Valsts aizsardzības un patriotisma fonds "Namejs"

28/07/2026

42 848 stundas darba, par ko vislielākā pateicība ir bērnu un jauniešu smaids, viņu izaugsme un mūsu artava labākas un stiprākas Latvijas veidošanā. Tas ir tas, uz ko spējīgi cilvēki, kurus vieno kopīgas vērtības un dzinulis darīt labos darbus.

Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija (LSGCO) jau 36 gadus kopš tās atjaunošanas pēc padomju laika aizlieguma strādā ar bērniem un jauniešiem, mācot viņiem āra dzīves prasmes un caur tām palīdzot atklāt sevi un savas stiprās puses. Arī mūsu pamatvērtības – 10 skautu un gaidu likumi – nav mainījušās, uzsverot personīgo atbildību pret līdzcilvēkiem un savu valsti. Mūsu galvenais resurss joprojām ir brīvprātīgie, kuri, negaidot samaksu, ir gatavi dalīties ar savu pieredzi un zināšanām.

Lai gan mūsu vēsture pierāda, ka labā darba pamatā ir ideja, valsts atbalsts ir nenoliedzami svarīgs, lai mūsdienu vidē mēs ne tikai pastāvētu, bet arī augtu. Tieši šis atbalsts mums ļauj savu brīvprātīgo darbu veltīt tiešam darbam ar jauniešiem un bērniem – vadot iknedēļas nodarbības, nometnes, pārgājienus un citas aktivitātes.

Tāpat arī mūsu balss, kas nes stāstu par jauniešiem un brīvprātīgajiem, ir vērtība. Vērtība, ar kuru esam gatavi dalīties! Esam priecīgi par līdzdalības mehānismiem, piemēram, Memoranda padomi, Jaunatnes konsultatīvo padomi u. c., kas līdz šim ir ļāvuši to darīt, dodot ziņu, ka jaunieši un viņu darbs ir svarīgs.

Ik gadu LSGCO vienības rīko vasaras nometnes, nodrošinot bērniem un jauniešiem pilnvērtīgu laika pavadīšanu vasarā. Nometnes gan notiek ne tikai vasarā — arī ikgadējās rudens un ziemas nometnes pulcē un rūda jauniešus no visas Latvijas. Norisinās pārgājieni gan vienību ietvaros, gan starp tām, kā arī notiek starptautiski pieredzes apmaiņas braucieni. Jaunieši gūst savu pirmo brīvprātīgā darba pieredzi un izaug par jaunajiem līderiem gan skautu un gaidu kustībā, gan ārpus tās. Un tas ir tikai pats redzamākais — tas, ko ir viegli izstāstīt un kas nav pašam jāpiedzīvo, lai saprastu.

LSGCO apņemas turpināt darīt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas. Turpināt darīt!

Skautu un gaidu solījums:
Apņemos visiem spēkiem censties
Būt uzticīgs Dievam un Latvijai,
Palīdzēt tuvākajam katrā brīdī
Un pildīt skautu un gaidu likumus.

27/07/2026

Nu jau arī 2026. gada "Mazais Namejs" ierakstījies padarīto darbu sarakstā, un tas noticis gana jaudīgi. Galvenokārt tāpēc, ka jaudīgi bija mūsu lieliskie dalībnieki - lai kādi izaicinājumi nāca pretī (vai lija uz galvas vai...), nekas nebija par grūtu, toties it visā tika atrasts iemesls kopīgam priekam, kas, ar nometnes draugiem dalīts, dubultojās, trīskāršojās un kļuva diezgan bezgalīgs.

