Asosiasaun HAK Timor-Leste

Asosiasaun HAK Timor-Leste Pájina Ofisiál Asosiasaun HAK Timor-Leste

+670 7816 4385

Asosiasun HAK selebra akordu ho Gabinete apoiu Sosiedade Civil (GASC) Dili, 12 Maio 2026 Asosiasaun HAK Selebra akoru ho...
13/05/2026

Asosiasun HAK selebra akordu ho Gabinete apoiu Sosiedade Civil (GASC)

Dili, 12 Maio 2026 Asosiasaun HAK Selebra akoru ho Gabinete Sosiedade Civil (GASC) ba suvensaun Publiku tinan 2026 ho kategoria haforsa institusional.

Husi akordu refere HAK sei foku liu ba Programa “ Haforsa Asisténsia Legál Ba Prizioneirus :Kolaborasaun Rede Servisu Prizional no Kapasitasaun Institusional’’ ba iha Prizaun tolu-3 Hanesan Becora, Gleno no Suai.

𝐌𝐨𝐯𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐒𝐨𝐬𝐢𝐞𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐒𝐢𝐯í𝐥 𝐎𝐫𝐠𝐚𝐧𝐢𝐳𝐚  𝐑𝐞𝐟𝐥𝐞𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐌𝐞𝐧𝐮𝐭𝐮 𝐈𝐝𝐚 𝐇𝐚𝐤𝐦𝐚𝐭𝐞𝐤 𝐁𝐚  𝐒𝐚𝐮𝐝𝐨𝐳𝐮 𝐉𝐨𝐡𝐧 𝐌. 𝐌𝐢𝐥𝐥𝐞𝐫Kalan Reflesaun Solidariedad...
07/05/2026

𝐌𝐨𝐯𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐒𝐨𝐬𝐢𝐞𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐒𝐢𝐯í𝐥 𝐎𝐫𝐠𝐚𝐧𝐢𝐳𝐚 𝐑𝐞𝐟𝐥𝐞𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐌𝐞𝐧𝐮𝐭𝐮 𝐈𝐝𝐚 𝐇𝐚𝐤𝐦𝐚𝐭𝐞𝐤 𝐁𝐚 𝐒𝐚𝐮𝐝𝐨𝐳𝐮 𝐉𝐨𝐡𝐧 𝐌. 𝐌𝐢𝐥𝐥𝐞𝐫

Kalan Reflesaun Solidariedade ba Saudozu Jhon M. Miller nu’udar Ativista Solidariedade Internasionál no Defensór Direitus Umanus, hodi hanoin no relembra hikas suadozu nia didikasaun no kontribui iha tempu rezisténsia solidariedade ba Timor-Leste nia kauza iha internasionál.

Reflesaun ne’e hetan partisipasaun masimu husi Xefi Estadu Dr. Jose Ramos Horta, Fundador, Ex-Primeiro Ministro no atual Secretario-Geral FRETILIN Dr. Mari Alkatiri, Membru Parlamentu, no Foinsa'e sivista akademiku sira .

𝐁𝐈𝐎𝐆𝐑𝐀𝐅𝐈𝐀 𝐒𝐀𝐔𝐃𝐎𝐙𝐔 𝐉𝐎𝐇𝐍 𝐌. 𝐌𝐈𝐋𝐋𝐄𝐑

(Ativista Solidariedade Internasionál no Defensór Direitus Umanus)
John M. Miller nu’udar ativista solidariedade internasionál husi Estados Unidos Amérika, ne’ebé dedika ninia moris tomak ba promosaun paz, justisa, direitu umanu no autodeterminasaun ba povu sira iha mundu, liuliu povu Timor-Leste.

Nia ko-fundadór no Koordenadór Nasionál East Timor and Indonesia Action Network, organizasaun ida ne’ebé iha papel importante iha mobilizasaun solidariedade internasionál dezde tinan 1991 até agora.

Orijen no Formasaun Ativismu John M. Miller moris iha tinan 1955 iha Estados Unidos Amérika. Dezde joven, nia envolve iha movimentu paz no justisa sosiál, liuhusi kampaña kontra armamentu nuklear no movimentu não-violénsia.

Nia partisipá iha organizasaun pasifista War Resisters League, ne’ebé sai hanesan baze ideolójiku ba ninian kompromisu ba solidariedade global, anti-militarizasaun no direitus umanus.

Nia kria Foreign Bases Project atu kampaña kontra militarizmu husi EUA iha nasaun sira seluk.

