Pulmonālās hipertensijas biedrība

05/06/2026

🐦Pozitīvas ziņas no pulmonālās arteriālās hipertensijas (PAH) pētniecības jomas.

🔬 Agrīnā klīniskajā pētījumā veiksmīgi pārbaudīta jauna ārstēšanas pieeja - plāksteris, kas caur ādu pakāpen*ski nogādā organismā vienu no PAH ārstēšanā izmantotajām zālēm, treprostinilu.

🔎 Pētījuma rezultāti liecina, ka plāksteris spēj nodrošināt stabilu zāļu līmeni organismā visas diennakts garumā. Ja turpmākie pētījumi būs veiksmīgi, šī tehnoloģija nākotnē varētu kļūt par ērtāku alternatīvu dažām pašreiz pieejamajām ārstēšanas metodēm.

Plašāk rakstā 👇

Corsair Pharma's skin-worn patch designed to deliver the PAH treatment treprostinil appears to be working as intended, early data show.

04/06/2026

🔎 Uzlabot dzīves kvalitāti un rast iespēju dzīvot pilnvērtīgi - tas ir katra pulmonālās hipertensijas pacienta mērķis. Bet kā lēmums piedalīties klīniskajā pētījumā izskatās praksē?

Šajā video savos stāstos un pārdomās dalās:

🔹️ Klīniskā un veselības psiholoģe Gunita Skaldere-Darmudasa, kura atgādina, cik svarīgi pacientiem ir nezaudēt dzīvesprieku un darbspējas.
🔹 Paciente Ieva Arāja, kura izgājusi cauri šaubām, lai šodien varētu pastāstīt par saviem ieguvumiem piedaloties klīniskajos pētījumos.
🔹 Pulmonālās hipertensijas biedrība vadītāja Ieva Plūme, kura iestājas par to, lai inovatīvas un ērtas terapijas Latvijas pacientiem būtu pieejamas jau šodien un nākotnē.

Skaties video un uzzini vairāk! 👇

30/05/2026

🔎 No kā pacienti klīniskajos pētījumos baidās visvairāk?

Stāsta dr. Ričards Kauliņš:

"Daudziem pacientiem klīniskie pētījumi šķiet kā kaut kas nezināms un biedējošs. Nereti rodas bažas par to, vai jaunās terapijas ir drošas un kas varētu notikt ārstēšanas laikā.

Tomēr klīniskie pētījumi ir ļoti rūpīgi kontrolēts process, kurā pacientu veselība vienmēr ir galvenā prioritāte. Pacienti tiek regulāri uzraudzīti, un jebkādu veselības pasliktināšanās pazīmju gadījumā ārsti reaģē nekavējoties.

Ja terapija pacientam nav piemērota vai rada problēmas, ārstēšana tiek pārskatīta, meklētas alternatīvas vai dalība pētījumā tiek pārtraukta.

Klīnisko pētījumu mērķis nav tikai izpētīt jaunas zāles - galvenais mērķis ir palīdzēt pacientiem un uzlabot viņu veselību un dzīves kvalitāti."

29/05/2026

Dora │ Ungārija


Pieredzes stāsts: dalība klīniskajos pētījumos.

“Mani sauc Dora, es dzīvoju Ungārijā un man ir pulmonālā hipertensija.

Kad mans ārsts pateica, ka esošās ārstēšanas iespējas vairs nesniedz vēlamos rezultātus, dalība klīniskajā pētījumā šķita kā jauns virziens. un mana vienīgā cerība. Tas nebija vienkāršs lēmums - spert soli nezināmajā nekad nav viegli. Taču es zināju, ka klīniskie pētījumi notiek stingri sekojot pētījuma protokolam un nepārtrauktā mediķu uzraudzībā. Tas man sniedza drošības sajūtu.

Jā, tas prasa apņemšanos. Biežākas vizītes, vairāk pārbaužu, vairāk laika. Tas prasa daudz, taču es šo lēmumu pieņēmu apzināti un labprātīgi ne tikai cerībā uzlabot savu stāvokli, bet arī tāpēc, ka procesā sapratu ko svarīgu: mans ieguldījums šodien var padarīt šīs zāles pieejamas citiem nākotnē. Dzīve ar pulmonālo hipertensiju ir skriešanās ar laiku - klīniskais pētījums man nozīmēja laika ietaupīšanu un iespēju dzīvot.

Šī doma mainīja to, kā es raudzījos uz savu dalību klīniskajā pētījumā. Tas vairs nebija tikai stāsts par mani – tas bija par ikvienu pacientu pēc manis, kuram kādu dienu būs pieejama ārstēšana tikai tāpēc, ka cilvēki izvēlējās piedalīties pētniecībā. Pateicoties šim kopīgajam darbam, nākamajiem pacientiem, iespējams, vairs nebūs jāuztraucas par iespēju vai laika trūkumu.

