Latvijas Petroglifu centrs, Rīga, Latvija, Riga (2026)

22/01/2026

Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene!

Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģijas fakultātes Ģeoloģijas nodaļa informē, ka par 2026.gada ģeovietu balsošanas rezultātā ir kļuvusi Salaspils karsta kritene.

Salaspils karsta kritene ir izveidojusies nesen – 2021. gadā. Tās pamatnē zem cilvēka veidota bijušā dzelzceļa uzbēruma un kvartāra nogulumiem atsedzas devona nogulumieži, t. sk. augšējā devona Salaspils svītas ģipši. Tā kā ģipši ir Latvijas šķīstošākie ieži, visaktīvāko karsta procesu saistība tieši ar Salaspils svītu mūsu valsts teritorijā ir acīmredzama. Salaspils svītas ģipšainie ieži ir pakļauti aktīviem karsta procesiem Skaistkalnes, Allažu, Baldones apkārtnē un citur.

Kritene ilustrē karsta procesa kā viena no Latvijas ģeoloģiskajiem apdraudējumiem ietekmi uz apkārtējo vidi. Šis process mūsu valsts teritorijā ir aktīvs, un neviens ģeoloģisks novērojums vai mērījums neliecina, ka šī aktivitāte varētu samazināties. Latvijā iežu šķīšanas un iegruvumu veidošanās apdraudējums ir jāņem vērā kā būtisks faktors, plānojot jebkāda veida cilvēka darbību karsta ietekmētajās teritorijās. Karsta apgabali ir arī ļoti jutīgi pret piesārņojumu, kas tur potenciāli var brīvi iekļūt pazemes ūdeņu nesējslāņos un izplatīties tālu no sākotnējās vietas.

Salaspils karsta kritene ir neparasta arī tās atrašanās vietas dēļ. Iegruvums notika tieši uz meža stigas, kas vēsturiski ir bijusi dzelzceļa uzbērums. To pazīst kā bānīša ceļu, kurš savulaik savienojis tuvumā esošās Zeltiņu ģipša raktuves ar tagadējo Salaspils staciju. Kopš te sāka darboties dzelzceļš kā transporta ceļš, ir pagājuši apmēram 120 gadi, savukārt to pārtrauca izmantot 1965. gadā. Salaspils karsta kritene pēc savas izveides ir ievērojami paplašinājusies, taču arī daļēji aizbirusi.

Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, atjaunošanu, sakopšanu un labiekārtošanu. Plānots, ka publisks izglītojošs pasākums, kas veltīts Latvijas 2026. gada ģeovietai, notiks pie Gada ģeovietas oktobra sākumā, kad pasaulē atzīmē Ģeodaudzveidības dienu.

Informācija: LU Ģeoloģijas nodaļa.
Foto: Andris Grīnbergs, 2025.g.janvāris.

22/01/2025

Latvijas 2025.gada ģeovieta – augstākā kāpa: Pūsēnu kalns.

Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļa un Ģeogrāfijas nodaļa nosauc 2025. gada ģeovietu. To izvirzīšanā un balsošanā par 8 potenciālajām ģeovietām piedalījās ģeologi un ģeoloģijas interesenti. Pamatojoties uz balsojuma rezultātiem, šogad par Gada ģeovietu tika izvēlēts Pūsēnu kalns Dienvidkurzemes novadā, Nīcas pagastā. Pūsēnu kalns ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, un tas atrodas dabas parkā “Bernāti”.

Pūsēnu kalns ir savrupa kāpa, kas izceļas starp līdzīgiem veidojumiem – tā ir augstākā piejūras kāpa Latvijā ar absolūto augstumu 37,0 m un relatīvo augstumu 31,0 m. Daļa kāpas savulaik ir tikusi norakta izveidojot karjeru, tomēr tās augstākā daļa ir saglabājusies. Kāpa pirms tās daļējas norakšanas bijusi izometriska, ar caurmēru aptuveni 350 m. Pašreizējais nenoraktās daļas garums austrumu-rietumu virzienā ir aptuveni 260 m, bet ziemeļu-dienvidu virzienā aptuveni 280 m.

Pūsēnu kalns ir viena no kāpām, kas ietilpst Papes-Jūrmalciema-Bernātu kompleksajā kāpu grēdā. Šajā grēdā izšķir divus – Papes-Jūrmalciema un Jūrmalciema-Bernātu kāpu posmus. Šos posmus pa vidu pārrauj aptuveni 1,5 km garš pārpūsto smilšu iecirknis, kas izveidojies pirms vairāk nekā 300 gadiem pēc mežu izciršanas un ugunsgrēka. Abus kāpu posmus raksturo gar jūras krastu paralēli esošu kāpu grēda, kas ir veidojusies pēdējo Baltijas jūras stadiju laikā. Dziļāk sauszemē seko otrs kāpu valnis, kas ir vēja deformēto parabolisko un tām līdzīgo kāpu grēda. Šīs kāpas tiek saistītas ar Litorīnas jūras stadiju, un tās norobežojušas lagūnu joslu līdzenumu no jūras. No kāpas virsotnes karjera nogāzes pusē paveras lielisks skats uz apkārtējo ainavu – pāri pamestajai karjera teritorijai un apmežotai piejūras kāpu joslai redzama jūra.

Aprakstu, izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes materiālus, sagatavoja: Ģirts Stinkulis, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors, ģeoloģijas doktors un Ivars Strautnieks, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas asociētais profesors, ģeoloģijas doktors.

Foto: Andris Grīnbergs, LPC, 2018.g.jūlijs.

