Music Latvia

Music Latvia The aim is to facilitate the promotion, marketing and sales of Latvian music abroad.

15/09/2026

Applications for MURMURS 2027 showcase are now open!

Apply here: https://forms.gle/S13TEcvwKyBQdrNz5

Weā€™re looking for artists ready to take their music beyond borders and perform in front of an international audience of promoters, agents, journalists, and music fans.

šŸ“… Apply by October 6, 2026
šŸ“ February 25ā€“26, 2027 | Vilnius, Lithuania

Latvijas mÅ«zikai un radio ir viena auditorija ā€” cilvēki Latvijā. šŸ‡±šŸ‡»Å is nav stāsts par mÅ«ziku pret radio. Mums vajag gan ...
10/09/2026

Latvijas mÅ«zikai un radio ir viena auditorija ā€” cilvēki Latvijā. šŸ‡±šŸ‡»

Šis nav stāsts par mūziku pret radio. Mums vajag gan stiprus Latvijas radio, gan stipru Latvijas mūziku.

Mēs neprasām noteikt, kuras dziesmas radio jāspēlē. Mēs neprasām aizliegt ārvalstu mūziku. Mēs gribam, lai Latvijā radītai mūzikai ir vairāk iespēju sasniegt savu klausītāju tepat Latvijā.

Å obrÄ«d ā€” 18,6%.
MÅ«su mērÄ·is ā€” 30%.

Latvijas mūzikai vajag telpu.

Dalies. Klausies. Atbalsti Latvijas mÅ«ziku. ā¤ļøšŸ‡±šŸ‡»

Latvijas mūzikai un radio ir viena auditorija - cilvēki Latvijā.Šis nav stāsts par mūziku pret radio. Gluži otrādi. Mēs ...
10/09/2026

Latvijas mūzikai un radio ir viena auditorija - cilvēki Latvijā.

Šis nav stāsts par mūziku pret radio. Gluži otrādi. Mēs esam vienas ekosistēmas daļa, un mums ir vajadzīgi stipras Latvijas radiostacijas un stipra Latvijas mūzika.

Šobrīd Latvijā radīta mūzika 41 radio programmā kopā veido tikai 18,6%. Mēs aicinām pakāpen*ski palielināt tās klātbūtni līdz 30%.

Nevis nosakot, kuras dziesmas spēlēt. Nevis aizliedzot ārvalstu mūziku. Bet dodot radio profesionāļiem iespēju no Latvijā radītās mūzikas izvēlēties to, kas vislabāk atbilst viņu formātam un auditorijai.

Jo Latvijas māksliniekiem, autoriem un producentiem ir vajadzīga iespēja sasniegt cilvēkus tepat Latvijā.

Dalies. Klausies. Atbalsti.
Latvijas mūzikai vajag telpu.

Eiropas mūzikas nozares profesionāļi novembrī satiksies industrijas pasākumā un festivālā "Riga Music Week". TreŔdienā u...
10/09/2026

Eiropas mūzikas nozares profesionāļi novembrī satiksies industrijas pasākumā un festivālā "Riga Music Week".

TreÅ”dienā un ceturtdienā, 4. un 5. novembrÄ« Tallinas ielas kvartālā notiks otrais "Riga Music Week", kas RÄ«gā pulcēs Eiropas mÅ«zikas industrijas profesionāļus un vairāk nekā 50 grupas un māksliniekus. Divu dienu programmā lÄ«dzās industrijas konferencei notiks arÄ« pilsētas festivāls uz septiņām skatuvēm.

European music industry professionals will meet in Riga this November for the industry event and festival Riga Music Week.

On Wednesday and Thursday, 4ā€“5 November, the second edition of Riga Music Week will take place in the Tallinas Street Quarter, bringing together European music industry professionals and more than 50 bands and artists. Alongside the industry conference, the two-day programme will feature a city festival across seven stages.

TreÅ”dienā un ceturtdienā, 4. un 5. novembrÄ« Tallinas ielas kvartālā notiks otrais "Riga Music Week", kas RÄ«gā pulcēs Eiropas mÅ«zikas industrijas profesionāļus un vairāk nekā 50 grupas un māksliniekus. Divu dienu programmā lÄ«dzās industrijas konferencei notiks arÄ« pilsētas festiv....

EIROPAS MÅŖZIKAS TIRGUS AUG. UN VIETĒJĀ MÅŖZIKA TAJĀ SPĒLĒ NOZÄŖMÄŖGU LOMU.Å odien IFPI publicējusi jauno ā€œMusic in the EU 20...
09/09/2026

EIROPAS MÅŖZIKAS TIRGUS AUG. UN VIETĒJĀ MÅŖZIKA TAJĀ SPĒLĒ NOZÄŖMÄŖGU LOMU.

