Luterāņu Stunda

07/10/2026

05/10/2026

Tas tiešām ir bagāts vīrs, kas bīstas Dieva un dzīvo ticībā; šādā dievbijībā dzīvojot, viņam pietiek ar to, ko Dievs dod. Viņš saņem un izmanto šīs Dieva dāvanas godam, nedarīdams nevienam nekādu netaisnību, nedz pārestību, jo viņam ir nenovērtējams dārgums, kura vārds ir Dieva svētība. Tās dēļ cilvēkam nekā netrūkst, pat nabadzībā dzīvojot. Viņš zina, ka mēs visi galu galā nesaņemam neko vairāk kā ēdienu un dzērienu, tomēr mūsu zūdīšanās un rūpīgais darbs ir veltīgs, ja Dievs tam nenod svētību. Tādēļ kristietim dārgāks ir viens guldenis, ko viņam devis Dievs, nekā visas pasaules bagāto mantraušu dārgumi; viņam pašam ir brīnišķīgs dārgums – dievbijība un pieticība, tas ir, miera pilna, uz Dievu vērsta sirds.

(Mārtiņš Luters)

Attēlā Lauritsa Andersena Ringa (1854-1933) glezna "Bērns svētdienā apciemo vecvecākus"

03/10/2026

Par ko mēs visvairāk raizējamies?
Par naudu, veselību, par tuvinieku likteni?

Visā pasaulē cilvēki visvairāk raizējas par rītdienu, proti, par nākotni.

Izrādās, ka mūsu fantāzijas uzburtajā ainā nav nevienas vieglas un priecīgas dienas. Un tas nenomāc cilvēkus kara vai dabas katastrofu piemeklētos apvidos, bet gluži parastus, puslīdz veselus ļaudis, kam ir ko ēst, jumts virs galvas un tuvinieki apkārt.
Un tas notiek par spīti tam, ka mūsu pieredze liecina ko citu. Ja pašķetinām pagājušās vasaras atmiņas vai pārlapojam bērnības foto albumus- dzīvē sarežģījumi mijušies ar priekiem, raizes ar atpūtas brīžiem... Kā toreiz, ar paštaisītu makšķeri pie upes, vai kopā ar bērniem mežā spārdot sabirušas lapas, vai kopā ar draugiem vārtoties sniegā vai ieelpojot tikko pļauta siena smaržu ciemojoties pie vecākiem...

Tikai viena diena ir manā ziņā - un tā ir ŠODIENA. Mēs varam tikt galā ar šodienas darbiem. Mēs varam pretoties šodienas kārdinājumiem. Mēs varam izturēt šodienas pārbaudījumus. Tikai tad, kad mēs no brīvas gribas uzkraujam sev divu tālu mūžību- vakardienas un rītdienas nastas, mēs zem tām sabrūkam.

Vakardienu un rītdienu noliec malā. Dzīvo šodien!

Vēlies izlasīt "Nākotne sākas šodien"? Sazinies ar mums rakstot uz [email protected].

02/10/2026

Kungs, kas zāles čukstus dzirdi, kas pat smilgai neliec ciest,
Vārdi ir, kas latvju sirdī deg un kvēl, un nenodziest.

Vārdi ir, kas mūsu dzīslās līdz ar pirmo dienu skan.
Jo tu licis reiz šai zemē maniem brāļiem dzimt un man.

Kungs, mēs ticam, ka tu gribi un ka tas Tavs svētais prāts.
Lai arvien šī tauta dzīvo un šīs zemes ražu vāc.

Lai pār lejām šīm un kalniem mūsu latvju mēle skan.
To man klusi čukst šī zeme, to ik akmens saka man.

Tu tak negribi, lai važās reiz mūs atkal svešnieks kaļ,
Lai mēs – redzējuši sauli – krītam naktī atpakaļ.

Tu tak negribi, lai atkal latvju tauta ceļos krīt
Un lai mūs, kas šodien brīvi, atkal važās saslēdz rīt.

Tu tak negribi, lai svešā mēlē Tevi lūdzam mēs,
Tu, kas devis mums šo zemi, Tu, kas esi mūsu tēvs.

Vai nav skaistas mūsu dziesmas? Nē, tā nedzied v***a sirds.
Tāpēc mūžam Tavai saulei latvjus brīvus jāapmirdz.