Jo īpaši to varēja vērot pārgājienā, kas, šajā gadā kartē profesionāļu iezīmēts, bija jo īpaši interesants, jo nu - lietus uz galvas, upe ne tikai pie kājām, bet arī zābakos, koki, krūmi un krūmu radības (nē, lāči nē, šoreiz tikai apmulsis ragains četrkājainis), viens solis aiz otra, līdz kopīgai maltītei - pašu ceptai uz pašu kurta ugunskura. Un tad vēl gājiens, gājiens, līdz mazākie griezās atpakaļ uz mītnesvietu, bet lielie nakti piedzīvoja turpat mežā, nedomājot par to, ka daba varbūt nav piešķīrusi vissiltāko un jaukāko vasaras nakti šim mērķim.

Un ar to jau fiziskās aktivitātes nebeidzās, jo nākošajā dienā uz Subati bija atbraukuši Nameja ilggadīgie draugi ASK Patria ar šādām tādām atrakcijām no Patria Race krājumiem. Un tās ļāva pārbaudīt, vai meža pierādītajai izturībai kaut kur blakus atrodams arī spēks un veiklība. Atbilde - viennozīmīgi jā! Un atkal un atkal no jauna tika pierādīts, ka spēks un veiklība pēkšņi kļūst divkārt iespaidīga, ja, uzdevumu veicot, aiz muguras ir vesela atbalstoša savējo komanda. Tāpat arī radošums kļūst radošāks, ja to atraisi kopā ar tiem pašiem savējiem.

Un tā jau arī ir galvenā Mazā Nameja būtība - atgādināt saviem dalībniekiem, ka viņi ir savējie, un ļaut viņiem savējos atrast vienam otrā.

22/07/2026

22/07/2026

Vasara turpinās un turpinās arī Nameja vasaras nometņu maratons. Tik tikko saņemtas ziņas par veiksmīgu mājāsnokļūšanu no ukraiņu bērniem un jauniešiem, bet atslābt laika nav un nav bijis. Jo, lai kas notiktu plašajā pasaulē, "atcerēties savējos" vienmēr vispirms ir bijis par tiem, kas tepat, līdzās, Latvijā. Tāpēc šī ir nedēļa, kad Subatē ieradušies vairāk nekā astoņdesmit dalībnieki un brīvprātīgie, lai visi kopā radītu un piedzīvotu tradicionālo un no vasaras kalendāra neatņemamo nometni NBS starptautisko misiju veterānu bērniem "Mazais Namejs".

Arī šogad tās satura radīšanas un notikšanas darbus ir uzņēmušies mūsu draugi no Latvijas skauti un gaidas, kas pats par sevi jau nozīmē saliedēšanos, mācīšanos darboties kā vienotai komandai gan civilizācijā, gan brīvdabā, sevis izaicināšanu un pierādīšanu un piedzīvojumus jauniegūto vai atkalsatikto draugu pulkā. No lielā nometnes ugunskura aizdedzināšanas un vakara ballītes zaļumos, līdz pārgājieniem un uzdevumiem, kas vēl tikai priekšā.

Tādiem komandā saliedētiem arī viesu uzņemšana nometnē gan vieglāka, gan jautrāka, un pirmie viesi arī jau sagaidīti un pavadīti, jo otrdiena nometnē bija NBS diena. Parasti nometnes dalībnieki šajā dienā viesojās kādā no NBS bāzēm. Šoreiz - aktivitātes un to ierādītāji ieradās paši. Pa ceļu atbrauca Latgales brigādes zemessargi un karavīri ar Patriām, Militārā policija, kam līdzi bija arī četrkājainie dienesta biedri, Ogres 54. bataljona zemessargi nesprāgušās munīcijas neitralizētāji un NBS SPECOP Speciālo uzdevumu vienība. Ar troksni, vēju un vērienu pa gaisu ieradās Gaisa spēki helikopters. Ja mītnes vietai blakus būtu bijusi kāda upe, gan jau kaut kas būtu arī atpeldējis pa to.

