Ebreji par mieru

Ebreji par mieru Latvijas ebreji un ebreju pēcteči pret Palestīnas okupāciju.

Katru gadu 5. jūnijā palestīnieši piemin Naksu, kad 1967. g. Izraēla okupēja palestīniešu apdzīvoto Rietumkrastu, Austru...
05/06/2026

Katru gadu 5. jūnijā palestīnieši piemin Naksu, kad 1967. g. Izraēla okupēja palestīniešu apdzīvoto Rietumkrastu, Austrumjeruzalemi un Gazas joslu, kas rezultējās ar 300 tūkst. palestīniešu bēgļu gaitām uz Jordāniju, Sīriju, Libānu u.c. Gandrīz puse no šiem bēgļiem (145 tūkst.) bija spiesti doties bēgļu gaitās atkārtoti – pirmo reizi 1948. gadā, kad tika nodibināta Izraēlas valsts.

Bēgļiem arvien tiek liegtas viņu tiesības atgriezties dzimtenē, viņu īpašumus Izraēlas valsts konfiscēja vai iznīcināja.
Okupācija, vardarbība, īpašumu iznīcināšana, konfiskācija un iedzīvotāju piespiedu pārvietošana šajās teritorijās intensīvi turpinās vēl šodien.

2024. g. Starptautiskā tiesa konsultatīvajā lēmumā noteica Izraēlai:
1) pārtraukt prettiesisko okupāciju Rietumkrastā, Austrumjeruzalemē un Gazas joslā,
2) ļaut visiem okupācijas laikā pārvietotajiem palestīniešiem atgriezties savās sākotnējās dzīvesvietās,
3) atgriezt zemi un citu nekustamo īpašumu, kā arī visus īpašumus, kas konfiscēti jebkurai fiziskai vai juridiskai personai kopš 1967. g., tostarp visus kultūras īpašumus, arhīvus un dokumentus,
4) pilnībā atlīdzināt zaudējumus (restitūcijas, kompensācijas) fiziskām un juridiskām personām, kas radušies nelegālās okupācijas rezultātā,
5) ievērot palestīniešu tautas pašnoteikšanās tiesības un saistības saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām un cilvēktiesībām.

Tā vietā, lai sekotu Starptautiskās tiesas norādījumiem, Izraēlas valsts turpina arvien intensīvāk paplašināt savu infrastruktūru, vardarbību, savu pilsoņu imigrāciju, palestīniešu īpašumu iznīcināšanu un iedzīvotāju pārvietošanu, diskriminējošu tiesību aktu īstenošanu okupētajā Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē. Tas viss esot mūsu drošības un vairāk kā 3 tūkst. gadus senu vēsturisku saikņu vārdā. Tomēr šīs desmitgades liecina, ka okupācija, vardarbība un apspiešana ne tikai ir traģiska netaisnība pret palestīniešu tautu, bet tas arī nekādā veidā neveicina ebreju tautas drošību – tieši pretēji.

Lasi Starptautiskās tiesas konsultatīvo lēmumu šeit: https://www.icj-cij.org/case/186

Par godu Šavuota svētkiem, kad viena no ebreju tradīcijām ir palikt nomodā visu nakti, lai pārlasītu un mācītos Toras te...
21/05/2026

Par godu Šavuota svētkiem, kad viena no ebreju tradīcijām ir palikt nomodā visu nakti, lai pārlasītu un mācītos Toras tekstus, Amerikāņu Jūdaisma padome (American Council for Judaism) un organizācija "Rabīni pamieram" (Rabbis for Ceasefire) trešo gadu rīko globālu tiešsaistes pasākumu, kas ilgst no šī vakara 18:00 līdz rītvakara 18:00 Latvijas laikā.

Programmā paredzētas diskusijas, lekcijas, darbnīcas, īsfilmas, Toras tekstu analīze un interpretācija. Iespēja pievienoties jebkurā laikā uz vienu vai vairākiem pasākumiem. Iepriekšēja reģistrācija un vairāk informācija par programmu šeit: https://acjna.org/programming/global-shavuot-teach-in-from-the-us-to-palestine-solidarity-is-holy/

Chag Shavuot Sameach ✡️

15. maijā tiek pieminēta Nakba, kad 1948.g. simtiem tūkstošu palestīniešu bija spiesti pamest savas mājas un doties bēgļ...
15/05/2026

15. maijā tiek pieminēta Nakba, kad 1948.g. simtiem tūkstošu palestīniešu bija spiesti pamest savas mājas un doties bēgļu gaitās, pēcāk tiekot liegtām viņu tiesībām atgriezties dzimtenē.

