Latvijas Kokrūpniecības federācija

29/05/2026

Latvijas meža un kokrūpniecība – joprojām viens no Latvijas eksporta balstiem

2026. gada pirmos trīs mēnešos Latvija eksportēja meža nozares produkciju 836,6 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 7,3 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Neskatoties uz eksporta kritumu, meža nozare saglabā savu stratēģisko lomu Latvijas tautsaimniecībā – 89,9 % no visa meža nozares eksporta veido koksne un tās izstrādājumi, kuru eksporta vērtība sasniedza 752,4 miljonus eiro.
📊 Dati iezīmē vairākas būtiskas tendences.

Lielākais kritums vērojams apaļo kokmateriālu eksportā (-26,6 %) un zāģmateriālu eksportā (-16,8 %). Tas liecina par pieprasījuma svārstībām vairākos Eiropas tirgos, kur būvniecības aktivitāte joprojām nav pilnībā atguvusies pēc augsto procentlikmju un ekonomiskās nenoteiktības perioda. Arī mēbeļu un papīra produktu eksporta samazinājums apliecina piesardzīgu patēriņu vairākos eksporta tirgos.

Vienlaikus pozitīvs signāls ir saplākšņa eksporta pieaugums (+0,1 %). Tas apliecina, ka augstākas pievienotās vērtības produkti saglabā konkurētspēju arī sarežģītākos ekonomiskajos apstākļos. Saplāksnis ir viens no Latvijas kokrūpniecības tehnoloģiski attīstītākajiem un starptautiski pieprasītākajiem produktiem, kura noiets balstās ne tikai būvniecībā, bet arī transporta, enerģētikas un rūpniecības sektoros.

📈 Vēl viena būtiska tendence – enerģētiskās koksnes eksporta apjoms saglabājas augsts. Tas apliecina, ka Eiropā joprojām turpinās pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem un pieprasījums pēc bioenerģijas risinājumiem.

Šie dati vēlreiz apliecina, ka Latvijas konkurētspējas pamats ir nevis neapstrādātu resursu eksports, bet gan ieguldījumi modernās ražotnēs, inovācijās un augstākas pievienotās vērtības produktu attīstībā. Tieši šāds virziens ļauj meža nozarei saglabāt nozīmīgu vietu Latvijas eksportā, nodarbinātībā un reģionu attīstībā arī mainīgos globālās ekonomikas apstākļos.

27/05/2026

📍Meža nozare Latvijā – cilvēki, darbvietas un reģionu attīstība

Meža nozare ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kas ne tikai rada eksportspējīgus produktus, bet arī nodrošina stabilas darbvietas un ekonomisko aktivitāti visā valstī. Nozare Latvijā nodrošina ap 40 tūkstošo tiešo darbvietu jeb 4,5% no kopējā darbvietu skaita valstī.

Tas nozīmē tūkstošu ģimeņu, kuru ikdiena un labklājība ir saistīta ar meža nozari – sākot no mežsaimniecības un kokapstrādes līdz loģistikai, mēbeļu ražošanai, inženierzinātnēm, būvniecībai un eksportam.

📍 Īpaši būtiska meža nozares loma ir Latvijas reģionos.

Vidzemē nozare nodrošina 10,7 tūkstošus darbvietu un veido jau 13,4% no visām reģiona darbvietām. Tas apliecina, ka meža nozare ir viens no galvenajiem ekonomiskās aktivitātes balstiem reģionā, radot darbu ne tikai tieši nozarē, bet arī daudzās saistītajās jomās – transportā, pakalpojumos, rūpniecībā un būvniecībā. *

Arī Kurzemē un Zemgalē meža nozarei ir būtiska ietekme uz nodarbinātību – attiecīgi 8,8% un 9,9% no visām darbvietām reģionos ir saistītas ar nozari. Savukārt Latgalē, kur bezdarba līmenis tradicionāli ir augstāks, meža nozare nodrošina stabilas darba iespējas un palīdz mazināt sociālos un ekonomiskos riskus. *

📊 Lielākais darba devējs nozarē ir koka mehāniskā apstrāde, kas nodrošina vairāk nekā pusi jeb 53,3% no visām meža nozares darbvietām Latvijā. Būtisku lomu saglabā arī meža apsaimniekošana, mēbeļu ražošana un koksnes ķīmiskā apstrāde.

