Latvian Transatlantic Organisation

14/06/2026

31/05/2026

Noturība ir apzināta un tālredzīga pieeja uzņēmuma ilgtspējai un konkurētspējai. Tā nozīmē pāreju no reaģēšanas uz problēmām pēc to rašanās uz savlaicīgu risku identificēšanu un pārvaldību.

Mūsdienu drošības un hibrīdo apdraudējumu apstākļos preventīva krīžu plānošana vairs nav tikai uzņēmuma īpašuma aizsardzības jautājums, tā ir būtisks priekšnoteikums darbības nepārtrauktībai un spējai turpināt sniegt pakalpojumus arī sarežģītos apstākļos. Svarīgākie preventīvie pasākumi ietver:

1. Piegādes ķēžu noturību – risku izvērtēšanu visā piegādes ķēdē un alternatīvu piegādātāju vai resursu avotu nodrošināšanu.
2. Energoresursu pašpietiekamību – rezerves enerģijas avotu, decentralizētu energosistēmu un degvielas rezervju izveidi.
3. Kiberdrošību un sakaru noturību – tīklu aizsardzību, segmentāciju un alternatīvu sakaru risinājumu, piemēram, satelītsakaru, nodrošināšanu.
4. Personāla gatavību – darbinieku apmācību rīcībai krīzes situācijās un kritiski svarīgo funkciju nodrošināšanu ar nepieciešamo personālu.

Svarīga loma uzņēmuma noturības stiprināšanā ir arī vides, sociālās atbildības un pārvaldības (ESG) principiem. Uzņēmumi, kas ilgtspēju integrē savā darbībā, parasti spēj veiksmīgāk pielāgoties krīzēm un mazināt to ietekmi.
Uzticības kapitāls – caurskatāma un atbildīga darbība veicina darbinieku, klientu un investoru uzticību, kas krīzes laikā kļūst par nozīmīgu atbalstu.
Operacionālā efektivitāte – efektīvāka resursu izmantošana samazina izmaksas un rada papildu spēju pielāgoties resursu trūkumam.
Korporatīvā sociālā atbildība – ieguldījumi sabiedrībā un darbiniekos stiprina uzņēmuma reputāciju un veicina ātrāku atkopšanos pēc krīzes.

Uzņēmumi, kas mērķtiecīgi investē savā noturībā, ne tikai aizsargā savu darbību un konkurētspēju, bet arī stiprina valsts kopējo drošību. Noturīga ekonomika un sagatavoti uzņēmumi ir būtiska visaptverošas valsts aizsardzības sastāvdaļa, kas demonstrē sabiedrības spēju pārvarēt dažādus satricinājumus un krīzes.

https://www.s7risk.com/esg-as-a-crisis-management-tool-how-strong-sustainability-practices-protect-business-continuity/
https://www.vsw-bundesverband.de/wp-content/uploads/Executive-Summary-CSO-Whitepaper_01-English-1.pdf
https://www.naa.mil.lv/sites/naa/files/document/NATO_STO_ComprehensiveNationalDefenceSystem_2.pdf
https://theses.ubn.ru.nl/items/3a2615d6-7d0e-45d5-b655-5e08435b45c3
https://securityanddefence.pl/pdf-186719-110052?filename=Role-of-the-private-secto.pdf
https://m.likumi.lv/ta/id/317591-par-valsts-aizsardzibas-koncepcijas-apstiprinasanu
https://www.mod.gov.lv/lv/nozares-politika/visaptverosa-valsts-aizsardziba/starpnozaru-sadarbiba-un-noturiba
https://journals.akademicka.pl/politeja/article/download/4781/4298

31/05/2026

Digitālajā vidē, kur informācija izplatās ļoti ātri, dezinformācija ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem globālajiem apdraudējumiem, ieņemot augstas pozīcijas Pasaules Ekonomikas foruma risku sarakstos, tāpēc ieguldījumi darbinieku medijpratībā vairs nav tikai izvēles jautājums – tā ir būtiska nepieciešamība uzņēmuma reputācijas, drošības un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Uzņēmuma reputācija ir viens no tā vērtīgākajiem aktīviem, kuru iespējams nopietni iedragāt dažu sekunžu laikā. Pētījumi liecina, ka aptuveni 69 % organizāciju vadītāju ir saskārušies ar reputācijas riskiem, kas radušies darbinieku aktivitāšu dēļ tiešsaistē, un pat viens neapdomīgs ieraksts var būtiski samazināt sabiedrības uzticēšanos uzņēmumam. Medijpratības apmācības palīdz darbiniekiem kritiski izvērtēt informāciju, atpazīt manipulācijas un viltus ziņas, tādējādi mazinot riskus uzņēmuma tēlam un reputācijai.