Pēc Pirmā pasaules kara Lielbritānija pārņēma kontroli pār Palestīnu līdz ar Osmaņu impērijas sabrukumu. 1917.g. Lielbritānija izdeva Balfūra deklarāciju, solot atbalstu ebreju valsts dibināšanai Palestīnā, lai gan tolaik mazāk kā 10% no iedzīvotājiem bija ebreji. Tolaik lielākā daļa iedzīvotāju bija arābi, galvenokart palestīnieši. 1920. un 1930. gados ebreju masveida imigrācija uz britu Palestīnas mandātu strauji pieauga, ko veicināja pogromi un antisemītisms Eiropā, īpaši pēc nacistu nākšanas pie varas 1933.g. Imigrāciju veicināja arī cionistu ideoloģija, kas iestājas par ebreju atgriešanos savu senču dzimtenē.

Līdz 1930. gadu beigām ebreji veidoja aptuveni 30% no iedzīvotājiem britu Palestīnas mandātā. Cionistu organizācijas iegādājās zemi, bieži vien izspiežot palestīniešu lauksaimniekus, un izveidoja bruņotas kaujinieku vienības (Haganah, Irgun, Lehi), kas bija vērstas gan pret britu varas iestādēm, gan palestīniešu civiliedzīvotājiem. Savukārt palestīniešu bruņotās grupas veica uzbrukumus britiem un ebreju kopienām. Arābu sacelšanās no 1936. līdz 1939.g., ko izraisīja pretošanās britu varai un masveida ebreju imigrācija, tika apspiesta britu spēku rokās, un sacelšanās laikā tika nogalināti 5’000 palestīniešu, kā arī vairāk nekā 400 ebreju un 100 britu karavīru.

Pēc tam, kad Holokausta laikā Eiropā tika noslepkavoti 6 miljoni ebreju, pastiprinājās spiediens nodrošināt ebreju valsts izveidi, un pieauga spriedze starp ebrejiem, arābiem un britu spēkiem. 1947.g. ANO pieņēma plānu, kas ierosināja teritoriju pārdalīt divās valstīs – arābu un ebreju, bet Jeruzalemi pakļaut starptautiskai pārvaldībai. Ebreju politiskie līderi to pieņēma, arābu līderi to noraidīja, argumentējot, ka tas pārkāpj palestīniešu vairākuma pašnoteikšanās tiesības. Pēc ANO balsojuma gandrīz nekavējoties izcēlās vardarbība starp ebreju un palestīniešu kopienām visā Palestīnā. Kad 1948.g. maijā britu spēki atkāpās, Izraēla pasludināja savu neatkarību. Nākamajā dienā izcēlās karš, kurā Ēģipte, Jordānija, Irāka, Sīrija un Libāna kopā ar palestīniešiem nosūtīja savas armijas. Kara beigās Izraēlā bija aptuveni 6’000 kritušo, taču tā bija sakāvusi arābu koalīciju un kontrolēja teritoriju ārpus ANO sadalīšanas plānā noteiktajām robežām. Palestīniešiem tas bija traumas sākums, kas joprojām ietekmē viņu ikdienas dzīvi.

No 1947.g. līdz 1949.g. ebreju kaujinieki un Izraēlas armija veica vairākus slaktiņus, tika nogalināti no 10’000 līdz 15’000 palestīniešu, iznīcināti aptuveni 400 ciemi un vairāk nekā 700’000 palestīniešu jeb 85% no visiem palestīniešiem teritorijā bija spiesti doties bēgļu gaitās. Jaunizveidotā Izraēlas valsts neļāva viņiem atgriezties, un šī politika turpinās līdz pat šai dienai.

14. maijā Izraēlā tika svinēta Jeruzalemes diena, atzīmējot to, ko Izraēlas valdība dēvē par Jeruzalemes “apvienošanu”(p...
14/05/2026

14. maijā Izraēlā tika svinēta Jeruzalemes diena, atzīmējot to, ko Izraēlas valdība dēvē par Jeruzalemes “apvienošanu”(pievienojot Austrumjeruzalemi Rietumjeruzalemei), bet Starptautiskā tiesa sauc par Austrumjeruzalemes okupācijas sākšanu 1967. gadā un aneksiju 1980. gadā. Saskaņā ar ebreju kalendāru Jeruzalemes diena katru gadu iekrīt citā datumā.