Meža nozare Latvijā ir arī gadu desmitiem Latvijā kaldinātas cilvēku prasmes, zināšanas un darbs, koptas tradīcijas un darba tikums, kas uztur dzīvus reģionus, veicina uzņēmējdarbību un stiprina Latvijas ekonomisko drošību ilgtermiņā.

*KPMG pētījums par meža un saistīto nozaru sociālekonomiskās
ietekmes izvērtējumu (2026. gads)

21/05/2026

🌲Kokrūpniecība ir viena no svarīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm un valsts ekonomikas balstiem.

Gadu desmitiem un pat simtiem tā ir bijusi pamats ģimeņu labklājībai, drošībai un aizsardzībai, kā arī pilsētu un reģionu attīstībai, darba vietu radīšanai un Latvijas spējai konkurēt un būt pamanāmai uz pasaules kartes.

Šodien tā ir ne vien plašākā tautsaimniecības nozare, bet arī moderna un inovatīva industrija, kur ražošana un eksports mijiedarbojas ar inovācijām, būvniecību, loģistiku, izglītību, pētniecību un vēl virkni jomām.

Kokrūpniecība ietvars ir:
✔️ mežsaimniecība un mežu apsaimniekošana,
✔️ kokmateriālu sagatavošana un pārstrāde,
✔️ zāģmateriālu, finieru, saplākšņu un plātņu ražošana,
✔️ mēbeļu ražošana un dizains,
✔️ koka māju un būvkonstrukciju ražošana,
✔️ papīra un iepakojuma ražošana,
✔️ transports, eksports, inženierija, automatizācija,
✔️ izglītība, zinātne un pētniecība.

Aiz katras no jomām ir cilvēki, viņu ģimenes, algas, mājokļi, izglītība, pakalpojumi, ko tie var atļauties, vide, kurā dzīvot.

🇱🇻 Latvijas ekonomikā kokrūpniecībai ir stratēģiska nozīme:
* tā veido vienu no lielākajām eksporta nozarēm valstī,
* nodrošina desmitiem tūkstošu darba vietu visos Latvijas reģionos,
* rada būtisku pienesumu valsts budžetā un reģionu attīstībā,
* palīdz uzturēt rūpniecisko attīstību ārpus lielajām pilsētām,
* veicina investīcijas modernās tehnoloģijās un augstas pievienotās vērtības produktos.

Kokrūpniecība ir daļa no Latvijas identitātes, izaugsmes un nākotnes!

18/05/2026

APLIECINĀJUMS TICĪBAI LATVIJAS NĀKOTNEI, RŪPNIECĪBAS ATTĪSTĪBAI UN MŪSU VALSTS SPĒJAI RADĪT KONKURĒTSPĒJĪGUS PRODUKTUS PASAULES LĪMENĪ

Latvijas kokrūpniecības uzņēmumi 14. Saeimas sasaukuma laikā Latvijas ekonomikā investējuši 1️⃣,5️⃣ miljardus eiro.

Ne prezentācijās. Ne vārdos. Ne solījumos. Bet jaunās vai paplašinātās rūpnīcās, mūsdienīgās tehnoloģijās, jaunās darba vietās un eksportspējā.

Šie ieguldījumi nozīmē:

✔️ modernākas un efektīvākas ražotnes,
✔️ augstākas pievienotās vērtības produktus,
✔️ lielāku konkurētspēju pasaules tirgos,
✔️ stiprākus reģionus un stabilākas darba vietas Latvijā.

Kokrūpniecība ir viena no retajām nozarēm, kas konsekventi investē ilgtermiņā arī laikā, kad netrūkst nenoteiktības un izaicinājumu.

15/05/2026

📍 Latvijas Kokrūpniecības federācija uzticas Ģenerālprokuratūrai un tāpat kā pārējā sabiedrība, sagaida tās darba rezultātus. Cik mums zināms, iesaistītie nozares pārstāvji sadarbojas ar tiesībsargājošajām institūcijām.

Būtiski ņemt vērā, ka Latvijā prokuratūra nevar personu pratināt, pieprasīt no tās liecības, vēl jo vairāk veikt kratīšanu, ja personai nav noteikts konkrēts procesuālais statuss. Tas pats par sevi nenozīmē, ka persona tiek par kaut ko apsūdzēta. Šis statuss izmeklēšanas gaitā var novest pie dažādiem iznākumiem - personai var tikt celta apsūdzība un tā var iegūt apsūdzētā statusu, ja persona sniedz izmeklēšanai nozīmīgu informāciju, tā var kļūt par liecinieku, vai arī attiecīgais procesuālais statuss var tikt izbeigts, ja persona neatbilst nevienai no šīm kategorijām.

Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka 2022.–2023. gadā konkurētspējas kritums kokrūpniecībā bija reāls un sāka ietekmēt ražošanas apjomus, nodarbinātību, nodokļu ieņēmumus un investīciju plānus. Skujkoku zāģbaļķu cena tobrīd jau ilgi neatbilda faktiskajai tirgus situācijai, jo koksnes produktu tirgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un būvniecības tirgu krituma bija būtiski mainījušies. Šādu situāciju iepriekš objektīvi nebija iespējams paredzēt, bet sākotnēji izveidotais cenošanas mehānisms nebija paredzēts tik straujām un ārkārtējām tirgus izmaiņām.

Tādēļ mūsu ieskatā nebija ne nelikumīgi, ne pretvalstiski, ka Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācija šo jautājumu pacēla politiskā un administratīvā līmenī un aizstāvēja savas intereses līdz pat Ministru kabinetam. Interešu pārstāvība, tostarp sarunas ar ministrijām un valdību, ir normāla demokrātiska procesa sastāvdaļa.
Informācija, kas tika gatavota pēc Zemkopības ministrijas lūguma informatīvā ziņojuma vajadzībām, bija patiesa, ar atsaucēm un balstīta datos, kas tobrīd bija pieejami. Tas, ka prognozes par iespējamo situācijas attīstību gadījumā, ja valdība lēmumu nepieņemtu, atšķiras no šodien redzamā faktiskā iznākuma, nav pārsteidzoši. Valdība lēmumu pieņēma, un tieši šis lēmums ietekmēja turpmāko notikumu attīstību.

Vairāk par klausieties "Latvijas Radio"
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/dienas-zinas/piektdiena-15.-maijs-pl.-1600.a220466/
no 18.56 min.

14/05/2026

Pagājušajā nedēļā, 8. maijā, Tērvetē un Jelgavā aizvadīta konference “Koka būvniecība Latvijā – pieredze, iespējas, potenciāls”, pulcējot pašvaldību pārstāvjus, nozares ekspertus, arhitektus un uzņēmējus, lai diskutētu par koka būvniecības attīstību Latvijā.

Pasākumā dalībnieki iepazinās ar mūsdienu koka būvniecības iespējām, starptautisko pieredzi, jaunumiem normatīvajā regulējumā, kā arī praktiskiem piemēriem – no daudzstāvu ēku siltināšanas risinājumiem līdz koka tiltu un sociālo ēku projektiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta pašvaldību lomai ilgtspējīgas būvniecības attīstībā un reģionu izaugsmē.

Dalībniekiem bija iespēja arī klātienē apskatīt vairākus koka būvniecības objektus – Tērvetes koka gājēju tiltu, Jelgavas koka īres namus un CLT ražotni.

Paldies visiem lektoriem, partneriem un dalībniekiem par vērtīgajām diskusijām un kopīgo darbu, stiprinot koka būvniecības nākotni Latvijā! 🌲🏗️

11/05/2026

Eiropas Savienības mežu politika arvien tiešāk ietekmē mežsaimniecības un kokrūpniecības nozari visā Eiropā.

Jaunie regulējumi un direktīvas – no Dabas atjaunošanas regulas līdz Atmežošanas regulai un RED III prasībām – būtiski maina nozares darbības vidi un palielina administratīvo un saimniecisko slogu.

Somijā veikts pētījums rāda, ka augstas ietekmes scenārijā mežizstrādes izmaksas var pieaugt pat par 15–18%. Tas ir signāls visai Eiropai, tostarp Latvijai, kur meža nozare ir viena no tautsaimniecības balsta nozarēm.

Svarīgi, lai klimata un dabas aizsardzības mērķi tiktu īstenoti sabalansēti – saglabājot gan konkurētspējīgu meža nozari, gan ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu. 🌱

Plašāk par pētījumu un ES mežu politikas ietekmi ⬇️

Direktīvu un regulu ietekme uz mežizstrādes izmaksām ir atkarīga no politikas īstenošanas apjoma. Lielas ietekmes scenārijā

08/05/2026

🌍 Latvijas meža nozares imports 2026. gada pirmajos mēnešos skaidri parāda reģionālās sadarbības nozīmi Baltijā un Ziemeļeiropā.