Å odien IFPI publicējusi jauno ā€œMusic in the EU 2026ā€ ziņojumu par Eiropas mÅ«zikas tirgu. Daži skaitļi un tendences, kam, mÅ«suprāt, ir vērts pievērst uzmanÄ«bu arÄ« Latvijā.

ā‚¬6 miljardi - tik lieli 2025. gadā bija ierakstÄ«tās mÅ«zikas ieņēmumi Eiropas SavienÄ«bā. Gada laikā tie auguÅ”i par 5,1%, un ES Å”obrÄ«d veido 21,3% no pasaules ierakstÄ«tās mÅ«zikas ieņēmumiem. Deviņas no pasaules 20 lielākajām ierakstÄ«tās mÅ«zikas tirgus valstÄ«m atrodas ES.

ÄŖpaÅ”i interesants ir vietējās mÅ«zikas rādÄ«tājs - 53,5% no dziesmām, kas iekļuvuÅ”as attiecÄ«gās ES valsts gada Top 10, izpilda paÅ”māju mākslinieki.

Tas ir būtisks signāls: globāls mūzikas tirgus un spēcīga vietējā mūzika nav pretmeti. Eiropas klausītāji klausās pasaules lielākās zvaigznes, bet vienlaikus ļoti nozīmīgu vietu patēriņā ieņem savas valsts mākslinieki.

StraumÄ“Å”ana turpina bÅ«t galvenais tirgus izaugsmes dzinējspēks, veidojot aptuveni 66% Eiropas ierakstÄ«tās mÅ«zikas ieņēmumu. Vienlaikus maksas straumÄ“Å”anas abonementu izmantoÅ”ana ES sasniedz tikai 27% - salÄ«dzinājumam ASV tie ir 54%, bet Apvienotajā Karalistē 47%. Tas nozÄ«mē, ka Eiropas digitālajam mÅ«zikas tirgum joprojām ir ievērojams izaugsmes potenciāls.

ArÄ« pasaules mÅ«zikas tirgus turpina augt. IFPI ā€œGlobal Music Report 2026ā€ dati rāda, ka 2025. gadā globālie ierakstÄ«tās mÅ«zikas ieņēmumi pieauga par 6,4% lÄ«dz 31,7 miljardiem ASV dolāru, un izaugsme bija vērojama visos pasaules reÄ£ionos.

Ko no tā varam paņemt Latvijai?

Mazs tirgus nenozÄ«mē mazas ambÄ«cijas. Eiropas tendences rāda vietējā repertuāra nozÄ«mi, bet globālā tirgus attÄ«stÄ«ba ā€” arvien plaŔākas iespējas mÅ«zikai Ŕķērsot valstu un valodu robežas.

Latvijas iespēja ir attīstīt savus māksliniekus, autorus un producentus, stiprināt vietējo mūzikas ekosistēmu un vienlaikus palīdzēt Latvijas mūzikai sasniegt auditoriju ārpus mūsu robežām.

Jo mūzikas tirgus kļūst arvien globālāks. Un spēcīga vietējā mūzika tajā nezaudē savu nozīmi.

IFPI ā€” Music in the EU 2026

~ IFPI launches ā€˜Music in the EU 2026ā€™ report highlighting excellence of Europeā€™s music sector and calls for effective implementation of existing rules to support future growth~ 9 September 2026, Brussels ā€“ Recorded music revenues in the European Union reached ā‚¬6.0 billion in 2025, growing...

MÅŖZIKAS NOZARES ATKLĀTĀ VĒSTULE VALSTS PREZIDENTAM UN MINISTRU PREZIDENTAMValsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un Minis...
09/09/2026

MÅŖZIKAS NOZARES ATKLĀTĀ VĒSTULE VALSTS PREZIDENTAM UN MINISTRU PREZIDENTAM

Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un Ministru prezidentam Andris Kulbergs nosūtīta Latvijas mūzikas nozares atklātā vēstule par Latvijā radītas mūzikas vietu radio ēterā.

Vēstuli atbalstīja un parakstīja 202 Latvijas mūziķi, autori, producenti un citi mūzikas nozares profesionāļi, kā arī nozares organizācijas.

Ņemot vērā plaÅ”o sabiedrisko diskusiju un dažādās interpretācijas par iniciatÄ«vas mērÄ·iem, publicējam vēstuli pilnā apjomā, lai ikvienam bÅ«tu iespēja iepazÄ«ties ar mÅ«zikas nozares argumentiem un aicinājumu valsts augstākajām amatpersonām.

Vēstules teksts:
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!
Godātais Ministru prezidenta kungs!