𝐏𝐚𝐩𝐞𝐥 𝐢𝐡𝐚 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫-𝐋𝐞𝐬𝐭𝐞 𝐧𝐢𝐚𝐧 𝐋𝐮𝐭𝐚✊

Iha tinan 1991, depois masakre Santa Cruz, Saudozu John M. Miller ho kolega sira harí’i ETAN, hanesan resposta ba governu EUA nian apoiu ba Suharto no violasaun grave direitus umanus iha Timor-Leste. Liuhusi ETAN, nia lidera no partisipá iha atividade estratéjika sira hanesan:

• Kampaña informasaun iha nivel komunidade
• Edukasaun públiku liu filme, publikasaun, média no speaking tours
• Mobilizasaun sosiedade sivíl iha idade 30 iha EUA tomak
• Liga ho organizasaun barak
• Advokasia polítika ba governu Estados Unidos Amerika
• Interasaun ho Nasoins Unidas
• Partisipa iha rede solidariedade internasionál

Nia kontribuisaun ajuda amplifika rezisténsia Timor-Leste nian lian iha arena global no influencia diskusaun polítika kona-ba direitu autodeterminasaun no umanu.

𝐋𝐢𝐝𝐞𝐫𝐚𝐧𝐬𝐚 𝐧𝐨 𝐊𝐨𝐧𝐭𝐫𝐢𝐛𝐮𝐢𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐈𝐧𝐭𝐞𝐫𝐧𝐚𝐬𝐢𝐨𝐧á𝐥🌍

Durante dékada barak, John M. Miller serve nu’udar Koordenadór Nasionál ETAN (2001–2026), lidera organizasaun atu kontinua envolve iha debate internasionál kona-ba direitu umanu no justisa.

Nia mós envolve iha:

• Observasaun internasionál ba referendu Timor-Leste 1999
• Kampaña ba responsabilizasaun krime kontra umanidade
• Inisiativa kontra militarizasaun global (inklui Foreign Bases Project)
• Solidariedade ba povu sira seluk hanesan Papua Oeste

𝐑𝐞𝐤𝐨ñ𝐞𝐬𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐡𝐮𝐬𝐢 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫-𝐋𝐞𝐬𝐭𝐞 🇹🇱🎖️

Kontribuisaun John M. Miller no ETAN hetan rekoñesimentu husi Estadu Timor-Leste:

• 2003 – Ordem de Timor (Ho ETAN nian naran)
• 2012 – Ordem de Timor-Leste, iha okaziaun tinan 10 Restaurasaun Independénsia

Rekoñesimentu ne’e reflete apresiasaun Estadu Timor-Leste ba ninian papel iha luta libertasaun nasionál.

Karater no Estilu Lideransa John M. Miller koñesidu nu’udar:

• Lider ho humildade
• Ativista ne’ebé servisu ho kalma
• Ema ne’ebé estratéjiku, matenek, konsistente no persistente
• Defensor forte ba justisa

Nia kontribui liu husi servisu iha parte ne’ebé ema barak la haree, maibé iha impaktu boot iha mudansa sosial no polítika.

𝐅𝐚𝐥𝐞𝐬𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮🕊️

John M. Miller mate iha Nova Iorque iha Abril 2026, ho idade tinan 70, husik hela legadu ida ne’ebé boot iha movimentu solidariedade internasionál.

𝐋𝐞𝐠𝐚𝐝𝐮 𝐧𝐨 𝐒𝐢𝐠𝐧𝐢𝐟𝐢𝐤𝐚𝐝𝐮

Legadu John M. Miller reflete katak solidariedade internasionál bele sai forsa transformadora bainhira organiza ho evidénsia, estratéjia no kompromisu.

Nian kontribuisaun parte husi istória koletiva luta Timor-Leste nian — ne’ebé envolve lideransa nasionál hanesan FRETILIN, rezisténsia FALINTIL, rede klandestina, diplomasia internasionál no apoiu global.

Ninian moris hanorin katak:

Ema sira ne’ebé iha liberdade atu ko’alia, liu-liu nia Governu kontra povu nian diretu, iha responsabilidade atu halo asaun.

𝐊𝐨𝐧𝐤𝐥𝐮𝐳𝐚𝐮𝐧

Ba povu Timor-Leste, John M. Miller la’ós de’it belun — saudozu parte husi istória luta ba ukun rasik-an.