Mūsdienās šī diena galvenokārt zaudējusi savu nozīmi sekulāru un ultraortodoksālu Izraēlas ebreju vidū, bet tā turpina ieņemt būtisku lomu ultranacionālistu kopienās. Katru gadu to atzīmē ar valsts līdzfinansētu parādi “Dance of Flags”, kurā tūkstošiem gados jauni dalībnieki ar Izraēlas karogiem rokās dodas caur Vecpilsētu līdz Raudu mūrim Austumjeruzalemē. Un katru gadu daudzi gājiena dalībnieki Vecpilsētā apzināti izvēlas iet caur Damaskas vārtiem, kas ved uz palestīniešu apdzīvoto daļu, kur plaši dokumentēta gājiena dalībnieku iesaistīšanās vandālismā, nodarot bojājumus palestīniešu īpašumiem, sevišķi veikaliem, un vardarbībā pret palestīniešu garāmgājējiem un žurnālistiem, skandinot saukli “Nāvi arābiem” un dziedot “Kaut tavs ciems nodegtu”. Nereti kustība palestīniešiem savās apkaimēs tiek liegta uz svinību laiku, radot būtiskas neērtības. Izraēlas policija reti iesaistas, lai aizsargātu vietējos iedzīvotājus no parādes dalībnieku uzbrukumiem. tāpēc katru gadu simtiem brīvprātīgo no nevalstiskajām organizācijām pulcējas, lai mēģinātu deeskalēt, sargāt vietējos iedzīvotājus un viņu īpašumus.

2024.g. Starptautiskā tiesa noteica Izraēlai nekavējoties pārtaukt Austrumjeruzalemes un Rietumkrasta okupāciju, tostarp pārtraukt demogrāfiskā sastāva izmaiņas, pārtraukt jaunu apmetņu būvniecību, evakuēt savus pilsoņus, atcelt visus diskriminējošos tiesību aktus, atgriezt konfiscētos īpašumus palestīniešiem, pilnībā atlīdzināt zaudējumus (restitūcijas, kompensācijas), kas radušies okupācijas rezultātā, pārtraukt ekspluatēt dabas resursus, un ievērot palestīniešu tautas pašnoteikšanās tiesības.

Attēlā – pagājšgad gājienā pie Damaskas vārtiem tika turēts liels baneris ar vārdiem “67- Jeruzaleme mūsu rokās, 2025 – Gaza mūsu rokās” un otrs baneris “Bez Nakbas nav uzvaras”, kurus nodrošināja lielākā Izraēlas jauniešu cionistu organizācija “Im Tirtzu”, kas saņēmusi Izraēlas valdības atbalstu. Otra banera teksts bija arī uz vairāku gājiena dalībnieku krekliem.

Eirovīzijas pirmā pusfināla vakarā un Starptautiskās dienas pret homofobiju, bifobiju un transfobiju (IDAHOT) priekšvaka...
13/05/2026

Eirovīzijas pirmā pusfināla vakarā un Starptautiskās dienas pret homofobiju, bifobiju un transfobiju (IDAHOT) priekšvakarā devāmies pirmajā Latvijas neatkarīgajā praidā, lai paustu atbalstu iekļaujošai sabiedrībai, cilvēktiesībām un tiesiskumam. Vēlamies arī paust sašutumu par to, ka tādi starptautiski pasākumi kā Eirovīzija, Olimpiskās spēles, FIFA mači, Venēcijas biennāle sniedz platformu valstīm, kas apsūdzētas kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci, okupācijas un genocīda aktu īstenošanā, kalpojot tām par maigās varas instrumentu. Mēs iestājamies pret šo smago starptautisko tiesību pārkāpumu normalizāciju.

Foto: Li Asmane

Rītvakar (20. aprīlī) plkst. 20:30 Latvijas laikā sāksies tiešraide no ikgadējā ebreju un palestīniešu kopīgā piemiņas p...
19/04/2026

Rītvakar (20. aprīlī) plkst. 20:30 Latvijas laikā sāksies tiešraide no ikgadējā ebreju un palestīniešu kopīgā piemiņas pasākuma Jeruzalemē, lai atcerētos un pieminētu zaudētos tuviniekus.