Mēs, Latvijas mÅ«ziÄ·i, autori, izpildÄ«tāji, producenti un mÅ«zikas nozares organizāciju pārstāvji, vērÅ”amies pie Jums laikā, kad tiek lemts par KultÅ«ras ministrijas sagatavotajiem grozÄ«jumiem Elektronisko plaÅ”saziņas lÄ«dzekļu likumā, kas paredz pakāpen*ski noteikt minimālu Latvijā radÄ«tas mÅ«zikas Ä«patsvaru Latvijas radiostaciju programmās.

Latvijas mÅ«zikas nozare Å”o ieceri atbalsta, un ar Å”o vēstuli vēlamies skaidrot, kādēļ uzskatām to par nepiecieÅ”amu. Å is jautājums nav tikai par mÅ«zikas nozari un nav tikai par radio repertuāru. Tas ir jautājums par Latvijas kultÅ«rtelpu, latvieÅ”u valodas un Latvijā radÄ«tas jaunrades klātbÅ«tni, nacionālo paÅ”apziņu, sabiedrÄ«bas saliedētÄ«bu un piederÄ«bu valstij un mÅ«su spēju nodroÅ”ināt, lai Latvijā radÄ«ts kultÅ«ras saturs bÅ«tu pieejams un sasniegtu Latvijas iedzÄ«votājus visā mÅ«su valsts informatÄ«vajā telpā.

PaÅ”laik tiek virzÄ«ts priekÅ”likums Latvijā radÄ«tas mÅ«zikas minimālo Ä«patsvaru radio programmās ieviest pakāpen*ski ā€“ 10 % no 2028. gada, 20 % no 2029. gada un 30 % no 2030. gada. Regulējums paredzēts radio programmām, tostarp sabiedriskā medija radio programmām.

Å is priekÅ”likums nav vērsts pret ārvalstu mÅ«ziku un neparedz valstij tiesÄ«bas veidot radiostaciju atskaņoÅ”anas sarakstus. Piedāvājuma bÅ«tÄ«ba ir nodroÅ”ināt Latvijā radÄ«tai mÅ«zikai pietiekamu un regulāru klātbÅ«tni Latvijas radiostaciju ēterā. 30 % Ä«patsvars ļautu sasniegt Å”o mērÄ·i, vienlaikus saglabājot radiostaciju atŔķirÄ«gos formātus un muzikālo identitāti ā€“ konkrēto mākslinieku, dziesmu un žanru izvēle arÄ« turpmāk bÅ«tu paÅ”u radiostaciju ziņā.

Tāpēc jautājuma būtība nav, vai Latvijas klausītājam būs pieejama pasaules mūzika. Jautājums ir, kāda vieta Latvijas radiostaciju ēterā ir Latvijā radītai mūzikai un mūsdienu Latvijas kultūrai.

Latvijas mÅ«zikas klātbÅ«tne radio paÅ”laik ir ļoti nevienmērÄ«ga.
2025. gada radio repertuāra monitoringa dati parāda Ŕķietami samērā pozitÄ«vu kopainu ā€“ 29 analizētajās Latvijas radiostacijās Latvijā radÄ«tas mÅ«zikas vidējais Ä«patsvars ir aptuveni 17 %.
Taču vidējais rādÄ«tājs neparāda ļoti lielās atŔķirÄ«bas starp radiostacijām. To bÅ«tiski paaugstina stacijas, kuru repertuārā Latvijas mÅ«zikas Ä«patsvars ir ļoti augsts, atseviŔķos gadÄ«jumos sasniedzot pat 100 %.

Deviņās no 29 analizētajām stacijām Latvijā radÄ«tas mÅ«zikas Ä«patsvars ir 0 %, piecās ā€“ tikai 1 %, bet vēl divās ā€“ attiecÄ«gi 3 % un 4 %. Tātad 16 no 29 analizētajām radiostacijām Latvijā radÄ«tas mÅ«zikas Ä«patsvars nepārsniedz 4 %.
Vienlaikus citu radiostaciju repertuārs rāda pavisam citu ainu: Radio SWH Latvijas mÅ«zikas Ä«patsvars ir 29 %, Star FM ā€“ 31 %, Kurzemes Radio un Radio NABA ā€“ 32 %.
Å ie dati parāda divas ļoti atŔķirÄ«gas realitātes vienā Latvijas radiostaciju tirgÅ«: daļā radiostaciju Latvijā radÄ«ta mÅ«zika praktiski neskan, kamēr citas stacijas jau paÅ”laik darbojas ar Latvijas mÅ«zikas Ä«patsvaru, kas tuvojas vai pārsniedz piedāvāto 30 % slieksni.
BÅ«tiski arÄ« uzsvērt ā€“ piedāvātais regulējums aptver plaÅ”u Latvijā radÄ«tas mÅ«zikas loku ā€“ gan mÅ«ziku latvieÅ”u un lÄ«bieÅ”u valodā, gan noteiktiem kritērijiem atbilstoÅ”u Latvijā tapuÅ”u jaunradi citās ES valodās un instrumentālo mÅ«ziku.