Medijpratība ir arī būtisks sabiedrības psiholoģiskās noturības elements – spēja kritiski izvērtēt informāciju, pretoties manipulācijām un saglabāt rīcībspēju krīzes situācijās. Hibrīddraudu un informatīvā kara apstākļos tā kalpo kā aizsardzība pret mēģinājumiem šķelt sabiedrību un mazināt uzticēšanos valstij un tās institūcijām. Latvijā uzticēšanās valsts pārvaldei joprojām ir salīdzinoši zema, kas rada labvēlīgu vidi dezinformācijas izplatībai. Tāpēc kritiskā domāšana un prasme atpazīt koordinētas informācijas manipulācijas ir svarīgs priekšnoteikums sabiedrības noturībai un valsts drošībai. Krīzes situācijās medijpratīgi iedzīvotāji spēj ātrāk atpazīt draudus, pieņemt pamatotus lēmumus un efektīvāk sadarboties.

Uzņēmumu ieguldījumi medijpratībā palīdz sasniegt vairākus stratēģiski nozīmīgus mērķus:
1. Kognitīvā drošība – medijpratība stiprina spēju pretoties hibrīddraudiem un aizsargāt informatīvo telpu.
2. Darbības nepārtrauktība – medijpratīgi darbinieki ir mazāk pakļauti panikai un dezinformācijai, kas palīdz uzturēt uzņēmuma darbību arī krīzes apstākļos.
3. Valsts un privātā sektora sadarbība – medijpratība veicina atbildīgu rīcību informācijas telpā un stiprina uzņēmumu lomu valsts noturības veidošanā.

Medijpratība ir nepārtraukts mācīšanās process un ilgtermiņa ieguldījums. Tā palīdz uzņēmumiem aizsargāt savu reputāciju un darbību, vienlaikus stiprinot sabiedrības noturību, valsts drošību un Latvijas konkurētspēju arvien sarežģītākā informācijas un tehnoloģiju vidē.

https://www.soprasteria.com/docs/librariesprovider2/sopra-steria-corporate/publications/sopra-steria_article_scientifique_en_web2.pdf?sfvrsn=f25404db_15
https://dwizernews.com/why-corporate-media-literacy-employee-training
https://www.sorainen.com/lv/publik%C4%81cijas/delfi-lv-uzbrukums-zimola-reputacijai/
https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/lvpeak.lu.lv/LU_domnica_LV_PEAK/Projekti/LV2050/20260330-LV2050_versija_1.2.pdf
https://securityanddefence.pl/pdf-186719-110052?filename=Role-of-the-private-secto.pdf
https://www.neplp.lv/lv/jaunums/latvijas-medijpratibas-datubaze-ir-pieejama-ikvienam-interesentam-bez-maksas
https://appc.lv/en/news-en/lessons-from-latvias-efforts-to-keep-essential-services-running-during-a-crisis/
https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/VVA_Informatīvais_ziņojums_2024.pdf

31/05/2026

Mūsdienās uzņēmumu krīžu komunikācija vairs nav tikai reputācijas vadības jautājums — tā ir būtiska valsts noturības sastāvdaļa, kas tieši ietekmē visaptverošo valsts aizsardzību. Krīzes situācijās uzņēmumu spēja savlaicīgi, skaidri un uzticami informēt darbiniekus, klientus un sabiedrību var būt izšķiroša gan organizācijas darbības nepārtrauktībai, gan sabiedrības drošībai kopumā.

