pie aizsprosta). Lokācijas koordinātas 57.358505, 26.775861 (https://maps.app.goo.gl/ePMLkGCWydzHRbcU7)
Laipni aicinām piedalīties!

Vairāk informācijas: https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/turpinas-melnupes-izpeti/

29/05/2026

Ja tevi interesē dabā balstīti risinājumi ūdens attīrīšanai, šis var noderēt! 🌱

Attēlos redzams Mežacīruļu mitrājs - veiksmīga BaltCOP projekta pilotmitrzeme, kas ierīkota pirms 12 gadiem, kā arī peldošā mitrāja izveides process. Šī pieredze apliecina, ka mākslīgie mitrāji var būt efektīvs risinājums ūdens kvalitātes uzlabošanai ilgtermiņā.

Baltijas jūras sateces baseina pārvaldnieka jeb BaltCOP projekta ietvaros mitrāju eksperte Linda Grinberga no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes izstrādā bezmaksas digitālu mākslīgo mitrāju kalkulatoru.

Rīks palīdzēs:
💧 aprēķināt iespējamos mitrāja izmērus;
💧 salīdzināt dažādus risinājumus;
💧 iegūt priekšstatu par aptuvenajām izmaksām.

Rīks tiek veidots Latvijas apstākļiem un paredzēts kā pirmais solis idejas izvērtēšanai pirms detalizētas projektēšanas.

❗ Latvijā šobrīd pieejams arī valsts un ES atbalsts mākslīgo mitrāju izbūvei, tāpēc šis ir labs brīdis izpētīt ilgtspējīgākas iespējas savā īpašumā.

28/05/2026

🌊 Brīvi plūstošas upes - vairāk dzīvības dabai un klimatnoturības sabiedrībai!

Organizācija “Dam Removal Europe” ir publiskojusi savu ikgadējo pārskatu par iepriekšējā gadā nojauktajiem upju aizsprostiem. Eiropā pērn nojaukts rekordliels skaits aizsprostu un cita veida šķēršļu uz upēm - vairāk nekā 600. Šis rekords pievērsis arī respektablā laikraksta “The Guardian” uzmanību.

🐟Aizsprostu nojaukšana palīdz upēm atgūt dabisko tecējumu, uzlabo zivju migrāciju un nārsta iespējas, kā arī mazina klimata riskus, piemēram, plūdus. Līderes aizsprostu nojaukšanā pērn - Zviedrija ar 173 nojauktiem šķēršļiem un Somija ar 143.

Arī Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas ietvaros tiek veikts darbs, lai aizsprostus un šķēršļus upēs mazinātu. Viens no piemēriem ir Vildogas upe Gaujas Nacionālajā parkā, kur pārbūvētas divas zivīm nepārvaramas betona caurtekas. Tomēr - lai līdz 2030. gadam Eiropā atjaunotu vismaz 25 000 km brīvi plūstošu upju, vēl daudz darba priekšā.

💙 Brīvi plūstošas upes nozīmē vairāk dzīvības gan ūdenī, gan piekrastēs.

Vairāk par brīvi plūstošu upju atjaunošanu Eiropā lasi te:

Weirs, culverts and sluices among 602 barriers demolished in year in attempt to restore 15,500 miles of rivers by 2030

27/05/2026

Glābšanas riņķis Baltijas jūrai! 🛟

Eiropas Parlaments ir pieņēmis ziņojumu par Baltijas jūras daudzgadu plānu, kas paredz uzlabot zivju populāciju stāvokli un piekrastes kopienu nākotni, pārvaldot Baltijas jūru kā vienotu ekosistēmu.

🌊
Veselīga jūra nozīmē:
- spēcīgākas zivju populācijas;
- drošāku pārtikas sistēmu;
- noturīgākas piekrastes kopienas;
- lielāku klimata noturību nākotnē.

Tas ir svarīgs politisks signāls Baltijas jūras atveseļošanai (veselīgākai nākotnei) - tagad ir nepieciešama konkrēta rīcība. Lasi vairāk šeit: https://lv-pdf.panda.org/jaunumi/?238690/Eiropas-Parlaments-beidzot-sniedz-glbanas-rii-Baltijas-jrai