Solidariedade la mate.
Memória la lakon.
Ita sei kontinua la’o iha dalan justisa.
As lutas Continuam.✊

Dili , 06 Maiu 2026
Kampaun HAK, Farol

Presidência da República Democrática de Timor-Leste
Media Dr. Mari Alkatiri
FB J de Oliveira

𝐇𝐀𝐊-𝐏𝐚𝐫𝐭𝐢𝐬𝐢𝐩𝐚  𝟓𝟎 𝐀𝐧𝐢𝐯𝐞𝐫𝐬á𝐫𝐢𝐮 𝐏𝐫𝐨𝐤𝐥𝐚𝐦𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐑𝐞𝐩ú𝐛𝐥𝐢𝐤𝐚 Á𝐫𝐚𝐛𝐞 𝐒𝐚𝐡𝐚𝐫𝐚𝐰𝐢 𝐃𝐞𝐦𝐨𝐤𝐫á𝐭𝐢𝐤𝐚 (𝐒𝐀𝐃𝐑)Intervensaun  Diretór interinu  HA...
06/05/2026

𝐇𝐀𝐊-𝐏𝐚𝐫𝐭𝐢𝐬𝐢𝐩𝐚 𝟓𝟎 𝐀𝐧𝐢𝐯𝐞𝐫𝐬á𝐫𝐢𝐮 𝐏𝐫𝐨𝐤𝐥𝐚𝐦𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐑𝐞𝐩ú𝐛𝐥𝐢𝐤𝐚 Á𝐫𝐚𝐛𝐞 𝐒𝐚𝐡𝐚𝐫𝐚𝐰𝐢 𝐃𝐞𝐦𝐨𝐤𝐫á𝐭𝐢𝐤𝐚 (𝐒𝐀𝐃𝐑)

Intervensaun Diretór interinu HAK- 50 Aniversáriu Proklamasaun Repúblika Árabe Saharawi Demokrátika (SADR) Ligadu Reziliénsia, Konstrusaun Instituisaun no Luta Nafatin ba Soberania (27 Fevereiru 1976 – 2026)

Ekselénsia sira, reprezentante povu Saharawi, ilustre konvidadu sira, maluk sira hotu. Hau nia onra boot atu reprezenta Asosiasaun HAK iha okaziaun istóriku ida ne’e, selebra tinan 50 hosi proklamasaun Repúblika Árabe Saharawi Demokrátika. Ami hato’o ami-nia solidariedade kle’an ba povu Saharawi, ne’ebé durante tinan barak hatudu reziliénsia, korajen no determinasaun atu hetan nia direitu fundamental: direitu atu determina nia-an rasik no moris iha soberania.

Istória povu Saharawi nian hanorin ita hotu kona-ba valor perseveransa no unidade. Maski iha dezafiu polítiku, okupasaun no kondisaun umanitáriu difísil, povu Saharawi kontinua hametin nia identidade, nia instituisaun sira, no nia laran metin atu la hakotu luta ba liberdade.

Nu’udar povu Timor-Leste nian, ami komprende kle’an realidade ne’e. Ami mos pasa ona tempu naruk iha luta atu hetan independénsia no rekoñesimentu internasionál. Experiénsia ida ne’e fó responsabilidade moral ba ami atu hamriik hamutuk ho povu Saharawi iha nia dalan ba justisa no autodeterminasaun.

Tema tinan ida ne’e – reziliénsia, konstrusaun instituisaun, no luta nafatin ba soberania – reflete klaru realidade povu Saharawi nian. Reziliénsia mak hatudu iha kapasidade atu kontinua moris no organiza an maski iha situasaun todan. Konstrusaun instituisaun mak evidénsia katak soberania la’ós de’it aspirasaun, maibé prosesu konkretu ne’ebé presiza preparasaun no lideransa. No luta nafatin hatudu katak justisa labele abandona, maski tempu naruk.

Iha kontestu ida ne’e, ami husu komunidade internasionál atu kontinua fó atensaun no apoiu ba direitu povu Saharawi nian, tuir prinsípiu lei internasionál no respeitu ba direitus umanus. Solusaun ne’ebé justu no metin tenke bazeia iha vontade livre povu Saharawi nian.

Ba jerasaun foun sira, istória ida ne’e presiza sai inspirasaun atu kontinua defende valor liberdade, dignidade no solidariedade entre povu sira iha mundu.

Ikus liu, ami reafirma katak Asosiasaun HAK sei kontinua hamriik hamutuk ho povu Saharawi. Ita nia luta mak parte hosi luta global ba justisa no direitus umanus.

Viva solidariedade entre povu sira!
Viva povu Saharawi!
A luta Continua!

Maktoban Helena Madeira Gomes nu’udar Guarda Prizonál-Gleno, fó ona ninia didikasaun servisu  Prizonál-Gleno, ne’ebé  te...
05/05/2026

Maktoban Helena Madeira Gomes nu’udar Guarda Prizonál-Gleno, fó ona ninia didikasaun servisu Prizonál-Gleno, ne’ebé termina ona nia jornada moris nian iha loron tersa, Aman Maromak bolu hikas ona ba iha Aman Maromak nia kadunan Santo.