Viena no biežākajām kļūdām ir pasīva rīcība, gaidot, līdz notikumi paši nosaka komunikācijas dienaskārtību. Ja uzņēmums krīzes sākumā neuzņemas iniciatīvu un nevada informācijas plūsmu, rodas informatīvais vakuums, kuru ātri aizpilda baumas, spekulācijas vai pat apzināta dezinformācija. Tāpat uzņēmumu vadība nereti pieņem, ka ar faktiem vien pietiek. Tomēr krīzes apstākļos sabiedrības uztvere bieži kļūst tikpat svarīga kā objektīvā situācija. Ja cilvēki jūtas apdraudēti, piemēram, sakaru vai finanšu pakalpojumu traucējumu dēļ, tehniski skaidrojumi bez empātijas un praktiskām norādēm nevis mazina satraukumu, bet gan grauj uzticību organizācijai. Vēl viena būtiska kļūda ir nepietiekama iekšējā komunikācija. Darbinieki ir uzņēmuma pirmie vēstneši un svarīgs noturības resurss. Ja viņi par krīzi uzzina no medijiem vai sociālajiem tīkliem, nevis no sava darba devēja, rodas neskaidrība, bažas un samazinās spēja vienoti rīkoties krīzes situācijā. Krīžu laikā, īpaši dabas katastrofu, tehnoloģisku traucējumu vai hibrīduzbrukumu gadījumā, digitālie komunikācijas kanāli var kļūt nepieejami. Tāpēc paļaušanās tikai uz uzņēmuma mājaslapu vai sociālajiem tīkliem bez alternatīviem saziņas risinājumiem ir nopietns risks, kas var būtiski ierobežot uzņēmuma spēju sasniegt savas mērķauditorijas.

Komunikācijas kļūdas tieši ietekmē uzņēmuma psiholoģisko un operacionālo noturību. Uzticamība ir viens no vērtīgākajiem resursiem krīzes laikā, un to var ātri zaudēt novēlotas, nepilnīgas vai neprecīzas informācijas dēļ. Īpaši bīstama ir situācija, kad veidojas plaisa starp uzņēmuma teikto un faktisko rīcību. Šāda neatbilstība būtiski mazina uzticību klientu, partneru, darbinieku un valsts institūciju acīs. Piemēram, ja sakaru operators krīzes laikā pieļauj nopietnas komunikācijas kļūdas, tas ietekmē ne tikai paša uzņēmuma darbību, bet arī sabiedrības spēju saņemt svarīgu informāciju, koordinēt rīcību un reaģēt uz apdraudējumiem.

Efektīva krīžu komunikācija balstās uz atklātību, empātiju, konsekvenci un proaktīvu rīcību. Tā palīdz saglabāt uzticību, mazināt nenoteiktību un nodrošināt koordinētu rīcību krīzes apstākļos. Rezultātā tiek stiprināta ne tikai uzņēmuma spēja pārvarēt satricinājumus, bet arī visas sabiedrības un valsts noturība.

https://securityanddefence.pl/pdf-186719-110052?filename=Role-of-the-private-secto.pdf
https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Informatīvais%20ziņojums%20-%20Par%20visaptverošas%20valsts%20aizsardzības%20sistēmas%20ieviešanu%20Latvijā%20%282019%29.pdf
https://m.likumi.lv/ta/id/317591-par-valsts-aizsardzibas-koncepcijas-apstiprinasanu
https://stratcomcoe.org/publications/download/Strategic-Communications-Hybrid-Threats-Toolkit.pdf
https://www.naa.mil.lv/sites/naa/files/document/NATO_STO_ComprehensiveNationalDefenceSystem_2.pdf
https://rib.msb.se/filer/pdf/20170.pdf
https://www.atlanticcouncil.org/in-depth-research-reports/report/the-evolution-of-latvias-defense-and-security-policy-in-resilience-building/

31/05/2026

Mūsdienu ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos jautājums “Vai Tavs uzņēmums zina savas kritiskās funkcijas?” vairs nav tikai teorētisks biznesa vadības aspekts, bet gan būtisks organizācijas, sabiedrības un valsts drošības un noturības jautājums.

Kritiskās funkcijas ir uzņēmuma darbības un procesi, bez kuriem nav iespējama tā nepārtraukta darbība vai kuru pārtraukšana radītu būtiskus zaudējumus. Lai tās identificētu, uzņēmumi var veikt biznesa ietekmes analīzi, kas palīdz novērtēt katras funkcijas nozīmi un iespējamās sekas tās pēkšņas pārtraukšanas gadījumā.

Kritisko funkciju apzināšanā būtiski ir vairāki soļi. Pirmkārt, nepieciešams veikt risku novērtēšanu, identificējot potenciālos draudus, piemēram, kiberuzbrukumus, dabas katastrofas, energoapgādes traucējumus vai karadarbību, kā arī izvērtējot to iespējamo ietekmi uz uzņēmuma darbību. Otrkārt, svarīgi noteikt kritisko personālu — darbiniekus, kuru zināšanas, prasmes un pienākumi ir būtiski uzņēmuma pamatfunkciju nodrošināšanai. Treškārt, jāanalizē resursi un piegādes ķēdes, lai saprastu, vai krīzes situācijā būs pieejamas nepieciešamās izejvielas, tehnoloģijas, sakaru risinājumi un energoresursi.