Jauniešiem visas dienas garumā bija iespēja gan vienkārši uzdot jautājumus par līdzi atvesto ekipējumu, gan to piemērīt, ja auguma parametri ļāva, un pamēģināt arī ar to darboties, gan vērot, kā pat ļoti, ļoti labi dresētiem un paklausīgiem suņiem tomēr var būt raksturiņš, bet visu atrisina spēļmantiņa, gan karavīru vadībā atrisināt un izpildīt gana sarežģītus komandas uzdevumus. Un pie reizes, protams, gūt arī vēl plašāku ieskatu tajā, ar ko nodarbojas viņu vecāki un kolēģi, kad ir nevis mājās, bet darbā.

12/07/2026

Ja sensenos laikos sestdiena bija tirgus diena, tad nometnē - Rīgas diena (nu, mazliet sanāca tas tirgus aspekts arī). Rīts iesākās Rīgas motormuzejā, kam ekspozīciju ir izdevies iekārtot tā, lai aizrautīgā transportlīdzekļu vēstures izzināšanā laika izjūta pazustu katram, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un tā, vai ikdienā mašīnas interesē ļoti vai iedalās vienkārši lielās, mazās, sarkanās un melnās. Zinātāji turklāt varēja komentēt, ka Rīgā var apskatīt tādus eksemplārus, kādi Ukrainā nav redzēti.

Motormuzeja apmeklējumam sekoja pastaiga pa Rīgas centru un galvenokārt jau Vecrīgu, piestājot pie svarīgākajiem objektiem un celtnēm. "Tēvzemei un brīvībai" Brīvības pieminekļa pakājē ar šo ekskursantu grupu, iespējams, rezonēja daudz īpašāk un dziļāk kā ar citām ikdienišķajām, bet tam sekoja piezemētāki pieturas punkti kā Lielā Ģilde, Rīgas pils un galu galā ne mazāk svarīgie suvenīrveikaliņi, kuros katrs varēja atrast to mazo daļiņu Rīgas, kuru paņemt līdzi, mājās braucot.

Pēc kārtīgas pastaigas - kārtīgas pusdienas, un tās šoreiz katrs varēja sev izvēlēties pats - kā jau, nonākot aci pret aci ar kotlešu, karbonāžu, zivju, kartupeļu, salātu, desertu un citu gardumu izvēli, kuru gadu no gada atrodam Lido krasta centrā. Un tieši tas, ka vienīgais ierobežojums bija "uz šķīvja uzlikto būs jāvar apēst", bērnus sajūsmināja visvairāk.

Nu, un dienas noslēgumā tad arī tā nosacīti tirgus diena - katram dalībniekam tika izsniegta dāvanu karte un visiem kopā dots starta signāls divu stundu brīvajam laikam tirdzniecības centrā. Bez ierobežojumiem. Un, jau mājup uz naktsmītni braucot, varēja klausīties mazo pircēju sarunas par to, ka šis arī ir bijis varens piedzīvojums, jo mājās, Ukrainā tādi lieli tirdzniecības centri nemaz nav ikdienā sasniedzami un staigājami. Gan tāpēc, ka reizēm tālu. Gan tāpēc, ka lielākoties tie atrodas šobrīd bīstamās un apdraudētās vietās.

11/07/2026

"Nav dūmu bez uguns," teikts vecā teicienā, bet kā parādīja nometnes piektdiena - tiem nav obligāti jābūt savā starpā saistītiem. Un Vēl jo labāk, ja tiem pa vidu atrasti piedzīvojumi dabā, satikti svarīgi cilvēki un jau atkal uzšķiltas azarta un radošuma dzirkstis. Šajā dienā programma sevī bija spējusi ietilpināt visu bez izņēmuma.

Rīts sākās ar pārgājienu, lai mazliet iepazītu ne tikai pašu Ogri, kas uz šo nedēļu ir bijusi dalībnieku mājas, bet arī tās dabas pērli - Zilos kalnus. Rīta mundrums un svaigie spēki ļāva izbaudīt ne tikai pašas dabas takas, bet arī tikt līdz pašai skatu torņa augšai. Tiesa, mazliet gan pierādījās arī tas, ka šādās aktivitātēs kāju garumam ir nozīme, un īsāko kājeļu īpašnieki no brašiem staigātājiem galu galā pārvērtās par drosmīgiem lielo puišu plecos sēdētājiem. Pārgājiena finālbalva gan tika visiem neatkarīgi no pārvietošanās veida - kārtīgas saldējuma porcijas, vēl nezinot, ka saldējuma tēmai šis šodien ir tikai aicinošs ievads.

