„Alternatīvais aprūpes centrs „Žē𝗹𝘀𝗶𝗿𝗱ī𝗯𝗮𝘀 𝗺ā𝗷𝗮” (Pēcinternāta adaptācijas centrs, tālāk tekstā arī "Centrs”) – tā ir alternatīva specializētajiem valsts sociālās aprūpes centriem (psihoneiroloģiskajiem internātiem), kuri veido daļu no kopējās psihiatriskās palīdzības sistēmas un vienlaikus ir arī iedzīvotāju sociālās aizsardzības iestādes. Inovatīvs pēcinternāta adaptācijas modelis - pēcinternāta atbalsta centrs. Pēcinternāta atbalsta centra izveidošana sekmē internātus pabeigušo audzēkņu sociālo adaptāciju un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju attīstību – risina speciālo (koriģējošo) iestāžu audzēkņu pēcinternāta adaptācijas un socializācijas problēmu. Centra organizācijas pamatā ir daudzbērnu ģimenes modelis – ģimenes atveidojums, kas kā psihoterapeitisks faktors atvieglo audzēkņu sociālās iekļaušanās sabiedrībā procesu. Pēcinternāta (sociālās) adaptācijas programma „Palīdzība cilvēka spēju pilnveidošanas jomā” ir aprobēta praksē vairāk kā 15 gadus ilgi. Tā veicina patstāvību sabiedrībā un nodrošina cilvēku ar psihiskās attīstības traucējumiem vienlīdzīgas dalības visās dzīves jomās iespējas. Koriģējoši–attīstošā programma ir attīstošā un psihiski koriģējošā darba programma, kas ietver gan psiholoģisko, gan pedagoģisko daļu. Attīstošais un psihiski koriģējošais darbs tiek īstenots speciālas psiholoģiskās korekcijas un psihosociālās attīstības prakses procesā, pielietojot inovatīvas sociālās tehnoloģijas (sociālo habilitāciju, ģimenes socializāciju, smadzeņu labās puslodes domāšanas procesu veidošanu, praktiski-orientējošo audzināšanas tehnoloģiju, asistīvo tehnoloģiju, kreatīvo tehnoloģiju, u.t.t.). Pamatojoties uz praksē izmantojamo inovatīvo tehnoloģiju analīzi, secināts, ka tās daudzos gadījumos ļauj paplašināt sociālo pakalpojumu spektru un paaugstināt to efektivitāti. Galvenais mērķis – pašrealizācija un sociālā integrācija kā cilvēka ar „psihisko nepietiekamību” aktivitātes realizācija viņam svarīgās dzīves un savstarpējo attiecību jomās. Noviržu cilvēka attīstībā neitralizācija un cilvēku ar „psihisko nepietiekamību” īstena sociālā integrācija (sociālā iekļaušana) plašākā sociālajā apvienībā ir pilnībā iespējama. Ar LR Finanšu ministrijas lēmumu Nr.176 mums ir piešķirts sabiedriski derīgās organizācijas statuss. Sabiedriski derīgā darbība ir vērsta uz:
a) Pilsoniskās sabiedrības attīstību, kas ietver cilvēku ar ierobežotām psihiskās veselības iespējām tiesību un interešu aizstāvību. b) Trūcīgo un sociāli neaizsargāto personu grupu sociālās labklājības paaugstināšanu. Sociālā labklājība ir cilvēka dzīvotspējas un labklājības vispārīgais stāvoklis. Sociālā labklājība – tādu apstākļu kopums, kuros cilvēks sekmīgi var tiekties pēc sev nozīmīga labuma – vispusīgas attīstības – sasniegšanas, pamatojoties uz principu „ja cilvēkam būs radīti apstākļi attīstībai, tad viņš attīstīsies”. Sociālais institūts pieaugušajiem (Eiropas standarts – jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 35 gadiem) ietver šādas jomas: audzināšanu, darbu, dzīvošanu - mitekli (uz dienu/nakti), kā arī sociālās funkcijas (sociālos kontaktus, sociālās iemaņas, pašapkalpošanos). Nodarbinātība – sabiedriski derīgās organizācijas darbības galvenais nosacījums. Audzēkņu nodarbinātībai ir divējāda nozīme: Centra pašnodrošināšana ar visu dzīvei nepieciešamo un darba terapija (ikdienas nodarbinātība). Darba apmācības process ir savdabīgs reālās nodarbinātības modelis (galvenā sociālās adaptācijas sastāvdaļa), un, izrietoši, ja darbapmācība būs organizēta pareizi, pēcinternāta (sociālā) adaptācija būs sekmīgāka. Centram raksturīga saimniekošana pēc „naturālās saimniecības” principa. Pašapgāde ar pārtiku ļauj Centram "Žēlsirdības māja” būt mazāk atkarīgam no ārpasaules, turklāt saglabājot stabilu situāciju darba apjoma un kvalitātes ziņā. Ar cilvēka pamatvajadzību apmierināšanu saistītos izdevumus (pārtika, apģērbs, parasti maksas pakalpojumi – dzīvojamo telpu īre, dažādu komunāli pakalpojumu izmantošana, u.c.) sedz pilsētu un reģionālās pašvaldības 12 latu apmērā vienam audzēknim (klientam) diennaktī. Speciālie sociālie pakalpojumi – koriģējoši-izglītojošo pakalpojumu komplekss. Speciālie sociālie pakalpojumi ir pakalpojumu komplekss, kas nodrošina grūtā dzīves situācijā nokļuvušai personai (ģimenei) apstākļus radušos sociālo problēmu pārvarēšanai un ir vērsti uz vienlīdzīgu iespēju radīšanu dalībai sabiedriskajā dzīvē līdzvērtīgi citiem sabiedrības locekļiem. Koriģējoši-izglītojošu pakalpojumu komplekss, kas aptver visu personīgās un sociālās attīstības iespēju nodrošināšanu, kuras var atklāties cilvēkam profesionālās izglītības, ikdienas vajadzību, brīvā laika, mājokļa un saskarsmes, kā arī citu interešu un vitāli svarīgu faktoru jomā.
1. Habilitācijas pakalpojumi - uz cilvēka sociālās, psihiskās un fiziskās attīstības jaunu iemaņu veidošanu un mobilizāciju, kā arī esošo resursu pastiprināšanu vērstu pakalpojumu (pasākumu) komplekss. habilitas – derīgums, spēja) ir vērsta uz cilvēka pašattīstības resursu pilnveidi, kā arī uz to spēju, kuras varētu kompensēt viņam piemītošos trūkumus, attīstību.
2. Sagatavošana adaptācijai (lat. adapto – pielāgoju) – personas vai personu grupas mērķtiecīgas sociālās pieredzes (prasmju un iemaņu) uzkrāšanas process mainīgās situācijās dzīvē un mijiedarbībā ar dažādiem indivīdiem, kopienām un plašu sabiedrību, kā arī specializētas apmācības, kas vērsta uz pielāgošanās veidu jauniem, nepazīstamiem funkcionēšanas apstākļiem un attiecīgu paņēmienu izstrādi un apguvi, un aktīvas pozīcijas un sociālās lomas iekarošanu to ietvarā, rezultāts.
3. Palīdzība audzināšanā - sociālā audzināšana. Sociālā audzināšana ir orientēta un mērķtiecīga audzināšanas palīdzības sistēma, kas nepieciešama bērniem un jauniem cilvēkiem ar ierobežotām psihiskās veselības iespējām viņu sociālās integrācijas sabiedrībā periodā. Sociālā audzināšana ir viņu audzināšanas vienīgais pamatotais zinātniskais veids. Sociālā audzināšana ir daļa no socializācijas procesa kā tāda, kā arī daļa no cilvēka sociālās pieredzes apguves rezultāta, līdztekus reliģiskajai, ģimenes un koriģējošajai audzināšanai. Jēdziens sociālā audzināšana korelē ar tādām pedagoģijas kategorijām kā attīstība, audzināšana un socializācija. Sociālā attīstība, kas balstās uz organiska defekta sociālās kompensācijas metodēm nozīmē cilvēka iekļaušanu dažādās sociālajās attiecībās, aktīvu saziņu, sabiedriski derīgo darbu uz kompensācijas iespēju pamata.
Ļoti svarīgs audzināšanas rezultāts ir gatavība un spēja pozitīvi mainīt pašam sevi. Pakalpojumi sastāv no vairākiem moduļiem, un tos īsteno starpdisciplīnu speciālistu komanda: sociālais psihologs, habitologs, psihoterapeits (psihiatrs), vispārīga novirziena ārsts (ģimenes ārsts), pedagogs - speciālists adaptācijas jomā, medicīnas māsa, sociālais darbinieks, sociālais pedagogs - teologs, konsultanti-darbaudzinātāji, vides terapijas un fizioterapeiti, arodārsti, mākslas terapeiti, paraspeciālisti un pašpalīdzības grupas. Pamatojums: Nevar runāt par cilvēka pilnvērtīgu sociālo adaptāciju, ja viņš ir trūcīgs vai dzīvo nabadzībā, vai arī ir bezdarbnieks.
