20/02/2026
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija ir sniegusi komentāru ziņu aģentūrai par pašlaik notiekošo bāriņtiesu funkciju izvērtēšanu, atsaucoties Latvijas Pašvaldību savienības aicinājumam, kā arī tiesībsardzes rosinātās viedokļu aptaujas sākotnējiem rezultātiem.
Gala secinājumi un priekšlikumi par bāriņtiesu iespējamiem pilnveides virzieniem tiks publiskoti pēc to apspriešanas ar iesaistītajām institūcijām. Patlaban varam norādīt galvenos virzienus, kuros saskatāmas bāriņtiesu darba pilnveides iespējas.
🔎 Pirmkārt, tiek vērtēta iespēja atslogot bāriņtiesas no funkcijām, kas nav tieši saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību — piemēram, atsevišķām apliecinājumu, mantojuma lietu un pārstāvības funkcijām. Tāpat tiek analizētas iespējas racionalizēt atsevišķus procesus, lai mazinātu administratīvo slogu. Jāatgādina, ka Tieslietu ministrija jau iepriekš virzījusi grozījumus Bāriņtiesu likumā par bāriņtiesu atslogošanu no notariālo funkciju izpildes, un vairākas bāriņtiesas sadarbībā ar Zvērinātu notāru padomi īstenojušas pilotprojektus šo izmaiņu praktiskās ietekmes izvērtēšanai.
🔎 Otrkārt, tiek analizēta institūciju kompetenču skaidrāka nodalīšana un sadarbība, tostarp jautājumi par bāriņtiesu atzinumu sniegšanas kārtību, sociālo dienestu un citu institūciju funkciju sadalījumu un informācijas apriti.
🔎 Treškārt, tiek vērtēta atsevišķu procedūru lietderība un efektivitāte aizgādības un ārpusģimenes aprūpes lietās.
🔸Par tiesībsardzes aptaujas sākotnējiem secinājumiem, apkopojot iedzīvotāju pieredzi par sadarbību ar bāriņtiesām.
Asociācija ar cieņu izturas pret jebkuru viedokļu apkopojumu, kas palīdz izprast sabiedrības pieredzi. Vienlaikus šādi provizoriski dati ir vērtējami kontekstā, jo bāriņtiesu darbs lielā mērā saistīts ar konfliktu situācijām starp pieaugušajiem, visbiežāk vecākiem, kurās pieņemtais lēmums kādai no pusēm var būt nelabvēlīgs. Bāriņtiesas šajās situācijās primāri pārstāv bērna intereses un tiesības.
Jāņem vērā arī izmantotās aptaujas metodoloģija — jautājumu formulējums un atbilžu struktūra var ietekmēt to, kā respondenti pauž savu pieredzi un ne vienmēr ļauj vienlīdz pilnīgi atspoguļot arī neitrālu vai pozitīvu pieredzi. Tas neizslēdz nepieciešamību analizēt sūdzības un pilnveidot komunikāciju un darba praksi, taču sistēmiskus secinājumus iespējams izdarīt tikai pēc pilnīgas datu un faktu izvērtēšanas.
Mēs turpinām darbu pie risinājumiem, kas stiprinās bāriņtiesu profesionālo kapacitāti un nodrošinās vēl kvalitatīvāku bērnu tiesību aizsardzību Latvijā, un pateicamies ikvienam par atbalstu un iesaisti.💛