Pēc tam bija jāsapošas dienas svinīgākajai daļai - ciemos pie nometnes dalībniekiem bija atbraucis Ģenerālleitnants Kaspars Pudāns, kurš sveica, sasveicinājās, dāvināja piemiņas veltes, runāja un runājās, un galu galā kļuva par neskaitāmu kopbilžu galveno varoni, jo cik tad bieži sanāk iespēja tikt pie selfija ar pašu, pašu galveno. Tā tika novērtēta pavisam noteikti.

Un tad jau bija laiks dienas azartiski zinātniski radošajai daļai. Vispirms - kārtīgs Meža eksperti sagādātās Jengas turnīrs. Tika demonstrētas izcilas prasmes plānot, domāt, mēģināt, nepadoties, riskēt un pat, ja tomēr tornis sagāzās un nācās atzīt zaudējumu, tas allaž izrādījās tikai iedvesma mēģināt vēl, lai tiktu pie kādas no Meža ekspertu atvestajām balviņām.

Pēc jengas - dienas zinātnes daļa kopā ar Laboratorium.lv. Te tad beidzot programma tika līdz tiem dūmiem, bet - bez uguns, jo lai cik dažādos veidos dūmi tika radīti, taustīti, ošņāti un pat pūsti caur degunu, netika aizdedzināta pat vismazākā svecīte, jo stāsts šoreiz bija par šķidro slāpekli. Un stāstam bija pavisam garšīgs noslēgums - katra paša pagatavots saldējums.

Radošās dzirksteles šajā dienā šķīla netradicionālās modes skate - vienpadsmit komandas, sastāvošas no modeļa vai modeles un dizaineru grupas, demonstrēja, kādus ietērpus iespējams, pagatavot, ja mājās ne ledusskapī, ne citā skapī nav nekā izņemot kādu miskastes maisu un tam līdzvērtīgus materiālus. Jāsaka - rezultāti izvērtās gana krāšņi un stingrās žūrijas novērtējumu un saldās balvas pelnījuši.

Visbeidzot dienas noslēgumā beidzot bija arī tā uguns, lai attaisnotu iepriekšējos dūmus - un ne vienkārši šāda tāda, bet pagalma tumsu pāršķēla kārtīgs ugunsšovs, kurā liesmas riņķoja, lidoja, atstāja aiz sevis apļus, spirāles un elipses un brīžiem tiešā nozīmē elpoja vienā ritmā ar saviem pavēlniekiem.

📸Beāte Vaska

10/07/2026

Ceturtdiena šajā nometnē bija ūdens diena - pavadīta gan pie ūdens, gan uz ūdens, gan, tā kā laikapstākļi nolēma teikt savu vārdu par nometnes sākotnējo programmu - arī ūdenī.

Iesākās šī diena ar došanos ciemos pie viesmīlīgajiem NBS Jūras spēki viņu bāzē. Un tur nu dalībniekus sagaidīja patiešām izsmeļoša iepazīšanās ar to, kā tad ir būt karavīram, kas savu dienestu pilda ūdens zīmē - ko tāds velk mugurā un kādus darbus dara ikdienā (šo un to pamēģinot praktiski arī pašiem). Tāpat bija iespēja apskatīt , uzkāpt uz klāja, izložņāt un izstaigāt gan mazo glābēju laivu, gan patruļkuģi, gan lielo štāba kuģi. Un pa ceļam no vienas stacijas uz otru vēl uzdurties ne šādiem tādiem, bet paša viceadmirāļa, kaut atvaļināta, bet joprojām izcila stāstnieka atmiņu stāstiem par Jūras spēku vēsturi un paša kā jūrnieka piedzīvojumiem.