Klīniskie pētījumi man sniedza jaunu virzienu brīdī, kad man tas bija visvairāk nepieciešams. Un, ja mana pieredze var atvērt tās pašas durvis kādam citam, tad katra papildu vizīte un katra pārbaude bija tā vērta.”

- Dora, Ungārija 🩷

28/05/2026

🔎 Ko pacients var sagaidīt, piedaloties klīniskajā pētījumā?

Skaidro dr.Ričards Kauliņš:

"Katrs klīniskais pētījums sākas ar skrīninga vizīti, kuras laikā ārsti izvērtē pacienta veselības stāvokli un pārbauda, vai pacients atbilst pētījuma kritērijiem.

Pēc tam seko randomizācijas vizīte, kurā tiek uzsākta dalība pētījumā. Daļā pētījumu pacienti sākotnēji var saņemt placebo, taču daudzos gadījumos vēlāk visi pacienti saņem pētījuma medikamentu.

Klīniskie pētījumi parasti ilgst no 24 līdz 48 nedēļām, kuru laikā pacientiem regulāri notiek kontroles vizītes un izmeklējumi. Vizītes var būt reizi mēnesī, reizi divās nedēļās vai reizi vairākos mēnešos - atkarībā no pētījuma.

Pētījumu laikā pacientiem var tikt veikti:
✔️asins analīzes
✔️ elektrokardiogramma
✔️ehokardiogrāfija
✔️ plaušu funkcionālie testi
✔️ 6 minūšu iešanas tests
✔️ sirds labās puses zondēšana

Šie izmeklējumi palīdz ārstiem sekot līdzi pacienta veselības stāvoklim un izvērtēt terapijas efektivitāti."

28/05/2026

PULMONĀLĀ ARTERIĀLĀ HIPERTENSIJA VAR SKART IKVIENU neatkarīgi no vecuma, dzimuma, rases, sociālā stāvokļa vai etniskās piederības.

Pulmonālā arteriālā hipertensija (PAH) nešķiro. Tā var skart jebkuru – no bērniem līdz pieaugušajiem. Slimība bieži progresē nemanāmi, jo sākotnēji to kļūdaini mēdz sajaukt ar daudz biežāk sastopamām saslimšanām, piemēram, astmu vai hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS). Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc PH bieži tiek diagnosticēta nepareizi vai pārāk vēlu.

Agrīnie simptomi, piemēram, elpas trūkums, nogurums, reibonis vai diskomforts krūtīs, bieži vien ir neizteikti un viegli ignorējami, jo īpaši sievietēm un bērniem. Taču aiz šīm pazīmēm PAH jau var radīt bīstamu slodzi sirdij un plaušām.🫁🫀

Ja jūti, ka pat ikdienišķas kustības sagādā neizskaidrojamu grūtumu, nebaidies uzdot jautājumus savam ārstam. Savlaicīga diagnostika un mūsdienīgas klīniskās izpētes metodes šodien paver ceļu uz ārstēšanu, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita neiespējama.🩷💜

27/05/2026

🔎 Kāda ir klīniskā pētījuma norise?

Skaidro Dr. Ričards Kauliņš:

"Pirms pacients var piedalīties klīniskajā pētījumā, tiek veikta ļoti rūpīga veselības stāvokļa izvērtēšana. Katram pētījumam ir savi iekļaušanas un izslēgšanas kritēriji, kas palīdz pārliecināties, vai konkrētā terapija pacientam ir droša un piemērota.

Tiek izvērtēti sekojoši kritēriji:
✔️ blakus saslimšanas
✔️asins analīzes
✔️ehokardiogrāfijas rezultāti
✔️ plaušu funkcionālie testi
✔️sirds labās puses zondēšanas rādītāji
✔️pacienta kopējais veselības stāvoklis

Dažkārt pacientiem dalība pētījumā tiek atteikta nevis tāpēc, ka viņi nebūtu piemēroti, bet gan drošības apsvērumu dēļ. Klīnisko pētījumu galvenā prioritāte vienmēr ir pacienta veselība un drošība."

27/05/2026

Barbara │ Polija


Pieredzes stāsts: dalība klīniskajos pētījumos.

“Mani sauc Barbara Malinowska, un kopš 2020. gada es dzīvoju ar pulmonālo arteriālo hipertensiju (PAH) Mans veselības stāvoklis kļuva arvien smagāks - es pārgāju no tabletēm uz zāļu pumpjiem, līdz beidzot man tika apstiprināta plaušu transplantācija. Tas bija smags laiks.