Kā esam nonākuŔi līdz Ŕādai situācijai?
Å Ä«s situācijas cēlonis nav tikai radiostaciju repertuāra izvēle. Tā izgaismo plaŔāku jautājumu par mÅ«su attieksmi pret paÅ”u radÄ«to un par to, kādu informatÄ«vo un kultÅ«rtelpu mēs paÅ”i veidojam savā valstÄ«.
Pēc neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas Latvijas nacionālā kultÅ«rtelpa brÄ«vas valsts apstākļos atkal tiek veidota tikai nedaudz vairāk nekā trÄ«sdesmit gadus. Taču vēsturiskais mantojums, kurā savējais nereti ticis vērtēts zemāk par ārvalstÄ«s radÄ«to, nav pilnÄ«bā izzudis. ArÄ« Å”odien sastopama attieksme, kurā ārvalstÄ«s radÄ«tais automātiski Ŕķiet profesionālāks, kvalitatÄ«vāks un konkurētspējÄ«gāks, bet Latvijā radÄ«tajam sava kvalitāte vispirms jāpierāda.
Tas liek uzdot neērtu, bet bÅ«tisku jautājumu ā€“ vai mēs paÅ”i pietiekami augstu vērtējam savu valodu, kultÅ«ru un Å”odienas jaunradi? Vai neesam iemācÄ«juÅ”ies bÅ«t daudz atvērtāki pret pasaules kultÅ«ru nekā pārliecināti par savējo?

Latvijā jau Å”obrÄ«d tiek radÄ«ta profesionāla, laikmetÄ«ga un starptautiski konkurētspējÄ«ga mÅ«zika. Latvijas autori, producenti un izpildÄ«tāji strādā starptautiskā tirgÅ« un spēj konkurēt ārpus Latvijas. Tātad jautājums nav par to, vai Latvijā ir pietiekami kvalitatÄ«va mÅ«zika. Jautājums ir ā€“ vai mēs savā valstÄ« dodam tai pietiekamu iespēju tikt sadzirdētai, iepazÄ«tai un novērtētai.
ArÄ« arguments, ka radio tikai seko klausÄ«tāju gaumei un pieprasÄ«jumam, izskaidro tikai daļu no situācijas. Gaume un pieprasÄ«jums neveidojas vakuumā. Cilvēki izvēlas no tā, ko viņi pazÄ«st, savukārt atpazÄ«stamÄ«ba rodas no iespējas saturu regulāri sastapt. Ja ikdienas informatÄ«vajā un kultÅ«ras telpā dominē ārvalstÄ«s radÄ«ts repertuārs, tas likumsakarÄ«gi ietekmē arÄ« klausÄ«Å”anās paradumus un atpazÄ«stamÄ«bu.
Tāpēc jautājums par Latvijā radÄ«tas mÅ«zikas klātbÅ«tni radio ir arÄ« jautājums par nacionālo paÅ”apziņu, sabiedrÄ«bas saliedētÄ«bu, integrāciju un piederÄ«bas sajÅ«tu Latvijai. InformatÄ«vā un kultÅ«ras telpa ir vide, kurā ik dienu veidojas mÅ«su kopÄ«gās atsauces, pieredze un priekÅ”stats par valsti, kurai piederam.

Latvijas interesēs ir nevis paralēlu kultÅ«rtelpu nostiprināŔanās, bet kopÄ«gas Latvijas kultÅ«rtelpas veidoÅ”ana. MÅ«zika ir viens no veidiem, kā radÄ«t kopÄ«gus kultÅ«ras saskares punktus cilvēkiem ar atŔķirÄ«gu izcelsmi un dzimto valodu. Iespēja ikdienā sastapt Latvijas autorus, izpildÄ«tājus, producentus un viņu radÄ«to mÅ«ziku palÄ«dz iepazÄ«t mÅ«sdienu Latvijas kultÅ«ru, identificēties ar to un veidot piederÄ«bas sajÅ«tu Latvijai.
Integrācija nav tikai valsts valodas prasme. Tā ir arī kopīga kultūras pieredze un iespēja justies piederīgam Latvijas kultūrtelpai.
Mums paÅ”iem ir jāmācās savu valodu, kultÅ«ru un laikmetÄ«go jaunradi uztvert kā vērtÄ«bu ā€“ ne tikai Dziesmu svētkos, valsts svētkos vai runājot par kultÅ«ras mantojumu, bet arÄ« ikdienā.
Tādēļ Ŕī diskusija ir plaŔāka par radio vai vienas nozares ekonomiskajām interesēm. Tā ir diskusija par to, kādu informatÄ«vo un kultÅ«rtelpu mēs vēlamies veidot Latvijā un cik daudz tajā ir paÅ”as Latvijas.
AtvērtÄ«ba pasaules kultÅ«rai nenozÄ«mē atteikÅ”anos no savas. PaÅ”apzinÄ«ga valsts spēj novērtēt pasaules kultÅ«ru, nezaudējot lepnumu par savu.