HAK triste rona novidades ne’e, lakon ona Feto potensial di’ak ida ne’ebé durante sempre servisu hamutuk . Família bo’ot Asosiasaun HAK, hato’o sentidu kondolénsias ba Família enlutada,

Deskansa ho Hakmatek🕊️🕊️

𝐌𝐨𝐧𝐢𝐭𝐨𝐫𝐢𝐳𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐇𝐀𝐊 𝐛𝐚 𝐒𝐞𝐭ó𝐫 𝐀𝐠𝐫𝐢𝐤𝐮𝐥𝐭𝐮𝐫𝐚 𝐢𝐡𝐚 𝐁𝐚𝐮𝐜𝐚𝐮: 𝐀𝐠𝐫𝐢𝐤𝐮𝐥𝐭ó𝐫 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐈𝐧𝐟𝐫𝐞𝐧𝐭𝐚 𝐊𝐫𝐢𝐳𝐞 𝐌𝐮𝐝𝐚𝐧𝐬𝐚 𝐊𝐥𝐢𝐦á𝐭𝐢𝐤𝐚🥦🌾🌿🌧️🥬Baucau-HAK rea...
05/05/2026

𝐌𝐨𝐧𝐢𝐭𝐨𝐫𝐢𝐳𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐇𝐀𝐊 𝐛𝐚 𝐒𝐞𝐭ó𝐫 𝐀𝐠𝐫𝐢𝐤𝐮𝐥𝐭𝐮𝐫𝐚 𝐢𝐡𝐚 𝐁𝐚𝐮𝐜𝐚𝐮: 𝐀𝐠𝐫𝐢𝐤𝐮𝐥𝐭ó𝐫 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐈𝐧𝐟𝐫𝐞𝐧𝐭𝐚 𝐊𝐫𝐢𝐳𝐞 𝐌𝐮𝐝𝐚𝐧𝐬𝐚 𝐊𝐥𝐢𝐦á𝐭𝐢𝐤𝐚🥦🌾🌿🌧️🥬

Baucau-HAK realiza monitorizasaun situasaun direitus umanus ne’ebé liga ba setór agrikultura, espesifiku ba asuntu agro-ekolójia iha Munisípiu Baucau kompostu husi suku 4, Tequinomata, Samalari, Uma Ana Iku no Baha-Mori, hala’o durante loron haat (4) hahu iha loron 27-30 Abril.

Objetivu husi monitorizasaun ne’e buka atu haree kondisaun no situasaun komunidade sira nian iha suku liu-liu ba setór agrikultura no espesifiku ba asuntu agro-ekolójia.

Iha deskobrimentu husi monitorizasaun ne’ebé HAK hala’o iha Munisípiu Baucau tuir informasaun ne’ebé relata husi parte xave sira hanesan Chefi Suku, komunidade no grupu agrikultó sira, tinan ne’e komunidade no grupu agrikultór sira nafatin halo atividade, toos no natar, maibé iha dezafiu balun ne’ebé sira hasoru kona-ba bee tanba, irigasaun balun nia kondisaun tradisionál nune’e bainhira iha tempu udan kuandu mota bo’ot lori rai henek taka ba intek distribuisaun bee nian no difikulta ba natar sira.

Distribuisaun fini latuir kalendariu toos no natar, tratór iha munisipiu limitadu no labele kobre hotu ba pedidu ne’ebé mai hósi suku sira, suku balun seidauk iha esténsionista tanba, numeru esténsionista iha Munisípiu limitadu.

Tuir dadus husi Diresaun Servisu Agrikultura relata área potensia batar 16000 hektares no área kultiva iha tinan 2025 hamutuk 5216.2 rejultadu produsaun atinji 10734.3 toneladas ne’e ita foin koalia kona-ba produtu rua no seidauk konta produtu komplemetar sira seluk ne’ebé komunidade agrikultor produs. Razaun mudansa husi setór agrikultura iha Munisípiu Baucau ne’e tanba, governu mós reforsa tratór, mina-kombustivel, no loke irigasaun sira. Iha tinan ida ne’e ita sei haree nia progresu husi rejultadu produsaun. Parte seluk sei finaliza tanba irigasaun Suku Samalari kuandu projetu irigasaun ne’e mak finaliza ona bele tulun ona ba komunidade husi suku 7 ne’ebé durante sai benefisiariu.