Tāpēc sargi mūs tais dienās, tornī sargs, kad trauksmi sauks,
Tad, kad, nāves izkapts nopļauts, drauga rokās nomirs draugs.

Tad, kad svina bišu spieti plosīs latviešus un dzels,
Tad, kad baltu krustu birzīs neredzamas rokas cels.

Tad par vēlu būs mūs vienot, ja mūs šodien plosīs naids.
Baigs, ak, Kungs, tad pāri zemei skanēs latvju tautas vaids!

Jo vai tiešām tikai jūgā brālis brāli pazīt spēs!
Un vai tiešām tikai kalpu gaitām izredzēti mēs?

Vai šī brīvība tik sapnis mūsu tautas gaitās būs.
Un pēc gadiem sveši kungi atkal klaušās izdzīs mūs?

Nē, tik grūti tam ir ticēt. Nē, šī doma sirdij sāp.
Tāpēc lūdzam šajā dienā: Kungs, no sava troņa kāp.

Nāc un pārstaigā šo zemi, kamēr tā vēl sauli jauš!
Nāc un sakausē mūs klintī, lai neviens mūs nesalauž!

Nāc un svētī mūs un vieno, un mums darbam spēku dod.
Lai reiz liktenīgā stundā negaida mūs briesmīgs sods.

Šodien, Kungs, mēs Tevi lūdzam: neļauj latvjiem mirt un zust,
Liec mums vienmēr Tavu sauli brīviem, pāri galvām just!

Līdz tiem laikiem, kurus šodien nezin vēl nekur neviens,
Mūžam brīvs lai latvju ērglis, savus spārnus sizdams, skrien!

Lai pa nezināmiem laikiem cauri mūžiem ejam mēs,
Dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, Tēvs!

Leonīds Breikšs

28/09/2026

Cilvēki nelaiž sev klāt Dievu ar Viņa mierinājumu, bet meklē mierinājumu paši savos darbos un nodomos. Viņi nesauc Dievu par taisnības Dievu, jo viņiem pašiem ir sava taisnība — taisnība, kas balstīta viņu pašu darbos.
Cilvēku mierinājums un Dieva mierinājums ir divas dažādas lietas: cilvēku mierinājums balstās ārējā, redzamā palīdzībā, ko var redzēt, satvert un sajust, bet Dieva mierinājums pastāv vienīgi Viņa Vārdā un Viņa apsolījumos.

(Mārtiņš Luters)

Attēlā Niela Bjerres (1864–1942) glezna “Dieva bērni”

25/09/2026

Nav taisnība, ka Dievs ir vecs.
Viņš mūžam jauns iet debesīs lokā
Ar zelta saulespuķi rokā.

Jānis Jaunsudrabiņš

21/09/2026

Tā ir bīstama lieta — kad patiesu kristiešu vidū rodas pārpratumi, nevienprātība un šķelšanās, kas maldina viņu sirdsapziņu un nemanot ved prom no Žēlastības Gara, pievēršot uzmanību ārējām lietām un darbiem. Te ir īpaši svarīgi saglabāt modrību.

Tādēļ es gribu jūs uzticīgi pamācīt un brīdināt, lai jūs būtu piesardzīgi un neatkāptos no vienīgā un svarīgākā jautājuma: kas ir tas, kas dara cilvēku par kristieti? Nekādā ziņā nepieļaujiet, lai kāds cits jautājums kļūtu līdzvērtīgs šim. Ja kāds mēģina jums iegalvot ko citu, sakiet viņam: „Mīļais, vai tās ir lietas, kas dara tevi par kristieti?” Ja ne, tad neļaujiet, lai viņa domas kļūtu noteicošas, un nepievērsiet tām lielu uzmanību. Bet, ja kāds ir pārāk vājš, lai spētu tā rīkoties, tam jāgaida, līdz kļūs skaidrs, ko par šo lietu domājam mēs un citi. Es, paldies Dievam, līdz šim galvenajās lietās esmu spriedis labi un pareizi, un, kas saka ko citu, tas nevar būt labs gars. Es ceru, ka arī ārējās lietās (ar kurām šādi pravieši vienmēr plātās) nebūšu kļūdījies.

(Mārtiņš Luters)

Attēlā Karla Heinriha Bloha (1834–1890) glezna
“Kristus Ģetzemanes dārzā”