Radio joprojām sasniedz lielāko daļu Latvijas sabiedrības.
Digitālo un straumÄ“Å”anas platformu attÄ«stÄ«ba ir bÅ«tiski mainÄ«jusi mÅ«zikas patēriņu, tomēr radio joprojām saglabā nozÄ«mÄ«gu vietu Latvijas informatÄ«vajā un kultÅ«ras telpā.

SocioloÄ£isko pētÄ«jumu aÄ£entÅ«ras Kantar dati par 2025. gada rudeni un 2026. gada ziemu rāda, ka radio vismaz reizi nedēļā sasniedz 80,8 % jeb aptuveni 1,2 miljonus Latvijas iedzÄ«votāju vecumā no 16 lÄ«dz 74 gadiem. Savukārt LaIPA 2025. gada MÅ«zikas patēriņa pētÄ«jumā 21 % iedzÄ«votāju radio raidÄ«jumus un topus norādÄ«juÅ”i kā vienu no vietām, kur atklāj jaunu mÅ«ziku.
Tas nozÄ«mē, ka radio arÄ« digitālajā laikmetā ir viena no nozÄ«mÄ«gākajām platformām, ar kuras starpniecÄ«bu mÅ«zika sasniedz plaÅ”u Latvijas auditoriju. Radio un straumÄ“Å”anas platformas nav savstarpēji izslēdzoÅ”i mÅ«zikas patēriņa kanāli. KlausÄ«tājs mÅ«ziku var dzirdēt radio, pēc tam turpināt to klausÄ«ties Spotify, YouTube vai citā platformā, sekot māksliniekam un apmeklēt viņa koncertus. Tāpēc Latvijas mÅ«zikas klātbÅ«tnei radio ir nozÄ«me ne tikai tajā, ko konkrētajā brÄ«dÄ« dzirdam ēterā, bet arÄ« Latvijas mÅ«zikas spējā sasniegt auditoriju savā mājas tirgÅ«.
Latvijas kultūrtelpu veido ne tikai mūsu kultūras mantojums, bet arī mūsdienu Latvijas jaunrade.

Valsts iegulda kultÅ«rā, mÅ«zikas izglÄ«tÄ«bā, jaunradē un mākslinieku profesionālajā attÄ«stÄ«bā. Taču radÄ«tai kultÅ«rai nepiecieÅ”ama arÄ« iespēja sasniegt auditoriju. Latvijas kultÅ«ra nav tikai mÅ«su kultÅ«ras mantojums ā€“ tā ir arÄ« tas, ko mÅ«su autori, komponisti, producenti un izpildÄ«tāji rada Å”odien.

MÅ«zika ir bÅ«tiska Ŕīs kultÅ«rtelpas sastāvdaļa un viens no veidiem, kā latvieÅ”u valoda un mÅ«sdienu Latvijas kultÅ«ra dzÄ«vo ikdienā. Tādēļ Latvijā radÄ«tas mÅ«zikas klātbÅ«tne radio nav tikai jautājums par atbalstu konkrētiem māksliniekiem ā€“ tas ir jautājums par Latvijas kultÅ«ras klātbÅ«tni savā valstÄ«.

Latvijas mūzika ir arī radoŔā ekonomika.
MÅ«zika vienlaikus ir kultÅ«ra un profesionāla radoŔā industrija. AKKA/LAA dati par 2024. gada komercradio sektoru rāda, ka Latvijas autori saņēma 64 523 eiro, savukārt ārvalstu autori ā€“ 240 645 eiro. Tātad uz katru Latvijas autoriem izmaksāto vienu eiro ārvalstu autoriem tika izmaksāti 3,73 eiro.