Programa ne'e implementa tanba hetan suporta husi :
CCFD-Terre Solidaire no AFD

CCFD-Terre Solidaire
AFD - Agence Française de Développement
TAPSA Timor Leste

Monitorizasaun HAK ba Setór Agrikultura iha Viqueque: Agrikultór sira Infrenta Krize Irigasaun no Mudansa Klimátika Viqu...
29/04/2026

Monitorizasaun HAK ba Setór Agrikultura iha Viqueque: Agrikultór sira Infrenta Krize Irigasaun no Mudansa Klimátika

Viqueque loron 20 to’o 24 Abril 2026-HAK realiza monitorizasaun situasaun Direitus Umanus liu-liu iha setór Agrikultura ba iha Suku 4 mak hanesan Luka, Uma Uain Craic,Uma Uain Leten no Uma Quic iha Postu administrativu Viqueque Vila, iha Munisípiu Viqueque. Ofisial rejionál I-monitórizasaun ba iha baze hodi hasoru direita Autoridade Lokál, Grupu Produtór sira, no Eksténsionista, ne’ebé durante loron ha’at nia laran, hahu iha loron 20-24 fulan Abril periódu tinan ida ne’e. Objetivu husi monitorizasaun ne’e haree kona-ba situasaun jerál direitus umanus komunidade sira nian iha Munisípiu Viqueque liga ba setór agrikultura no espesifikamente ba asuntu Agro-ekolojia. Monitorizasaun ne’e deskobrimentu ne'ebé HAK hetan haree liu progresu no dezafiu sira.

Iha progresu ka mudansa balun ne’ebé komunidade no grupu agrikultór sira sente mak natar balun ne’ebé toba ka abandona durante tinan barak komunidade sira reativa fali ona. Komunidade no grupu agrikultór balun mós hetan apoiu husi Governu liu husi Ministériu Agrikultura Pekuaria, Peskas no Floresta-MAPPF mak hanesan traktor, mákina kuda haree, fini no mina kombustivel mós hetan maibe, komunidade mak tula rasik ba sira nia fatin.

Iha monitorizasaun ne’e HAK rekoilla informasaun Autoridade Lokal, komunidade no Grupu agrikultór sira iha Suku 4, dezafiu ne’ebe komunidade no grupu agrikultór sira hasoru Natar balun kontinua abandona tanba, laiha irigasaun ne’ebé bele ajuda hodi fornese bee ba sira nian natar nune’e mós irigasaun balun wainhira klima udan bo’ot no taka rai ba kanal bee nian no bee labele kanaliza ba iha natar. Aliende ne’e mós iha dezafiu mak traktór iha Munisípiu limitadu no labele halo kobertura hotu ba suku sira nian pedidu no komunidade mós sujere atu distirbui traktor karik presiza tuir kalendariu tempu natar nian, produtu balun hetan estragus no produtu sira labele panen tanba kauza husi mudansa klimatika. Formasaun ne’ebé eskténsionista atu realiza iha nivel suku no grupu menus tanba, orsamentu espesifiku ba formasaun laiha.

Komunidade no grupu agrikultór sira mós husu atu asosiasaun HAK kontinua hatutan sira nia lian kona-ba dezafiu sira ne’ebé hasoru ba entidade relevante sira nune’e karik bele tau atensaun oinsa atu reforsa komunidade no grupu agrikultór sira hodi hasa’e produsaun iha rai laran liu-liu iha Munisipiu Viqueque.

Ainaro, 20-24 Abril 2026Monitorizasaun HAK ba Setór Agrikultura iha Ainaro: Agrikultór sira Presiza Urjente Asisténsia T...
29/04/2026

Ainaro, 20-24 Abril 2026

Monitorizasaun HAK ba Setór Agrikultura iha Ainaro: Agrikultór sira Presiza Urjente Asisténsia Téknika no Kombustivel

HAK-hala’o monitorizasaun regulár hodi haree ba situasaun Direitus umanus komunidade sira nian liga ho asuntu Agrikultura, espesifikamente haree liu ba Agroekolojia, Suku 4, Casa, Maununu, Soro no Ainaro, Postu Ainaro Villa iha Munisipiu Ainaro.

Ofisial rejionál II-monitórizasaun ba iha baze hodi hasoru direita Autoridade Lokál, Grupu Produtór sira, no Eksténsionista. Durante loron ha’at nia laran 20-24 fulan Abril periódu tinan ida ne’e. Objetivu husi monitorizasaun ne’e hodi haree kona-ba situasaun direitus umanus komunidade sira nian iha Munisípiu Ainaro liga ba setór agrikultura no espesifikamente ba asuntu agro-ekolojia. Monitorizasaun ne’e deskobrimentu ne'ebé HAK hetan haree liu progresu no dezafiu sira.