Latvijā arvien aktīvāk tiek ieviests visaptverošās valsts aizsardzības modelis, kurā nozīmīga loma ir arī uzņēmumiem. Šī pieeja paredz, ka valsts drošība nav atkarīga tikai no militārajām spējām, bet arī no ekonomikas un sabiedrības spējas funkcionēt sarežģītos apstākļos. Privātajam sektoram šajā sistēmā ir būtiska nozīme vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, uzņēmumiem, kas nodrošina sabiedrībai kritiski svarīgus pakalpojumus — piemēram, energoapgādi, sakarus, finanšu pakalpojumus, pārtikas piegādi vai loģistiku —, ir jāspēj turpināt darbu arī krīzes vai valsts apdraudējuma laikā. Otrkārt, uzņēmumi veicina ekonomisko stabilitāti, turpinot ražošanu, pakalpojumu sniegšanu un darba algu izmaksu, tādējādi uzturot sabiedrības noturību un valsts funkcionēšanu. Treškārt, uzņēmumi ar saviem resursiem, piemēram, transportu, tehniku, infrastruktūru vai speciālistiem, var sniegt tiešu atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām valsts institūcijām.

Daudzas organizācijas savu darbības nepārtrauktības sistēmu balsta uz starptautisko standartu ISO 22301, kas palīdz efektīvāk reaģēt uz incidentiem, mazināt traucējumu ietekmi un ātrāk atjaunot uzņēmuma darbību. Vienlaikus Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) sadarbībā ar Aizsardzības ministriju izstrādā noturības pašnovērtējuma rīku, kas palīdzēs uzņēmumiem izvērtēt savu gatavību ārkārtas situācijām un identificēt pilnveidojamās jomas.

Uzņēmums, kas apzina savas kritiskās funkcijas un savlaicīgi gatavojas to nepārtrauktības nodrošināšanai, ne tikai stiprina savu noturību un spēju pārvarēt krīzes, bet arī kļūst par nozīmīgu balstu visas Latvijas sabiedrības drošībai un valsts aizsardzības sistēmai.

https://www.mod.gov.lv/lv/nozares-politika/visaptverosa-aizsardziba/sabiedribas-vienotiba-un-psihologiska-noturiba-0/valsts
https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Rokasgrāmata%20-%20Kā%20rīkoties%20kara%20gadījumā_0.pdf
https://www.bank.lv/darbibas-jomas/klientu-aizsardziba/kritiskie-finansu-pakalpojumi
https://www.baculasystems.com/blog/iso-22301-business-continuity-management-framework/
https://www.mil.lv/sites/mil/files/document/CIREN_rokasgramata_2ndEdition_Mar2026.pdf
https://www.federacija.lv/jaunumi/Noturibas%20rika%20izstrade%20DAIF%20Latvija
https://www.lps.lv/uploads/docs_module/Elina_Egle.pdf
https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/AiMnot_KI_050121.pdf

30/05/2026

29. maijā Rojā notika mācības uzņēmējiem, ko LATO īsteno ar Latvijas Digitālo akseleratora/ EDIC Latvija un Aizsardzības ministrijas atbalstu mācību cikla ietvaros Latvijas reģionos. Mācību mērķis ir stiprināt uzņēmumu spēju sagatavoties krīzēm, pārmaiņām un dažādiem drošības izaicinājumiem.

Mācības notikušas, pulcējot uzņēmējus, kuri vēlas praktiski stiprināt sava uzņēmuma noturību. Nodarbībās tika aplūkoti tādi būtiski temati kā krīzes komunikācija, darba drošība, darbības nepārtrauktība, vadības sistēmu nozīme un psiholoģiskā gatavība krīzes situācijās.

Šī iniciatīva neaprobežojas tikai ar klātienes mācībām. Šobrīd tiek attīstīts arī saturs mācību platformai, ko uzņēmumi varēs izmantot noturības stiprināšanai. Tāpat top rokasgrāmata uzņēmējiem un ziņojums par Latvijas uzņēmumu noturību, kas palīdzēs labāk izprast uzņēmumu gatavību un praktiskos soļus noturības veicināšanai.

Paldies visiem uzņēmējiem, kuri piedalījās mācībās Rojā, par aktīvu iesaisti, jautājumiem un gatavību stiprināt sava uzņēmuma spēju pielāgoties un turpināt darbību arī sarežģītos apstākļos.

Turpinām darbu Latvijas reģionos!

