Channel Direitus Umanus-HAK

Channel Direitus Umanus-HAK HUMAN RIGHTS VOICE

Dialogo Munisipal, Sorumutu atu Refleta Hamutuk Kondisaun Real Asuntu Agrikultura Hodi Buka Dalan Hatan ba Dezafiu sira....
12/06/2026

Dialogo Munisipal, Sorumutu atu Refleta Hamutuk Kondisaun Real Asuntu Agrikultura Hodi Buka Dalan Hatan ba Dezafiu sira.

Dialogo ida ne’e fó oportunidade ba komunidade, lideres lokál no tekniku agrikultura atu sorumutu hamutuk, reflete kondisaun real setor agrikultura, no buka dalan hatan ba dezafiu sira ne’ebé agrikultór sira hasoru loron-loron.

Diskusaun fó énfase ba Desafiu produsaun iha nivel lokal Aksesu merkadu ba agrikultór sira Sustentabilidade no inovasaun teknika Koperasaun komunidade atu fó forsa ba agrikultór sira

Dialogu ne’e hatudu kompromisu komunidade Viqueque atu kontinua buka solusaun kreativu no praktiku, hodi hadia moris agrikultór sira no kontribui ba seguransa aliméntar nasionál.

Viqueque 12 Juñu 2026.

12/06/2026

Dialogo Munisipal, Sorumutu atu Refleta Hamutuk Kondisaun Real Asuntu Agrikultura Hodi Buka Dalan Hatan ba Dezafiu sira.

Viqueque 12 Juñu 2026.

SENTRU BA HABURAS MOVIMENTU DIRETUS UMANUS: Lei Kriminaliza Difamasaun Ameaça Liberdade no Demokrasia iha Timor-LesteSen...
09/06/2026

SENTRU BA HABURAS MOVIMENTU DIRETUS UMANUS: Lei Kriminaliza Difamasaun Ameaça Liberdade no Demokrasia iha Timor-Leste

Sentru ba Haburas Movimentu Diretus Umanus (SHMDU) fó atensaun públiku kona-ba iniciativa husi deputadu Parlamentu Nasional, liu-liu bankada CNRT, PD no KHUNTO, ne’ebé proponente ba projetu lei atu kriminaliza difamasaun.

SHMDU hateten katak lei ida ne’e kontra prinsipiu estado direitu demokratiku, viola Konstituisaun RDTL (Artigu 6, 40, 41) no mós kontra Deklarasaun Universal Diretus Umanus (Artigu 19).

Lei ida ne’e sei hamate liberdade sosiedade sivil nian atu hato’o kritika, sei taka dalan ba jornalista, ativista, estudante no publiku atu exprime opiniaun.

Lei kriminaliza difamasaun sei hatauk ema atu hato’o kritika, hamate debate aberto no espírito demokrasia.

Favorese elite polítiku Lei ne’e bele proteje elite polítiku no ekonomia, laos povo.

Figura públiku tenke simu kritika: Konstituisaun hateten soberania iha povo, entaun figura públiku tenke korajen atu simu kontrolu husi povo.

Direitu resposta liu husi lei sivil, Se informasaun falsu, resposta apropriadu mak liu husi direitu resposta no esklaresimentu, laos pena prizaun.Apelu SHMDU: Parlamentu Nasional tenke fó prioridade ba konsultasaun públiku molok aprova lei ne’e.

Hasai Artigu 187 A ho H husi projetu lei alterasaun kodigu penal Se regula difamasaun, tenke liu husi lei sivil deit, laos lei penal.

Dili, 9 Junhu 2026

09/06/2026

Lei Kriminaliza Difamasaun Hamonu Liberdade Imprensa

Família bot vitima  Levantamentu Marabia hamutuk ho parseria sira hodi fo solidariedade no respeitu ba maluk desterado n...
03/06/2026

Família bot vitima Levantamentu Marabia hamutuk ho parseria sira hodi fo solidariedade no respeitu ba maluk desterado ne’ebé mate iha Atauro. Inisiativa ne’e hatudu unidade komunidade Timor-Leste iha momentu triste, no fo valor ba sakrifisiu sira..

Atividade solidariedade ne’e envolve parseira hotu iha , momentu hanoin, no partilha esperiénsia husi maluk sira. Parseria institusional no organizasaun lokal mos participa, atu hatudu katak solidariedade la’o hanesan ponte entre vitima nomos família vitima sira hotu.

Atauru 3 Junhu 2026.