Un kas gan tā būtu par viesošanos bez kārtīgas maltītes - ēdienkartē vispirms picas, jo tās vienkārši viemēr ir garšīgas, bet tad kā svinīgi skaists bonuss un saldais ēdiens - lielā nometnes torte, kuru dalībniekiem sarūpēja ilggadējs fonda "Namejs" draugs un atbalstītājs Militaryshop.lv.

Kad visi paldies par dienas pirmo pusi bija pateikti un atvadas pamātas, laikapstākļi tomēr bija parūpējušies, lai sacensības par to, cik tuvu ar kanoe laivu var piebraukt kanāla strūklakai, pašiem paliekot sausiem, un citas laivu brauciena pašizdomātās aktivitātes šogad tomēr izpaliktu. Taču tas nekas - organizatoru paziņojums, ka tā vietā nāksies iztikt ar akvaparka baseiniem, šļūcamcaurulēm un citām ūdensatrakcijām izsauca neviltotas ovācijas, un, jau atgriežoties mājās neviens pat neatcerējās, ka mazliet bija jāpaskumst par nesanākušo laivu braucienu.

📸 Beāte Vaska

09/07/2026

Ar Nodrošinājuma pavēlniecība, Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde un Zemessardze gādību nometnes trešā diena pagāja Ādažu un Ādažu militārās bāzes zīmē, kas nozīmēja tikai vienu - nekādas sēdēšanas mierā šajā dienā nebūs. Nu, varbūt mazliet - autobusā, lai līdz Ādažiem vispār tiktu.

Rīta programma bija nudien aktīva un daudzpusīga - bija iespēja gan izmēģināt vai no jauna pierādīt savus spēkus teju visos ar bumbu spēlējamajos komandu sporta veidos, gan arī sasniegt iepriekš nesasniegtas virsotnes pavisam tiešā nozīmē, zinoša un uzmanīga pieskatītāja vadībā dodoties augšup pa klinšu sienu.

Pēc kārtīga sportiņa arī kārtīgas, karavīra cienīgas pusdienas turpat Ādažu bāzē, un tad jau laiks ne tikai pa gabalu apskatīt, bet no visām pusēm aptaustīt, izložņāt un izkāpelēt militārās tehnikas apskatei atvestos spēkratus un iztaujāt karavīrus, kas ar tiem ikdienā strādā. Ar ko atšķiras tanks no haubices, ja reiz abiem ir stobri, un kā tie abi vispār nav līdzīgi kājnieku kaujas mašīnai - šie un citi, vēl smalkāki jautājumi dalībnieku prātos iegūla "noskaidrots" kategorijā.

Pēc izzinošās sadaļas bija jānopelna pavisam īpašs launags - un te jau stafeti pārņēma mūsu sabiedrotie NATO Multinational Brigade Latvia, Task Force Latvia - Force Opérationnelle Lettonie. Kanādas karavīru sagatavotajās aktīvās atpūtas stacijās dalībniekus sagaidīja ne tikai viņi paši, bet arī citu valstu, piemēram Polijas, kolēģi, un azarta liesmiņa dažā labā iedegās tā ne pa jokam, jo īpaši jau izbraucienos ar bagijiem. Un kad visi visu bija izmēģinājuši un katrs kādā stacijā sevi mazliet uzvarējis, bija jāķeras īstā darba - īstu itāļu karavīru pēc īstas itāļu (jo vai tad viņi citādi vispār drīkst?) receptes tieši mūsu dalībniekiem ceptu īstu itāļu picu notiesāšanas. Kas gan var būt labāks par to?

📸št.vrsž. G.Liepa

08/07/2026

Ja otrajai dienai būtu jādod nosaukums, tā varētu būt radoši labo sajūtu diena, kuru iesāka pašu dalībnieku radoša darbošanās, savukārt kā punktu uz dienas "i" viņi jau varēja baudīt citu pavisam profesionāli radošās izpausmes.