Progresu ne’ebé iha maka komunidade sira maioria foku ba buka hadia moris no ekonómia família liuhusi atividade hortikultura no agrikola, produsaun ai-han organiku sira natoon hodi ba konsumu, balun ba fan iha merkadu Munisipál, balu rai ba fini hanesan batar. Husi rendimentu ne’ebé grupu hetan rai no sira halo koperativa, ba hadia ekonómia família no nutrisaun ba membru família. Kondisaun irigasaun iha tinan naruk nia laran kondisaun aat hodi abandona Natar hektares 126, maibé irrigasaun refere hetan ona rehabilitasaun husi orsamentu 2025 aloka liuhusi Planeamentu Dezenvolvimentu Integradu Munisipál-PDIM no sei finaliza iha fulan Maiu-Junho 2026. Parte autoridade lokál, Eskténsionista no komunidade sira kontente tanba Prezidente Autoridade Munisípiu-PAM Ainaro no Dirasaun Agrikultura Munisípiu responde ona husi orsamentu PDIM.

Dezafiu seluk maka ekstensionista durante fulan 4 Janeiru too Abril laiha rotasaun tanba sedauk hetan kolokasaun husi dirasaun Agrikultura munisípiu. Defikulta mak eksténsionista nunka fó asisténsia tékniku no prezensa laiha. Kondisaun Irigasaun iha Suku Maununu, Suku Cassa irigasaun tékniku ida mak kondisaun di’ak no irigasaun manual ne’ebe komunidade sira kee ho liman kodnisaun maioria aat tanba impaktu husi klima udan. Asesu ba Tratór komunidade sira asesu maibé atual kombustivel atu ense mak la iha tanba stok konbustivel iha Dirasaun Agrikultura Munisípiu limitadu. Komunidade Agrikultór sira husu MAPPF atu fornese kombustivel ba Dirasaun Agrikultura munisipiu Ainaro Hodi responde ba ezijensia komunidade nian atu halo Natar. Suku Soro Komunidade Sira labele asesu trator tanba topografia Rai lolon no fatuk laran nune komunidade sira presiza mak ekipamentus hanesan Ai-suak no Enxada. Dezafiu seluk mak grupu produtór sira sedauk iha koñesimentu natoon ba maneira komersializaun no marketing ba rezultadu produsaun.

Grupu Produtor sira husu ba Dirasaun Agrikultura Munisipiu Aileu, atu haree ba kestaun ne’e hodi koloka Eskténsionista ho tempu badak, nune’e hodi hala’o akompaña servisu ba Grupu produtór sira. Presiza ba futuru iha kapasitasaun téknika no eksténsionista tenke prezensa iha grupu hodi fahe esperiensia kona-ba Pratika Agrikultura di’ak hodi garante kualidade no kuantidade produsaun hodi hametin konfiansa no konsumidor sira nian ba tempu naruk.

𝗛𝗔𝗞-𝗵𝗮𝗯𝗲𝗹𝗮𝗿 𝗜𝘀𝘁ó𝗿𝗶𝗮 𝗡𝗮𝗸𝘂𝗸𝘂𝗻 𝗦𝗲𝗴𝘂𝗻𝗱𝗮 𝗚𝘂𝗲𝗿𝗿𝗮 𝗠𝘂𝗻𝗱𝗶á𝗹 𝗝𝘂𝗴𝘂𝗻 𝗜𝗮𝗻𝗳𝘂  𝗕𝗮 𝗠𝗮𝗻𝗼𝗿𝗶𝗻 𝗡𝗮𝗶𝗻 𝗦𝗶𝗿𝗮 📘𝐑𝐀𝐄𝐎𝐀, 24  Abril 2026-HAK habelar ...
24/04/2026

𝗛𝗔𝗞-𝗵𝗮𝗯𝗲𝗹𝗮𝗿 𝗜𝘀𝘁ó𝗿𝗶𝗮 𝗡𝗮𝗸𝘂𝗸𝘂𝗻 𝗦𝗲𝗴𝘂𝗻𝗱𝗮 𝗚𝘂𝗲𝗿𝗿𝗮 𝗠𝘂𝗻𝗱𝗶á𝗹 𝗝𝘂𝗴𝘂𝗻 𝗜𝗮𝗻𝗳𝘂 𝗕𝗮 𝗠𝗮𝗻𝗼𝗿𝗶𝗻 𝗡𝗮𝗶𝗻 𝗦𝗶𝗿𝗮 📘

𝐑𝐀𝐄𝐎𝐀, 24 Abril 2026-HAK habelar Istória Segunda Guerra Mundiál kona-ba 𝑱𝙪𝒈𝙪𝒏 𝑰𝙖𝒏𝙛𝒖-𝑬𝙨𝒌𝙧𝒂𝙫𝒊𝙙𝒂𝙪𝒏 𝑺𝙚𝒌𝙨𝒖á𝒍 durante okupasaun Militár Japones iha Timor-Leste 1942-1945.

Objetivu atu habelar Istória Segunda Guerra Mundiál ba manorin nain sira, hodi hatutan ba jerasaun foun liu-liu Estudante sira.