"Workshop Istoria Segunda Guerra Mundial kona-ba Jugun Ianfu "Eskravidaun Seksual " Durante Okupasaun Tropas Japones iha...
24/04/2026

"Workshop Istoria Segunda Guerra Mundial kona-ba Jugun Ianfu "Eskravidaun Seksual " Durante Okupasaun Tropas Japones iha Timor Leste 1942-1945"

Objetivu Workshop
• Atu Habelar Istoria Segunda Guerra Mundial nian ba manorin nain sira, hodi hatutan ba jerasaun foun liu-liu estudante sira.
• Sai hanesan referensia edukasaun públiku ba jerasaun foun atu labele haluha istoria eskravidaun seksual Militár Japonés no mós nu'udar meius aprendizajen atu bele prevene kazu hanesan la repete iha futuru.

Sacato, 24 Abril 2026.

24/04/2026

Workshop Istoria Segunda Guerra Mundial Kona-ba Jugun Ianfu "Eskravidaun Seksual" Durante Okupasaun Tropas Japones Iha Timor Leste 1942-1945.

Sacato, 24 Abril 2026.

Ami hela iha rai ne desdeTempu Portugues Triste Ohin Estadu hasai Sem Liafuan.Video iha tinan hirak liu ba 23 Abril 2024...
17/04/2026

Ami hela iha rai ne desdeTempu Portugues Triste Ohin Estadu hasai Sem Liafuan.

Video iha tinan hirak liu ba 23 Abril 2024.

Enjoy the videos and music you love, upload original content, and share it all with friends, family, and the world on YouTube.

Formasaun Seguransa Digital.Díli – Asosiasaun HAK Timor-Leste halao formasaun kona ba Seguransa Digital durante loron ru...
15/04/2026

Formasaun Seguransa Digital.

Díli – Asosiasaun HAK Timor-Leste halao formasaun kona ba Seguransa Digital durante loron rua 14-15 Abril 2026 iha salaun Asosiasaun HAK.

Formasaun ne’e fó oportunidade ba partisipantes atu aprende no diskuti tópiku importante hanesan komprensaun básicas seguransa digital, ameasa comun hanesan phishing, malware no hacking, ferramenta proteksaun hanesan antivírus, VPN no autentikasaun dupla, no prática diak sira iha email no redes sociais. Simulasaun kazu prátiku mos ajuda partisipantes atu kompriende situasaun real no prepara resposta seguru.

Rezultadu formasaun hatudu katak partisipantes aumenta kapasidade atu proteje dados pessoais, sente konfiansa liu atu utiliza internet, no motiva komunidade atu uza teknologia ho responsável.

Atividade ne’e hetan partisipasaun husi staf HAK, parseria sira, no estudante estajiáriu sira hanesan Undil, Dit no UCT.

Realiza Atividade ne’e, Asosiasaun HAK hetan apoiu husi The Asia Foundation (TAF) no kolaborasaun ho FHT, ne’ebé fó kontribuisaun importante atu garante programa sai susesu.

Asosiasaun HAK agradece ba TAF, FHT, parseria sira, estudante estajiáriu no staf hotu-hotu ne’ebé fó tempu no energia atu participa. Seguransa digital sai responsabilidade komun – ita proteje ita nia informasaun, ita proteje ita nia komunidade.

Dili 15 Abril 2026.

Asosiasaun HAK Timor-Leste  husu Ba Governu Japones Atu husu Deskulpa Formal no Reparasaun ba Vitima Eskravidaun Sexsual...
19/02/2026

Asosiasaun HAK Timor-Leste husu Ba Governu Japones Atu husu Deskulpa Formal no Reparasaun ba Vitima Eskravidaun Sexsual.

Iha Ambitu
Komemorasaun Loron Invazaun Militar Japones Mai Timor-Leste ba dala-84 (20 Fevreiru 1942- 20 Fevreiru 2026)

Rekoñesementu Vitima II Guerra Mundial (Eskravidaun Seksual- Jugun Ianfu)

Introdusaun
“Asosiasaun HAK no Koligasaun Japaun”, haklaken lia – loos no justisa kona-ba violasaun direitus umanus inkluzivamente violasaun hasoru feto Timor – Leste ho naran Jugun-Ianfu durante okupasaun Japonés iha rai doben Timor – Leste.