Pasākumu divdesmit pirmo gadu rīko palestīniešu un ebreju ģimeņu forums “Parents Circle-Families Forum” un organizācija “Combatants for Peace”, lai atgādinātu par cilvēcību un aicinātu veidot nākotni bez vardarbības un atriebības.

Ceremonijā runās organizāciju pārstāvji un ģimenes locekļi, kuri zaudējuši tuviniekus - ebrejiete Liora Eilona (Liora Eilon), kuras dēlu Talu nogalināja Hamas kaujinieki Kfar Aza kibucā 7.oktobrī, palestīniete Holuda Housija (Kholoud Houshieh), kuras dēlu Muhamedu nogalināja Izraēlas armija Dženinā 2024.g. janvārī, ebrejiete Ajala Mecgere (Ayala Metzger), kuras vīra vecāki tika paņemti gūstā no Nir Oz kibuca uz Gazu, kur vīra tēvs tika nogalināts, bet vīra māte tika atbrīvota pirmās pamiera vienošanās laikā, palestīnietis Muhameds Dadas (Mohamed Da’das), kura brāļadēlu nogalināja Izraēlas armija Nablusā 2021.g.

Piemiņas pasākums noritēs bez maksas un angļu valodā, būs arī muzikāli priekšnesumi. Iepriekšēja pieteikšanās šeit: https://form.jotform.com/260744081794463 Vēlāk būs pieejams arī pasākuma video ieraksts.

Ja vēl neesiet paguvuši pievienot savu parakstu Eiropas pilsoņu iniciatīvai par Eiropas Savienības un Izraēlas asociācij...
12/04/2026

Ja vēl neesiet paguvuši pievienot savu parakstu Eiropas pilsoņu iniciatīvai par Eiropas Savienības un Izraēlas asociācijas nolīguma apturēšanu saistībā ar nolīguma 2. panta par cilvēktiesībām pārkāpumiem, to vēl ir iespēja izdarīt. Kopš šī gada janvāra 924 tūkst. eiropiešu inciatīvu ir jau parakstījuši.

Eiropas pilsoņu iniciatīvas funkcionē līdzīgi kā Latvijas mērogā platforma manabalss.lv. Lai aicinātu Eiropas Komisiju iesniegt Eiropas Padomei priekšlikumu par ES-Izraēlas asociācijas līguma pārtraukšanu, iniciatīvai nepieciešams savākt kopā 1 milj. parakstu gada laikā.

Lasi vairāk par iniciatīvu un pievieno savu parakstu šeit: https://eci.ec.europa.eu/055/public/ #/screen/home vai noskenē QR kodu.

Šodien mēs pieminam 1948. gada 9. aprīlī nogalinātos palestīniešus Deir Jasina (Deir Yassin) ciemā Lielbritānijas Palest...
09/04/2026

Šodien mēs pieminam 1948. gada 9. aprīlī nogalinātos palestīniešus Deir Jasina (Deir Yassin) ciemā Lielbritānijas Palestīnas mandātteritorijā, tagad Izraēlas Rietumjeruzalemes teritorijā. Vairāk nekā 100 vīriešu, sieviešu un bērnu, kuru dzīvības tika atņemtas un kuru kopiena tika iznīcināta. Uzbrukumu īstenoja Irgun un Lehi paramilitārās organizācijas ar Haganah atbalstu, kas vēlāk tika iekļautas Izraēlas armijā. Tas ir viens no traģiskajiem Nakbas notikumiem, kas veicināja masveida palestīniešu tautas došanos bēgļu gaitās, un pēcāk tika liegtas tiesības atgriezties dzimtenē.

Mēs pieminam arī dažas dienas vēlāk 13. aprīlī notikušā Hadassas humanitārā konvoja slaktiņa upurus, kurā 78 ebreju mediķi, medicīniskais personāls, pacienti un Haganah kaujinieki tika nogalināti ar motīvu atriebties par neseno slaktiņu Deir Jasinā.

Mēs vienādi sērojam par visām šīm dzīvībām. Katra zaudētā civiliedzīvotāja dzīvība ir traģēdija.

Vienlaikus pieminot mums jābūt arī godīgiem. Deir Jasina palestīniešu upuriem netika rasts taisnīgums — netika panākta saukšana pie atbildības, varasiestādes traģēdiju pilntiesīgi neatzina, kompensācijas un reparācijas netika nodrošinātas. Viņu ciems līdz ar daudziem citiem tika izdzēsts, viņu piemiņa marginalizēta, un viņu ciešanas bieži noliegtas vai noniecinātas. Turpretī Hadassas konvoja upuru vārdi tiek pieminēti, viņu traģēdija atzīta, un viņu stāsts ir integrēts valsts vēsturē. Šī atšķirība atspoguļo dziļāku netaisnību: kura sēras tiek saskatītas, kura cilvēcība tiek apstiprināta un kura ciešanas tiek atzītas par svarīgām.