29/05/2026

LATO Secretary General Sigita Struberga participated in in Nantes, France — France’s international event dedicated to offshore renewable energy, held under the High Patronage of Mr Emmanuel Macron, President of the French Republic.

She took part in the panel discussion “Security at sea – how to keep offshore renewables online and protect them from technical problems and geopolitical threats”, addressing one of today’s most urgent security challenges: the protection of maritime critical infrastructure.

In her remarks, Sigita Struberga highlighted the experience of the Baltic Sea region, where the security of maritime infrastructure has become a strategic priority in the context of hybrid threats, geopolitical tensions and increasing risks to energy, data and transport systems.

She underlined the importance of Baltic and Nordic approaches to critical infrastructure protection, focusing on lessons learned, good practices and the need for stronger cooperation between governments, industry, security institutions and international partners.

The discussion also addressed future challenges in building resilient systems and ensuring continuity of operations in a rapidly changing security environment.

For LATO, this was an important opportunity to bring the Baltic Sea region’s security perspective into broader European discussions on the future of offshore energy, maritime security and critical infrastructure resilience.

28/05/2026

Dronu krīze nav tikai tehnoloģiju vai dienestu kapacitātes jautājums. Tā ir arī mūsu sabiedrības brieduma pārbaude.

Ko darām brīdī, kad apdraudējums ienāk ikdienas informācijas telpā? Vai spējam saglabāt skaidru prātu, uzticēties pārbaudītai informācijai un rīkoties atbildīgi — nevis vairot paniku, minējumus un dezinformāciju?

LATO ģenerālsekretāre Sigita Struberga kopā ar kolēģi Aneti Hofmani rakstā DELFI aktualizē būtisku jautājumu: valsts noturība sākas ne tikai dienestos un tehnoloģijās, bet arī katrā no mums — mūsu spējā kritiski domāt, atpazīt manipulāciju un nezaudēt sabiedrisko saliedētību krīzes brīžos.

Drošība nav tikai institūciju uzdevums. Tā ir kopīga atbildība.

Pilnu rakstu lasi šeit:

Dronu incidenti Latvijā vairs nav tikai tehnisks vai militārs jautājums. Tie pārbauda valsts pārvaldes, Nacionālo bruņoto spēku, policijas, glābšanas dienestu un pašvaldību gatavību.

28/05/2026

Uzņēmuma gatavība krīzes situācijām nav tikai iekšējs organizatorisks jautājums — tā ir būtiska sabiedrības un valsts drošības sastāvdaļa. Uzņēmumi nodrošina preces, pakalpojumus, darba vietas un ekonomisko apriti arī sarežģītos apstākļos, tāpēc svarīgi savlaicīgi ieviest praktiskus sagatavošanās pasākumus un veidot gatavības kultūru ikdienā.

Lai palīdzētu darbiniekiem būt gataviem krīzēm, uzņēmumi var organizēt uz scenārijiem balstītas apmācības par dabas katastrofām, kiberuzbrukumiem un citiem apdraudējumiem. Regulāras praktiskās mācības un “galda vingrinājumi” palīdz pārbaudīt rīcības algoritmus, komunikāciju un spēju ātri reaģēt. Tāpat svarīgi regulāri atjaunot zināšanas par pirmo palīdzību, ugunsdrošību un evakuāciju, vienlaikus stiprinot sadarbību komandā.

Ne mazāk būtiski ir izstrādāt darbības nepārtrauktības plānus un check-listes — definēt kritiskās funkcijas, rezerves personālu, ārkārtas kontaktus un komunikācijas kārtību. Ieteicams sagatavot arī kritisko resursu rezerves vismaz trim dienām, piemēram, ūdeni, pārtiku, medicīnas preces un alternatīvus enerģijas avotus.

Svarīga loma ir arī psiholoģiskajam un fiziskajam atbalstam. Uzņēmumi var apmācīt psiholoģiskās pirmās palīdzības instruktorus, kā arī nodrošināt pirmās palīdzības prasmes darbiniekiem. Savukārt skaidra un savlaicīga komunikācija mazina stresu un stiprina drošības sajūtu, īpaši, ja uzņēmums rūpējas arī par darbinieku ģimeņu vajadzībām krīzes situācijās.