Involvimentu Japaun ba funu mundiál ba dala – II hahú iha loron 7 Dezembru 1941, wainhira atakes ba baze militár Pearl Harbor Estadus Unidus nian, iha tempu ne’ebá predisaun katak aliadus Estadus Unidus nian hatudu katak Japaun sei invade Timor – Leste hanesan baze stratéjiku hodi ataka Australia. Bazeia ba predisaun ne’e forsa aliadús Estadús Unidus inkluzivamente forsa integrada Australia no Olanda to’o iha Timor – Leste, iha 17 Dezembru 1941. Iha tempu ne’ebá Timor – Leste iha Portugal nia Ukun ho governadór Manuel Abreu Fereira de Carvalho nia governasaun ne’ebé rejeita prezensa husi forsa aliadu nian. Maibe Japaun Utiliza kestaun neutralidade hodi dun katak Timor – Leste fó apoiu ba forsas aliadus hodi husik sira hari’i baze iha Timor – Leste, ho razaun ne’e Japaun invade kedas Timor – Leste iha loron 20 Fevreiru 1942.

Povo Timor – Leste obrigatóriu halo servisu forsadu halo estrada, fornese hahan ba tropas Japonés hamutuk kuaze rihun 12 personíl ne’ebé mak espalla iha teritóriu Timor – Leste laran tomak. Kapitál Dili ne’ebé sai nu’udar fatin ba dala uluk forsas Japaun hahú funu iha Timór, sai sasin ba dala uluk sofrimentu ba Timór-oan sira, liu – liu ita nia inan feton Timorense sira tenki sai vítima husi funu ne’ebé sira rasik lahatene. Forsa Japonés lori labarik feto ho idade minoria hodi ba konsentra hotu iha fatin IANJO atu servi sira nia (“Nafsu birahi”) ou nesesidade sexuál maske ho idade ne’ebé 12 anos ba leten.

Tuir Peskiza HAK ho Koligasaun Japaun ne’ebé hala’o iha tinan 2005, intervista ona ba sasin ho sobrevivente iha Munisípiu 12, hamutuk ema 62, kompostu husi vítima 20 no sasin ema nain 47. Husi rezultadu Peskiza ne’e produs Livru ho titulu “ LUTA BA LIA LOS NO JUSTISA”. Iha Vítima hamutuk nain 20. Hela vitima Ines Mangalhaes husi Atsabe, Munisipiu Ermera mak sei moris. Vitima sira ne’e mak iha korazen no aten brani hodi haktuir sai sira nia istória moruk no nakukun. Vitima barak mate no la iha rekonesementu husi Governu Japaun no Timor-Leste.

Dala barak ami husu ona governu Japaun atu husu diskulpa no fó reparasaun ba vítima sira, maibé to’o agora seidauk foti medidas ruma. Governu Japaun nafatin la akomoda kazu Timor-Leste hosi eskema reparasaun ne’ebé nia hala’o ona ba nasaun sira seluk depois funu mundiál daruak ramata. Iha Japaun, Koligasaun Japones sira ba Timor-Leste hala’o dialogu ho Governu Japaun konaba asuntu ida ne’e. Governu Japaun hateten katak relasaun bilateral entre Timor-Leste no Japaun “hateke ba oin (future-oriented) “, no hateten katak sira la bele halo buat ida tanba Governu Timor-Leste maka la foti asuntu ida ne’e hanesan ajenda diplomatika bilaterál.

Ejijensia

1. Husu ba Ministériu Negosiu Estranjeiru no Kooperasaun intensifika servisu diplomasia ho Japaun hodi nune’e governu Japaun bele koalia kona-ba kazu Ianfu nian iha Timor -Leste. Governu Japaun bele husu “diskulpa formál” ba vítima atan seksuál iha Timor-Leste, no mós fó kompensasaun no reparasaun ba vítima antes vitima ne’ebé sei moris husik hela mundu ida ne’e.

2. Husu ba Ministériu Edukasaun- Timor-Leste atu konsidera istória funu Mundiál daruak nian bele integra iha Kuríkulum Nasionál.

Dili, 19 Fevreiru 2026
Asosiasaun HAK

Endereço

Farol
Dili
1111

Notificações

Seja o primeiro a receber as novidades e deixe-nos enviar-lhe um email quando Channel Direitus Umanus-HAK publica notícias e promoções. O seu endereço de email não será utilizado para qualquer outro propósito, e pode cancelar a subscrição a qualquer momento.

Entre Em Contato Com A Organização

Envie uma mensagem para Channel Direitus Umanus-HAK:

Compartilhar