Lielākās importa partnervalstis šī gada janvārī un februārī bija:
🇱🇹 Lietuva – 22,9% jeb 34,834 milj. €
🇵🇱 Polija – 14,4% jeb 21,943 milj. €
🇫🇮 Somija – 14,2% jeb 21,537 milj. €

Dati rāda, ka Latvijas kokrūpniecība ir cieši integrēta Eiropas piegāžu un ražošanas ķēdēs. Uzņēmumi importē gan izejmateriālus, gan pusfabrikātus un specifiskus produktus, kas nepieciešami tālākai pārstrādei un eksportspējīgas produkcijas ražošanai.

📉 Vienlaikus redzamas atšķirīgas tendences starp partnervalstīm.
Imports no Lietuvas samazinājies par 18,4%, bet no Somijas – par 7,7%. Tas var būt saistīts ar lēnāku būvniecības un ražošanas aktivitāti Eiropā, piesardzīgāku krājumu politiku uzņēmumos un kopējo pieprasījuma samazināšanos vairākos tirgos.

📈 Savukārt importa pieaugums no Polijas (+0,4%) rāda Polijas pieaugošo lomu Eiropas rūpniecības un loģistikas ķēdēs. Polija pēdējos gados kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem kokapstrādes, mēbeļu un rūpniecisko komponentu centriem reģionā.

🏭 Šie dati apliecina, ka meža nozare Latvijā darbojas kā moderna, eksportspējīga un starptautiski integrēta industrija. Importa plūsmas nav pretstats vietējai ražošanai, jo tās ir būtiska daļa no konkurētspējīgas ražošanas sistēmas.

07/05/2026

Vai Eiropas mežu politika patiešām palīdz klimatam? 🌍🌲

Būtiski mežizstrādes ierobežojumi Eiropas Savienībā nevis samazinātu globālās emisijas, bet pārvietotu koksnes ieguvi uz citām pasaules daļām. Rezultātā Eiropa zaudētu investīcijas, darba vietas un eksporta ieņēmumus, kamēr ieguvums klimatam būtu minimāls.

Norvēģijas Dabaszinātņu universitātē pētījums arī brīdina: pārāk stingri ierobežojumi var palielināt bioloģiskās daudzveidības riskus ārpus Eiropas un sadārdzināt klimata mērķu sasniegšanu līdz pat 700 eiro par vienu CO₂ tonnu.

Ja samazināsies koksnes izmantošana, tas var būtiski palielināt fosilo vai neatjaunojamo materiālu izmantošanu.

Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un vietējās bioekonomikas stiprināšana ir būtiska gan klimatam, gan Eiropas konkurētspējai. 🌱
Vairāk lasi Zemeunvalsts.lv⬇️

“Mežizstrādes ierobežošana Eiropas Savienībā valstu blokam izmaksātu milzu summas un gūtais labums klimata jomā būtu

07/05/2026

📦 2026. gada pirmajos divos mēnešos Latvijas meža nozares produkcijas imports sasniedza 151,996 miljonus eiro. No tā lielāko daļu – 88,114 miljonus eiro jeb 58% – veidoja koksne un tās izstrādājumi.

Salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri un februāri šo produktu imports samazinājies par 9,9%.

Ko šie dati rāda?

🌍 Latvijas kokrūpniecība ir cieši integrēta starptautiskajās piegāžu ķēdēs. Imports nenozīmē tikai gala preču patēriņu – ievērojama daļa ievestās koksnes un tās produktu tiek izmantota tālākā pārstrādē, radot produktus ar augstāku pievienoto vērtību eksportam.

📉 Importa samazinājums var liecināt par vairākiem ekonomiskiem procesiem vienlaikus:
• piesardzīgāku pieprasījumu Eiropas tirgos;
• zemāku aktivitāti būvniecības sektorā;
• uzņēmumu pielāgošanos izmaksu un krājumu politikai;
• lielāku vietējo resursu izmantošanu ražošanā.

🏭 Vienlaikus tas apliecina arī Latvijas kokrūpniecības spēju elastīgi pielāgoties tirgus situācijai. Nozare nepārtraukti balansē starp vietējo resursu izmantošanu, importa plūsmām un eksportspējīgas produkcijas ražošanu.

📊 Meža nozare Latvijā nav izolēta ekonomikas daļa. Tā ir daļa no Eiropas un pasaules rūpniecības aprites, kur importa un eksporta plūsmas savstarpēji papildina viena otru. Tieši šī integrācija ļauj uzņēmumiem saglabāt konkurētspēju un radīt augstu pievienoto vērtību arī mainīgos tirgus apstākļos.