Mēs ticam, ka piemiņa nedrīkst būt selektīva. Mūsu tradīcijas aicina mūs stāties pretī sāpīgajām patiesībām, pat — un jo īpaši — tad, kad tās skar mūsu pašu kopienas.

Pieminēt Deir Jasinu nenozīmē noniecināt citas traģēdijas. Tā nozīmē uzstāt, ka visi upuri ir pelnījuši cieņu un taisnīgumu. Nav iespējams veidot uz mieru balstītu nākotni, neatzīstot pagātnes sāpīgās patiesības.

Vakar pie sedera vakariņu galda visā pasaulē pulcējās ebreji, lai svinētu Pesaha svētku sākšanos, kas ilgst astoņas dien...
02/04/2026

Vakar pie sedera vakariņu galda visā pasaulē pulcējās ebreji, lai svinētu Pesaha svētku sākšanos, kas ilgst astoņas dienas, atceroties ebreju tautas atbrīvošanos no verdzības senajā Ēģiptē. Mēs ik gadu klājam svētku galdu ar sedera mielastu, macas maizi, astāstam Pesaha stāstu, vienojamies dziesmās un Agada lasījumos.

Mēs nevaram svinēt atbrīvošanu, ignorējot arvien pieaugošās ciešanas, vardarbību un netaisnību Tuvajos Austrumos. Civiliedzīvotāju dzīvību zaudēšana, piespiedu pārvietošana, kara noziegumi, okupācija, paralizējošas bailes un tagad arī Kneseta apstiprināts nāvessoda likumprojekts ir sāpīgā realitāte pretrunā ar mūsu vērtībām.

Šajā Pesahā mēs vēlreiz apliecinām savu apņemšanos iestāties par kolektīvu brīvību un vienlīdzību visiem.

Mūs satrauc nesenie antisemītiskie uzbrukumi sinagogām Nīderlandē, Beļģijā un ASV. Šie naida noziegumi nav izolēti – tie...
26/03/2026

Mūs satrauc nesenie antisemītiskie uzbrukumi sinagogām Nīderlandē, Beļģijā un ASV. Šie naida noziegumi nav izolēti – tie ir daļa no plašākas antisemītisma pieauguma tendences Izraēlas valsts agresīvās ārpolitikas rezultātā, kas jānovērš bez vilcināšanās.

Vienlaikus mūs tikpat ļoti satrauc pieaugošais naidīgais retorikas vilnis pret imigrantu un islāmticīgo kopienām visā Eiropā, tostarp nesenie Latvijas labējo politiķu izteikumi sociālajos tīklos pēc tam, kad Pļavniekos 20. martā tika nofilmēti daži desmiti islāmticīgo, kuri miermīlīgi veica svētku lūgšanas uz ietves. Šādu notikumu ekspluatācija politiskiem mērķiem, izplatot bailes, maldīgu informāciju, šķelšanos un naida runu, ir nepieņemama.

Šodien Eiropas Parlaments apstiprināja likumprojektu (389 par, 206 pret, 32 atturējās), kas līdzinās Trampa “ICE” modelim ar deportācijas centru izveidi ārpus Eiropas Savienības teritorijas un pieļauj personu deportāciju uz citu, nevis savu izcelsmes valsti, apdraudot cilvēku pamattiesības.

Kā ebreji mēs labi zinām, kur var novest naida, grēkāžu meklēšanas un atstumtības normalizācija. Mēs noraidām visas rasisma formas – gan antisemītismu, gan islamofobiju, gan ksenofobiju. Mūsu drošība un labbūtība ir savstarpēji saistīta ar visu minoritāšu kopienu drošību un labbūtību.

Mēs aicinām politiskos līderus, pilsonisko sabiedrību un visu sabiedrību kopumā noraidīt mēģinājumus mūs šķelt. Atbildes reakcijai jāsakņojas solidaritātē, nevis bailēs. Mūsu sabiedrībā nav vietas naidam.

Address

Alberta Iela 11
Riga
LV-1010

Website

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Ebreji par mieru posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Shortcuts

Share

Category