05/06/2026
Katru gadu 5. jūnijā palestīnieši piemin Naksu, kad 1967. g. Izraēla okupēja palestīniešu apdzīvoto Rietumkrastu, Austrumjeruzalemi un Gazas joslu, kas rezultējās ar 300 tūkst. palestīniešu bēgļu gaitām uz Jordāniju, Sīriju, Libānu u.c. Gandrīz puse no šiem bēgļiem (145 tūkst.) bija spiesti doties bēgļu gaitās atkārtoti – pirmo reizi 1948. gadā, kad tika nodibināta Izraēlas valsts.
Bēgļiem arvien tiek liegtas viņu tiesības atgriezties dzimtenē, viņu īpašumus Izraēlas valsts konfiscēja vai iznīcināja.
Okupācija, vardarbība, īpašumu iznīcināšana, konfiskācija un iedzīvotāju piespiedu pārvietošana šajās teritorijās intensīvi turpinās vēl šodien.
2024. g. Starptautiskā tiesa konsultatīvajā lēmumā noteica Izraēlai:
1) pārtraukt prettiesisko okupāciju Rietumkrastā, Austrumjeruzalemē un Gazas joslā,
2) ļaut visiem okupācijas laikā pārvietotajiem palestīniešiem atgriezties savās sākotnējās dzīvesvietās,
3) atgriezt zemi un citu nekustamo īpašumu, kā arī visus īpašumus, kas konfiscēti jebkurai fiziskai vai juridiskai personai kopš 1967. g., tostarp visus kultūras īpašumus, arhīvus un dokumentus,
4) pilnībā atlīdzināt zaudējumus (restitūcijas, kompensācijas) fiziskām un juridiskām personām, kas radušies nelegālās okupācijas rezultātā,
5) ievērot palestīniešu tautas pašnoteikšanās tiesības un saistības saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām un cilvēktiesībām.
Tā vietā, lai sekotu Starptautiskās tiesas norādījumiem, Izraēlas valsts turpina arvien intensīvāk paplašināt savu infrastruktūru, vardarbību, savu pilsoņu imigrāciju, palestīniešu īpašumu iznīcināšanu un iedzīvotāju pārvietošanu, diskriminējošu tiesību aktu īstenošanu okupētajā Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē. Tas viss esot mūsu drošības un vairāk kā 3 tūkst. gadus senu vēsturisku saikņu vārdā. Tomēr šīs desmitgades liecina, ka okupācija, vardarbība un apspiešana ne tikai ir traģiska netaisnība pret palestīniešu tautu, bet tas arī nekādā veidā neveicina ebreju tautas drošību – tieši pretēji.
Lasi Starptautiskās tiesas konsultatīvo lēmumu šeit: https://www.icj-cij.org/case/186