Tas nav arguments pret ārvalstu mÅ«ziku ā€“ Latvijas klausÄ«tājam ir jābÅ«t pieejamai pasaules mÅ«zikai. Å ie dati vienlaikus parāda, ka radio repertuāra izvēlei ir arÄ« ekonomiskas sekas. Latvijā radÄ«tas mÅ«zikas plaŔāka sasniedzamÄ«ba var nozÄ«mēt ne tikai lielākus autoratlÄ«dzÄ«bu un blakustiesÄ«bu ieņēmumus. Auditorija ir pamats arÄ« straumējumiem, koncertu apmeklējumam, mākslinieku un ar viņiem strādājoÅ”o uzņēmumu ieņēmumiem un turpmākām investÄ«cijām jaunā mÅ«zikā, profesionālās komandās un darbavietās.
Tas ir bÅ«tiski arÄ« Latvijas mÅ«zikas starptautiskajai konkurētspējai. SpēcÄ«gs vietējais tirgus ir viens no priekÅ”noteikumiem ceļā uz eksportu.

Tas ir būtiski arī nākamajai Latvijas autoru, izpildītāju un producentu paaudzei un Latvijas mūzikas starptautiskajai konkurētspējai.

30 % ir pakāpen*ski sasniedzams slieksnis.
Piedāvātais regulējums neparedz tÅ«lÄ«tēju pāreju uz 30 % Latvijas mÅ«zikas Ä«patsvaru. Tas paredz trÄ«s gadu pārejas periodu ā€“ 10 % 2028. gadā, 20 % 2029. gadā un 30 % tikai 2030. gadā. Šāds pārejas periods dod radio nozarei laiku pielāgoties.
Turklāt Latvijas radio tirgus dati rāda, ka aptuveni 30 % Latvijā radÄ«tas mÅ«zikas Ä«patsvars praksē jau paÅ”laik pastāv dažādu formātu radiostacijās. Tas nenozÄ«mē, ka visu radiostaciju situācija vai muzikālais formāts ir vienāds. Taču tas apliecina, ka Ŕāds Latvijas mÅ«zikas Ä«patsvars radio tirgÅ« pats par sevi nav tikai teorētisks modelis.

Radio Å”ajā diskusijā nav pielÄ«dzināms jebkurai citai privātai uzņēmējdarbÄ«bai. Radiofrekvenču spektrs ir ierobežots un publiski regulēts resurss. Tādēļ tā izmantoÅ”ana jau Å”obrÄ«d ir saistÄ«ta ar valsts noteiktiem nosacÄ«jumiem. Diskusija par minimālu Latvijā radÄ«tas mÅ«zikas klātbÅ«tni lÄ«dz ar to ir arÄ« jautājums par samērÄ«gu lÄ«dzsvaru starp mediju uzņēmējdarbÄ«bas brÄ«vÄ«bu un sabiedrÄ«bas interesēm.

Šī diskusija nav sākusies Ŕodien.
Latvijas mÅ«zikas nozare par Latvijā radÄ«tas mÅ«zikas plaŔāku klātbÅ«tni radio ēterā ar raidorganizācijām diskutē jau vairāk nekā desmit gadus. 2026. gadā KultÅ«ras ministrijas vadÄ«bā tika izveidota darba grupa, kurā piedalÄ«jās mÅ«zikas nozares, raidorganizāciju, kolektÄ«vā pārvaldÄ«juma organizāciju, reklāmas nozares un Nacionālās elektronisko plaÅ”saziņas lÄ«dzekļu padomes pārstāvji. Darba grupā tika apspriesti iespējamie risinājumi Latvijā radÄ«tas mÅ«zikas klātbÅ«tnes palielināŔanai radio ēterā, taču raidorganizāciju pārstāvji priekÅ”likumu par obligāta minimālā Ä«patsvara noteikÅ”anu neatbalstÄ«ja.

Mēs respektējam, ka par izvēlēto instrumentu pastāv atŔķirÄ«gi viedokļi, un esam gatavi turpināt dialogu par regulējuma praktisko ievieÅ”anu, definÄ«ciju, uzskaiti un pamatotiem risinājumiem specifiskiem radio formātiem. Vienlaikus lÄ«dzÅ”inējā brÄ«vprātÄ«gā pieeja nav bÅ«tiski mainÄ«jusi situāciju tajās radio programmās, kur Latvijā radÄ«tas mÅ«zikas Ä«patsvars joprojām saglabājas 0ā€“4 % lÄ«menÄ«.

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!
Godātais Ministru prezidenta kungs!
Aicinām JÅ«s iepazÄ«ties ar Latvijas mÅ«zikas nozares argumentiem par Latvijā radÄ«tas mÅ«zikas klātbÅ«tni Latvijas radiostaciju ēterā un ar datiem, kas raksturo paÅ”reizējo situāciju.

