22/07/2026
Pēdējo nedēļu laikā uzmanības centrā nonākušas valsts attiecības ar nevalstisko sektoru – premjerministrs Andris Kulbergs paziņojis, ka par nevalstiskām sevi var saukt tikai tādas organizācijas, kuras nav finansiāli atkarīgas no valsts, pieprasījis pilnu finansējuma auditu un ierosinājis pārtraukt atlīdzību izmaksu NVO pārstāvjiem par dalību Memoranda padomē un citās valsts konsultatīvajās institūcijās. Tikmēr Kultūras ministrija, pakļaujoties Iekšlietu ministrijas spiedienam, aicinājusi biedrību "Gribu palīdzēt bēgļiem" atteikties no publiskā konkursā iegūtā finansējuma.
Šie lēmumi ne tikai radījuši trauksmi par draudiem demokrātijai, bet arī izgaismojuši robus politiķu un sabiedrības izpratnē par NVO nozīmi demokrātiskā valstī. Ko Latvijā īsti dara NVO? Ko zaudētu Latvijas sabiedrība, ja NVO vairs nesaņemtu valsts finansējumu? Un galu galā – kā izskatītos Latvija bez NVO?
Šos jautājumus uzdevām dažādu jomu NVO pārstāvjiem, pētniekiem, sabiedriskajiem darbiniekiem un citiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.
Pēdējo nedēļu laikā uzmanības centrā nonākušas valsts attiecības ar nevalstisko sektoru – premjerministrs Andris Kulbergs paziņojis, ka par nevalstiskām sevi var saukt tikai tādas organizācijas, kuras nav finansiāli atkarīgas no valsts, pieprasījis pilnu finansējuma auditu un ier...