Tas cieši saistās ar visaptverošās valsts aizsardzības pieeju, kurā ikvienam uzņēmumam un iedzīvotājam ir sava loma sabiedrības noturības stiprināšanā. Uzņēmumi palīdz uzturēt stabilitāti, turpinot darbu un nodrošinot uzticamu informāciju par hibrīdapdraudējumiem, dezinformāciju un kiberdrošības riskiem. Uzņēmums, kas rūpējas par savu darbinieku gatavību, vienlaikus stiprina arī valsts drošību un sabiedrības spēju efektīvi pārvarēt krīzes.

https://www.mil.lv/sites/mil/files/document/CIREN_rokasgramata_2ndEdition_Mar2026.pdf
https://ersj.eu/journal/3414/download/Navigating+Hybrid+Threats+Advanced+Security+Solutions+for+Modern+Organizations.pdf
https://sixccrisis.co.uk/4-examples-of-crisis-management-training-scenarios/
https://blog.hrpartner.io/wp-content/uploads/Business-Continuity-Plan-Checklist-.pdf
https://www.sargs.lv/lv/72stundas-
https://www.ilo.org/resource/practical-tips-pfa
https://securityanddefence.pl/pdf-186719-110052?filename=Role-of-the-private-secto.pdf
https://www.mod.gov.lv/lv/nozares-politika/visaptverosa-aizsardziba/sabiedribas-vienotiba-un-psihologiska-noturiba-0

27/05/2026

Drošības kultūra uzņēmumā nav tikai noteikumu ievērošana, instrukcijas vai aprīkojums — tā ir organizācijas ikdienas domāšana, uzvedība un attieksme pret drošību.

Praksē tā izpaužas ikdienas paradumos: darbinieki ziņo par riskiem un kļūdām, ievēro procedūras arī bez kontroles, lieto aizsardzības līdzekļus bez atgādinājuma un savlaicīgi reaģē uz iespējamiem apdraudējumiem. Savukārt vadītāji rāda personīgu piemēru, iesaistās drošības jautājumos un veicina atklātu komunikāciju.

Organizācijās ar spēcīgu drošības kultūru cilvēki nebaidās uzdot jautājumus vai ziņot par kļūdām, jo tajās pastāv psiholoģiski droša vide, kur mācīšanās no incidentiem ir svarīgāka par vainīgo meklēšanu. Pētījumi rāda, ka vāja drošības kultūra bieži ir viens no būtiskākajiem faktoriem lielās katastrofās un organizatoriskās kļūmēs. Savukārt uzņēmumos, kuros pastāv uzticēšanās, skaidra komunikācija un vadības iesaiste, drošības līmenis un organizācijas noturība ir ievērojami augstāka.

Mūsdienu drošības vidē uzņēmumu drošības kultūra ir kļuvusi arī par nozīmīgu valsts aizsardzības elementu. Hibrīddraudi, kiberuzbrukumi, sabotāža un dezinformācija parāda, ka valsts drošība vairs nav tikai militāro vai tiesībsargājošo iestāžu atbildība. Īpaši nozīmīga tā ir uzņēmumos, kas pārvalda kritisko infrastruktūru — enerģētiku, transportu, finanšu sistēmas, sakarus vai datu centrus. Ja šādās organizācijās pastāv spēcīga drošības kultūra, tiek samazināts risks, ka ārēji spēki vai noziedzīgas puses varētu izmantot sistēmu ievainojamības. Darbinieki ar augstu drošības izpratni spēj savlaicīgi pamanīt aizdomīgas darbības, sociālās inženierijas mēģinājumus, informācijas manipulācijas vai kiberdrošības riskus.

Drošības kultūra nav vienreizējs projekts vai formāla procedūra. Tā ir ilgtermiņa organizācijas domāšanas un rīcības sistēma, kas ietekmē uzņēmuma noturību, reputāciju un spēju pārvaldīt krīzes, vienlaikus stiprinot arī valsts visaptverošo aizsardzību.

https://www.hsa.ie/topics/human_factors/safety_culture/
https://www.iaea.org/topics/safety-and-security-culture
https://www.icsi-eu.org/en/mag/safety-culture-definition
https://www.cer-rec.gc.ca/en/safety-environment/safety-culture/safety-culture-learning-portal/safety-culture-defence-vigilance.html
https://www.icsi-eu.org/sites/default/files/2020-07/Icsi_essential_EN_safety-culture_2017.pdf
https://www.era.europa.eu/domains/safety-management/safety-culture/safety-culture-model
https://veriforce.com/wp-content/uploads/2025/09/Psychological-Safety-in-the-Workplace-White-Paper.pdf
https://www.wolterskluwer.com/en/expert-insights/safety-culture-safety-climate-knowing-the-difference