MÅ«su ieskatā risinājumam jābÅ«t samērÄ«gam, pakāpen*skam un praksē Ä«stenojamam, vienlaikus saglabājot radiostaciju tiesÄ«bas paŔām izvēlēties konkrēto repertuāru un muzikālo identitāti.
Mēs neprasām aizliegt ārvalstu mūziku. Mēs neprasām valstij noteikt, kādas dziesmas radio jāspēlē. Mēs neprasām garantēt vietu ēterā konkrētiem Latvijas māksliniekiem. Mēs prasām, lai Latvijā radītai mūzikai būtu reāla iespēja sasniegt savas valsts auditoriju un konkurēt par klausītāja uzmanību savā mājas tirgū.
BÅ«sim pateicÄ«gi par iespēju tikties ar Jums, lai iepazÄ«stinātu ar Latvijas mÅ«zikas nozares redzējumu un situāciju raksturojoÅ”ajiem datiem, kā arÄ« pārrunātu piedāvātā regulējuma principus un praktisko Ä«stenoÅ”anu.

Kvota nav mērķis. Tā ir instruments. Mērķis ir dzīva, laikmetīga un konkurētspējīga Latvijas kultūra, kas ir dzirdama savā valstī un spēj konkurēt pasaulē.

Ar cieņu
Latvijas mūzikas nozares organizācijas, mūziķi, autori, izpildītāji, producenti un nozares profesionāļi

28/08/2026

Kāpēc svarīgi norādīt fonogrammas producenta tiesību periodu?

Precīzi norādīts producenta tiesību sākuma un beigu gads norāda, kam un kurā periodā pieder fonogrammas producenta tiesības uz fonogrammu.
Producenta tiesÄ«bas sākas fonogrammas pirmajā publicÄ“Å”anas gadā un ir spēkā 70 gadus pēc publicÄ“Å”anas. Piemēram, ja fonogramma pirmo reizi publicēta 2026. gadā, producenta tiesÄ«bas ir spēkā lÄ«dz 2096. gadam.
Šajā periodā tiesības var tikt sadalītas starp vairākiem producentiem, taču kopējais sadalījums vienmēr ir 100%.

šŸ’”PrecÄ«zi norādÄ«ts tiesÄ«bu periods palÄ«dz nodroÅ”ināt, ka atlÄ«dzÄ«ba tiek aprēķināta un izmaksāta tiesÄ«bu Ä«paÅ”niekam par periodu, kurā tam piederējuÅ”as attiecÄ«gās fonogrammas producenta tiesÄ«bas.

19/08/2026

Weā€™re super excited to announce that we are an Official Showcase Artist for Folk Alliance International in January 2027!

ā€‹Itā€™s an absolute honor to represent Latvia and share the stage with so many phenomenal folk and world music artists. Chicago, get ready for some Latvian magic! šŸ”„šŸ¤

ā€‹

Par ko patiesībā ir diskusija par Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru radio?2025. gada Radiomonitor/LaIPA dati rāda ļoti n...
17/08/2026

Par ko patiesībā ir diskusija par Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru radio?

2025. gada Radiomonitor/LaIPA dati rāda ļoti nevienmērīgu ainu Latvijas radio vidē.

Ir stacijas, kur Latvijā radÄ«ta mÅ«zika jau Å”obrÄ«d veido bÅ«tisku daļu no repertuāra - piemēram, Radio Star FM 31%, Radio SWH 29%, Radio Skonto 22%, Kurzemes Radio 32%, Radio NABA 32%.

Vienlaikus ir virkne staciju, kur Latvijā radītas mūzikas īpatsvars ir 0-4% vai faktiski nulle.

Daži piemēri:

Radio Relax FM - 0%
EHR Superhits - 0%
Auto Radio - 0%
Lounge FM - 0%
EHR (Eiropas Hiti) - 0%
Radio Melodija - 0%
Radio Mix FM - 0%
Radio SWH Spin - 0%
EHR Plus (Russkie Hiti) - 0%
Radio Alise Plus - 1%
Retro FM - 1%
Top Radio Vidzeme - 1%
Radio Roks - 1%
Radio Skonto Plus - 1%
Radio SWH Plus - 3%
Radio SWH Gold - 4%

Vidējais Latvijā radītas mūzikas īpatsvars radio 2025. gadā - 17%.

TieÅ”i par Å”o nevienmērÄ«bu ir diskusija.

Å Ä« iniciatÄ«va nav vērsta pret Star FM, SWH, Radio Skonto vai citām stacijām, kas Latvijā radÄ«tu mÅ«ziku jau Å”obrÄ«d atskaņo un atbalsta. TieÅ”i pretēji - Å”ie piemēri parāda, ka vietējā mÅ«zika un veiksmÄ«gs radio formāts nav savstarpēji izslēdzoÅ”as lietas.

Šī nav arī mākslinieku kvota.