Sai hanesan referemsia Edukasaun públiku ba jerasaun foun atu labele haluha Istória nakukun Eskravidaun Seksuál no mós nu'udar meius aprendizajen atu bele prevene kazu hanesan ne’e la repete iha futuru.

𝑁𝐵: 𝐿𝑒𝑒 𝑘𝑙𝑒𝑎𝑛 𝐼𝑠𝑡ó𝑟𝑖𝑎 𝑆𝑒𝑔𝑢𝑛𝑑𝑎 𝐺𝑢𝑒𝑟𝑟𝑎 𝑀𝑢𝑛𝑑𝑖á𝑙 𝑑𝑢𝑟𝑎𝑛𝑡𝑒 𝑜𝑘𝑢𝑝𝑎𝑠𝑎𝑢𝑛 𝑀𝑖𝑙𝑖𝑡á𝑟 𝐽𝑎𝑝𝑜𝑛𝑒𝑠 𝑖ℎ𝑎 𝑇𝑖𝑚𝑜𝑟-𝐿𝑒𝑠𝑡𝑒 1942-1945
Link : http://www.haktl.org/2023/10/istoria-segunda-guerra-mundial.html

𝗘𝘀𝘁𝘂𝗱𝗮𝗻𝘁𝗲  𝗗𝗜𝗧  𝗧𝗲𝗿𝗺𝗶𝗻𝗮 𝘀𝗶𝗿𝗮 𝗻𝗶𝗮 𝗘𝘀𝘁𝗮𝗷𝗶𝘂 𝗣𝗿𝗼𝗳𝗲𝘀𝗶𝗼𝗻á𝗹 𝗶𝗵𝗮 𝗛𝗔𝗞📘HAK-kontinua fó biban ba Estudante estajiu profesionál sira...
23/04/2026

𝗘𝘀𝘁𝘂𝗱𝗮𝗻𝘁𝗲 𝗗𝗜𝗧 𝗧𝗲𝗿𝗺𝗶𝗻𝗮 𝘀𝗶𝗿𝗮 𝗻𝗶𝗮 𝗘𝘀𝘁𝗮𝗷𝗶𝘂 𝗣𝗿𝗼𝗳𝗲𝘀𝗶𝗼𝗻á𝗹 𝗶𝗵𝗮 𝗛𝗔𝗞📘

HAK-kontinua fó biban ba Estudante estajiu profesionál sira, husi Dili Institute Of Technology (DIT) hodi hala’o estajiu profesionál ba kontinua aprende no heklean sira nia kuñesementu iha área sira Direitus Umanus, liuhusi programa Administrasaun, Finansa, Advokásia no formasaun Direitu Dijital.

HAK kontente no apresia tebes ba Estudante estajiadu Dili Istitute Of Technology (DIT) husi Departementu Akontabilidade, ne’ebé hala’o ona sira nia Estajiu profesionál iha HAK hodi kontribui sira nia matenek ba apoiu servisu balu durante fulan rua nia laran.

Vice Diretór HAK iha nia intevensaun fó apresiasaun ba Dili Istitute Of Technology (DIT) ne’ebé koopera ona ho HAK, hodi haruka sira nia formandu nain tolu (3) hala’o estajiu durante fulan rua iha Asosiasaun HAK, husi ne’e sira bele aprende pratika kona-ba servisu sosiál sira.

Objetivu husi HAK atu hanorin joven sira sai kritiku liu iha asuntu Direitu Umanus. HAK nafatin prontu atu fó Espasu ba parseiru sira hodi fó oportunidade ba joven sira atu aumenta sira nia esprensia aprende iha HAK.

Estudante Estajiadu sira agradese ba HAK fó ona espasu ba foramandu sira hodi aprende iha área Administrasaun, Finansa ne’ebé ligasaun ho sira nia departementu, aliende ida ne’e mós Estajiadu sira aprende kona-ba Valór no Prinsipiu Direitus Umanus, pratika servisu sira ne’e importante tebes hodi aumenta sira nia koñsementu no abilidade.

Termina estajiu profesionál Estudante sira halo aprezentasaun Relatóriu ne’ebé mak durante sira aprende iha HAK, husi ne’e HAK hato’o apresiasaun no fahe sertifikadu ba Estudante estajiadu sira.