Profesors Gžegožs Kopečs (Grzegorz Kopeć) no Krakovas man piedāvāja iespēju piedalīties jaunu zāļu klīniskajā pētījumā. Tās vēl nebija pieejamas tirgū, bet bija paredzētas, lai uzturētu manu stāvokli stabilu līdz pat transplantācijai. Es biju viena no pirmajām Polijā, kura saņēma šo terapiju.

Pētījums notika Jāņa Pāvila II slimnīcā Krakovā – vienīgajā slimnīcā Polijā, kur klīniskie pētījumi norit nepārtraukti. Viņi bija padomājuši par visu. Es dzīvoju 70 km attālumā no Krakovas, tāpēc taksometrs mani sagaidīja tieši pie mājām, aizveda uz slimnīcu un pēc tam nogādāja atpakaļ. Viss tika pielāgots manām vajadzībām. Viss process bija pacientam draudzīgs - no pašas pirmās vizītes līdz pēdējai.

Šobrīd ir pagājuši divi gadi kopš manas plaušu transplantācijas, un es jūtos labi.

Dalība pētījumā man sniedza ātru piekļuvi ārstēšanai, kas vēl nekur citur nebija pieejama. Tā man deva stabilitāti. Tā man deva laiku. Tā man sniedza jaunu dzīves kvalitāti. Zāles, ko pārbauda klīniskajos pētījumos, nav tikai jaunas terapijas - tās var glābt dzīvību un mans stāsts tam ir pierādījums.

Ja jūs saskaraties ar nopietnu slimību, lūdzu, jautājiet savam ārstam par klīniskajiem pētījumiem. Man tā bija cerība. Un cerība mainīja visu.”

- Barbara Malinowska, Polija 🩷

26/05/2026

🔎 Kā klīniskie pētījumi var palīdzēt pacientiem?

Sīkāk skaidro Dr. Ričards Kauliņš:

"Klīniskie pētījumi pacientiem var sniegt vairākus būtiskus ieguvumus.

Tie dod iespēju regulāri tikties ar savu ārstējošo ārstu, veikt kontroles vizītes un nepieciešamos izmeklējumus. Laikā, kad piekļuve speciālistiem bieži ir apgrūtināta, tas pacientiem ir īpaši svarīgi.

Pētījumu ietvaros pacientiem var būt pieejami dažādi izmeklējumi:
* ehokardiogrāfija
* spirogrāfija
* plaušu funkcionālie testi
* iešanas testi
* sirds zondēšana

Tāpat klīniskie pētījumi dod iespēju piekļūt jauniem un inovatīviem medikamentiem, kas var palīdzēt mazināt elpas trūkumu, nogurumu un uzlabot ikdienas pašsajūtu un fiziskās spējas.

Dažkārt tieši klīniskajos pētījumos pacientiem ir iespēja saņemt terapijas, kuras plašākai sabiedrībai būs pieejamas tikai pēc vairākiem desmitiem gadu."

26/05/2026

🔬Klīniskie pētījumi mūs tuvina efektīvākai ārstēšanai un cilvēkiem, kuri sadzīvo ar pulmonālo arteriālo hipertensiju (PAH), tie nozīmē progresu, jaunas iespējas un pats galvenais - cerību.

Katra šodien pieejamā ārstēšanas metode ir radīta, pateicoties pacientiem, kuri reiz piekrita piedalīties pētniecībā.
Ceļš no jaunu zāļu atklājuma līdz apstiprināšanai ir garš - tie ir daudzi gadi rūpīga darba, sākot no laboratorijas pētījumiem līdz pat klīniskajām pārbaudēm ar pacientu līdzdalību. Šis laiks ir viens no lielākajiem šķēršļiem tiem pacientiem, kuri nevar atļauties gaidīt.

Klīniskajos pētījumos:
💊Testē jaunas ārstēšanas metodes un jaunas zāļu kombinācijas;
🔍Uzlabo esošo terapiju pielietojumu;
🩺Pēta medicīniskās ierīces un dzīves kvalitātes uzlabošanas pieejas;
🩷Palīdz veidot aprūpes nākotni visām plaušu hipertensijas grupām.

Dalība pētījumā ir personīgs lēmums, taču tas ir arī nozīmīgs ieguldījums zinātnē un PAH kopienas attīstībā.

✔️ Katrs pētījums notiek pēc stingriem protokoliem.
✔️ Katra pētījuma drošība un ētika tiek rūpīgi uzraudzīta.
✔️ Katram dalībniekam ir tiesības saņemt pilnu informāciju un brīvība jebkurā brīdī pārtraukt dalību.

Jo progress ir atkarīgs no cilvēkiem.
Jo zinātnei ir vajadzīga drosme.
Jo cerība tiek būvēta soli pa solim, pētījumu pēc pētījuma.💜