Neviens neparedz noteikt, kuram konkrētam izpildÄ«tājam jāskan, cik reižu vai kurā radiostacijā. Radio redakcijas arÄ« turpmāk paÅ”as izvēlētos savam saturam un auditorijai atbilstoÅ”o mÅ«ziku.

Un tā nav prasÄ«ba, ka ā€œkatrai treÅ”ajai dziesmai jābÅ«t latviskiā€.

Latvijā radīta mūzika nav viena valoda, viens žanrs vai daži meinstrīma mākslinieki. Tā ir popmūzika, elektronika, hiphops, roks, indie un alternatīvā mūzika, džezs, folks, instrumentālā mūzika un daudz kas cits.

Katru gadu Latvijā top tÅ«kstoÅ”iem jaunu ierakstu, un katras radiostacijas profesionālais uzdevums arÄ« turpmāk bÅ«tu no Ŕī piedāvājuma izvēlēties savai auditorijai piemērotāko.

Vienlaikus publiskajā diskusijā pēdējā laikā tiek radÄ«ts iespaids, ka lielāks Latvijā radÄ«tas mÅ«zikas Ä«patsvars automātiski padarÄ«s radiostacijas vienveidÄ«gas, ka ā€œnebÅ«s ko spēlētā€ vai ka kāds mēģinās klausÄ«tājiem ā€œiemācÄ«t mÄ«lēt latvieÅ”u mÅ«zikuā€.

Šāds priekŔstats neatspoguļo ne iniciatīvas būtību, ne Latvijas mūzikas nozares daudzveidību.

Būtiska ir arī radio darbības vide -radiofrekvence ir ierobežots valsts resurss.

Tāpēc ir pamatoti diskutēt par to, kā Å”is resurss tiek izmantots un vai ir pieņemama situācija, kur daļā Latvijas radio telpas Latvijā radÄ«tas mÅ«zikas Ä«patsvars ilgstoÅ”i ir 0-4%.

Ja konkrētam radio formātam ir objektīvas grūtības ar piedāvāto regulējuma modeli, par tām ir jārunā. Mūzikas nozare ir gatava dialogam par formātu specifiku, pārejas periodu un citiem praktiskiem risinājumiem.

Taču Å”im dialogam jābalstās konkrētos priekÅ”likumos un faktos.

MÅ«zikas nozare neiet pret radio!

Mums ir vajadzÄ«gs spēcÄ«gs un daudzveidÄ«gs radio. Un tikpat svarÄ«gi ir, lai Latvijā radÄ«tai mÅ«zikai bÅ«tu reāla iespēja sasniegt klausÄ«tājus arÄ« tajā Latvijas komercradio telpas daļā, kur Å”obrÄ«d tās praktiski nav.

Mēs iestājamies par vietu Latvijā radītai mūzikai Latvijas radio.

Latvijas mÅ«ziÄ·i - piesakieties ESNS 2027!Ir atvērta mākslinieku pieteikÅ”anās vienam no nozÄ«mÄ«gākajiem Eiropas showcase f...
17/08/2026

Latvijas mūziķi - piesakieties ESNS 2027!

Ir atvērta mākslinieku pieteikÅ”anās vienam no nozÄ«mÄ«gākajiem Eiropas showcase festivāliem - ESNS (Eurosonic Noorderslag), kas 2027. gada 13.ā€“16. janvārÄ« notiks Groningenā, NÄ«derlandē.

ESNS ik gadu pulcē vairāk nekā 4000 mÅ«zikas industrijas profesionāļu, tostarp vairāk nekā 400 starptautisku festivālu pārstāvjus. Daudziem Eiropas māksliniekiem tieÅ”i uzstāŔanās ESNS ir kļuvusi par nozÄ«mÄ«gu soli ceļā uz starptautisku karjeru.

Un vēl būtiski - ESNS atlasītie mākslinieki automātiski nonāk European Talent Exchange programmā, kas palīdz veidot ceļu uz citu Eiropas festivālu skatuvēm.

šŸ“… ESNS 2027: 13.ā€“16. janvāris, Groningena
ā° PieteikÅ”anās lÄ«dz 1. septembrim!

Ja jÅ«tat, ka esat gatavi spert nākamo soli ārpus Latvijas ā€“ piesakieties. Iespējas sākas ar pieteikumu.

ESNS has an impressive track record, and you can become part of it! Many European artists played their first international show in Groningen or were discovered through ESNS by their label, talent agency, or a large summer festival. ESNS alumni include AURORA, Stromae, Christine and the Queens, Burak...

Address

Riga
LV-1011

Website

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Music Latvia posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Organization

Send a message to Music Latvia:

Shortcuts

Share

Category