Dili Institute of Technology
Channel Direitus Umanus-HAK

𝐇𝐀𝐊-𝐇𝐚𝐥𝐚’𝐨 𝐅𝐨𝐫𝐦𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐒𝐞𝐠𝐮𝐫𝐚𝐧𝐬𝐚 𝐃𝐢𝐣𝐢𝐭𝐚𝐥  𝐇𝐨𝐝𝐢 𝐇𝐚𝐦𝐞𝐭𝐢𝐧 𝐒𝐢𝐬𝐭𝐞𝐦𝐚 𝐏𝐫𝐨𝐭𝐞𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐃𝐚𝐝𝐮𝐬 𝐈𝐡𝐚 𝐎𝐫𝐠𝐚𝐧𝐢𝐳𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 📱📲💻Dili, HAK-hala’o formas...
16/04/2026

𝐇𝐀𝐊-𝐇𝐚𝐥𝐚’𝐨 𝐅𝐨𝐫𝐦𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐒𝐞𝐠𝐮𝐫𝐚𝐧𝐬𝐚 𝐃𝐢𝐣𝐢𝐭𝐚𝐥 𝐇𝐨𝐝𝐢 𝐇𝐚𝐦𝐞𝐭𝐢𝐧 𝐒𝐢𝐬𝐭𝐞𝐦𝐚 𝐏𝐫𝐨𝐭𝐞𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐃𝐚𝐝𝐮𝐬 𝐈𝐡𝐚 𝐎𝐫𝐠𝐚𝐧𝐢𝐳𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 📱📲💻

Dili, HAK-hala’o formasaun Seguransa Dijital kona-ba Haforsa kapasidade ba Protesaun dadus ne’ebé Seguru iha Organizasaun ba Staf no Estajiadu Profesional sira husi Universitariu UNDIL, DIT, no UCT. Objetivu Hametin kapasidade staf HAK no Estajiadu sira nian iha área protesaun dijitál no fraude online, hasa'e koñesementu kona-ba risku seguransa, uza password ne'ebé forte, proteje dadus organizasaun no hasa'e koñesementu kona-ba polítika protesaun dadus no uza internet ho seguru. Atividade ne’e hala’o durante loron rua 14-15 Abril 2026.

Fasilitador husi Nelson Vieira ne’ebé mak lori materia kona-ba Konseitu Definisaun Direitu Dijital, Literasi Dijital, Online Fraude, Intelenjensia Artefisial-IA no Norberto da Costa lori materia kona-ba Pratika Seguransa Dijital ba utiliza Smart Phone, Media Sosiál, Intelenjensia Artefisial-IA no Canva Dezeñu Gráfiku. Abertura ba atividade formasaun ne’e husi Diretór Ezekutivu HAK no Reprezentante Fundasaun Hadomi Timor.

Mundu tama ona era dijitál, Téknolojia Informasaun no Komunikasaun sai parte ida ba elementu importante ba operasaun ONG sira iha Timor-Leste atu fasilita komunikasaun, jestaun programa, no advokásia. Maibé, ida-ne'e mós lori risku hanesan hacking, fraude online, no abuzu ba informasaun sensível, ho nune’e importante tebes organizasaun sira presiza atu hasa’e kuñesementu rekursu umanus iha área seguransa dijital, hodi mellora koñesimentu no abilidade Staf HAK no Estajiadu Profisional sira iha área Seguransa Dijital, atu buka kompriende oinsá bele proteje dadus organizasaun nia informasaun importante sira iha konta online, hasa’e konsiénsia kona-ba risku iha mundu dijital ohin loron, hanorin oinsá kria no uza password forte no seguru, fó kompriensaun kona-ba privasidade no protesaun dadus pesoál no Organizasaun nian, hatudu oinsá identifika kona-ba Pishing, Malware, Scamming online, fraude online no kapasidade atu uza internet ho seguru no responsável.

Liuhusi formasaun ho metódu diskusaun grupu no Pratika, Staf no Estajiadu Profesional sira iha koñesementu natoon atu prevene ameasa dijitál no tau importánsia ba protesaun dadus. Organizasaun bele dezenvolve polítika interna no implementa medida téknika báziku ba seguransa online.

Programa ne’e impelementa tanba hetan apoiu fundus husi The Asia Foundation iha Timor-Leste

The Asia Foundation in Timor-Leste
Fundasaun Hadomi Timor

Endereço

Avenida Karketu Mota-Ain, Nu. 08, Farol
Dili

Horário de Funcionamento

Segunda-feira 09:00 - 17:30
Terça-feira 09:00 - 17:30
Quarta-feira 09:00 - 17:30
Quinta-feira 09:00 - 17:30
Sexta-feira 09:00 - 17:30

Telefone

+67078164385

Notificações

Seja o primeiro a receber as novidades e deixe-nos enviar-lhe um email quando Asosiasaun HAK Timor-Leste publica notícias e promoções. O seu endereço de email não será utilizado para qualquer outro propósito, e pode cancelar a subscrição a qualquer momento.

Entre Em Contato Com A Organização

Envie uma mensagem para Asosiasaun HAK Timor-Leste:

Compartilhar