Diena sākās ar meistardarbnīcām, no kurām ikviens līdzi varēja paņemt paša darinātus nieciņus, kuros iekonservēts mazliet atmiņu par šo nometni. Bija iespēja gan darboties ar mālu un galu galā tikt pie sava sapņu ķērāja (turklāt ar mājasdarbu jūrmalā atrast skaistu kociņu, uz kā to uzkarināt), bija iespēja apgūt pašus, pašus ādas apstrādes pamatus, lai izgatavotu sev ādas atslēgas piekariņu, un bija arī iespēja pavisam tiešā nozīmē noķert un saglabāt mirkli, darinot visskaistāko rāmīti tikko uzņemtajai fotogrāfijai kopā ar jaunsatiktajiem nometnes draugiem.

Otrais pieturas punkts dienas gaitās bija mazāk radošs, taču pavisam noteikti labo sajūtu pildīts - Jūrmala un jūra, pludmale un ūdens. Laiks it kā nebija pārlieku silts un ūdens arī ne gluži, taču kad gan bērniem tas ir traucējies tajā brist un peldēties. Daži atzina, ka šo aktivitāti gaidījuši jo īpaši, jo Ukrainas pludmalēs peldēšanās šobrīd nav iespējama un dažiem šī vispār bija pirmā satikšanās ar ūdeni. Citi, mazākie un spriganākie, savukārt ieradās sagatavojušies - ne tikai ar dvieli un peldbiksēm, bet arī piepūšamo bumbu.

Par dienas noslēgumu savukārt bija parūpējusies Biedrība "Ukrainas un Latvijas draudzība", ne tikai ielūdzot nometnes dalībniekus uz kārtīgām svētku vakariņām, bet, priecīgus un labi paēdušus aizvedot arī uz Divas valstis - viena sirds. Labdarības koncerts.

📸Beāte Vaska

07/07/2026

Nometnes pirmā diena tika aizvadīta jau ierasti jaudīgi. Vispirms, protams, svinīgā atklāšanas ceremonija, kurā uzrunas sveicienus nesa gan no tuvās Rīgas un pavisam tuvās Ogres, gan, kopā ar svinīgi taustāmiem apliecinājumiem, no pašsaprotamās Ukrainas, un pat no tik tālas, tomēr Nameja un Ukrainas atbalstītāju pārstāvētas pasaules malas kā Austrālija.

Pēc obligātajām kopbildēm un sātīgi garšīgajām pusdienām bija pienācis laiks tā kārtīgi iekustēties, un šo iespēju, kā allaž, sagādāja Latvijas Basketbola savienība - lietpratēju rokās nodoti, dalībnieki varēja skriet, lekt, mest un sportiskais sacensību gars lidoja tikpat augstu un tālu kā bumbas.

Veja Bralu Ordenis MC Latvija / Brothers of the Wind MC Latvia, MMC Patrioti un Free Hawks MC savukārt parūpējās, lai sportiskais gars ātri vien pārtaptu brīvības un piedzīvojuma garā, ierodoties ciemos ar dienas skaļāko, bet reizē arī adrenalīnu raisošāko aktivitāti - lai arī visiem, uz moča vizināties uzkāpušajiem galvās, kā pieklājas, bija ķiveres, vēju gar ausīm svilpojot varēja just tik un tā.

Nu, un vakara noslēgumā par spīti nogurumam nometnes atklāšana tika nosvinēta pa īstam - dalībnieku ballītē ar mūziku, labu garastāvokli, smiekliem un sarunām. Līdz rīta gaismai gan ballēšana nesanāca - lai arī otro nometnes dienu varētu izbaudīt, nevis nogulēt, naktsmiers iestājās tad, kad tas bija ierakstīts lielajā nometnes programmā.

📸Beāte Vaska