________________________________________
Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, atjaunošanu, sakopšanu un labiekārtošanu. Plānots, ka publisks izglītojošs pasākums, kas veltīts Latvijas 2025. gada ģeovietai, notiks pie Gada ģeovietas oktobra sākumā, kad pasaulē atzīmē Ģeodaudzveidības dienu.

Latvijas Gada ģeovietas izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte, LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcijas, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, biedrība "Ziemeļvidzemes ģeoparks" un pārgājienu uzņēmums Spectūrisms. Gada ģeovietas popularizēšanā un izglītojošā pasākuma veidošanā tiks uzrunāta un iesaistīta arī Dienvidkurzemes novada pašvaldība.

04/10/2024

Gada ģeovietas pasākums pie Gūdu klintīm – svētdien, 6.oktobrī.

Jau 2024.gada sākumā par Latvijas gada ģeovietu tika izvēlētas un nominētas skaistās Gūdu klintis pie Gaujas. Tagad oktobrī, kad pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā ģeodaudzveidības diena, pie ievērojamās ģeovietas notiks tai veltīts pasākums. Tas notiks svētdien, 6.oktobrī.

Lai iepazīstinātu ar Latvijas šī gada ģeovietu plašāku sabiedrību Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāti aicina uz ikgadējo pasākumu – svētdien, 6. oktobrī, plkst. 12, Gaujas kreisajā krastā iepretim gada ģeovietai - Gūdu klintīm jeb Gaviļu iezim. Šajā pasākumā ikviens varēs dzirdēt plaši pazīstamo ģeologu Ģirta Stinkuļa un Daiņa Ozola stāstījumus par ģeoloģiskām, paleontoloģiskām un citām dabas vērtībām, un kopīgi ar ekspertiem aplūkot un iepazīt klintis no pretējā krasta.

Netālu no pasākuma vietas ir Līgatnes dabas taku stāvlaukums, kur pasākuma dalībniekiem būs iespējams novietot automašīnas. Dalībnieki tiek aicināti uz pasākumu ģērbties laikapstākļiem un pasākumam dabā piemērotā apģērbā un apavos. Dalība ģeovietas pasākumā – bezmaksas.

Gūdu klintis ir ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, kas atrodas Gaujas senielejā Gaujas Nacionālajā parkā. Atsegumu joslas kopējais garums ir 390 m. Atsegumi līdz 50 m augstajā pamatkrasta kraujā ir izvietoti trīs pakāpēs, vienlaidu klinšu augstums ir līdz 17 metru augstumam. Gūdu klintīs ir atrastas bruņuzivju, daivspurzivju un bezžokļeņu fosīlijas, kā arī fosfātu konkrēcijas.
Klinšu otrs nosaukums, kas minēts literatūrā, ir Gaviļu iezis. Tas, iespējams, radies no ganu dziesmām un gavilēm, kas atbalsojušās stāvajā, ieliektajā smilšakmens sienā. Senāk Gaujas palienē klinšu pakājē bijušas ganības – zālāji. Šobrīd Gaujas paliene iepretim klintīm ir aizaugusi ar baltalkšņiem un ievām.

Latvijas gada ģeovietas izvirzīšanu atbalsta arī pārgājienu uzņēmums Spectūrisms (papildus iespējams doties pārgājienā), LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcijas, biedrība "Ziemeļvidzemes ģeoparks" un Latvijas Petroglifu centrs.

Laipni aicināti visi interesenti, ģeoloģijas un dabas draugi!

LU/LPC, 2024.

26/09/2024

Lielākais metāla kroņu krājums Latvijā – Liezēres kapos!

Pirms gada, 2023.gada 27.septembrī veicot metāla kroņu apzināšanu Vidzemē, tika apsekoti arī Liezēres kapi Madonas novadā. Par tiem bija līdz tam saņemtas ziņas, ka esot „vismaz 8 kroņi”. Ļoti siltā septembra nogales pēcpusdienā ierodoties Liezēres kapos galvenās domas bija apskatīt situāciju un saskaitīt cik tur tā darāmā.

Mūsdienās Liezēres kapsēta ir divdaļīga. Vecākā daļa aizsākta ap 1856.gadu un tajā atrodas Vecā kapliča, kas celta pēc 1865.gada. Koka guļbūves celtnē pie sienām glabājas metāla kroņi, kas jāsaskaita un pēc tam būs jāizpēta. Vēl turpat blakus, aiz maza strautiņa, atrodas arī otra kapu daļa – Liezēres Jaunā kapsēta, kas nav vairs nemaz tik jauna, jo izveidota ap 1905.gadu. Arī tajā ir kapliča – saukta par Jauno kapliču, un tā nav no stikla un dzelzsbetona, bet gan arī ir sena koka būve, kas celta ap 1918.gadu. Tātad arī jau simtgadīga. Un atklājās, ka metāla kroņi ir abās šajās kapličās!

Vispirms tika saskaitīti Vecās kapličas kroņi. Pie sienām sanāca nevis 8, bet 28 metāla kroņi. Vēl divi tika atrasti Vecās kapličas bēniņos. Vēl viens – kapsētā uz kāda dzelzs krusta saglabājies. Un Jaunās kapličas bēniņos arī kaut kas ir? Dodamies turp, kāpjam uz bēniņiem un tumsā, lukturīša gaismā saredzam divas kaudzes ar metāla kroņiem... Pēc pamatīgas skaitīšanas saskaitījām 65 kroņus! Kopā pa abām vietām sarēķinot – 96!

Šogad, visu vasaru ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, notika Liezēres kapu metāla kroņu krājuma izpēte. Tā sākās jau jūnijā, un pilnībā tiks pabeigta pavisam drīz. Tagad jau zināms kopējais gala rezultāts – 104 metāla kroņi. Skaits vēl nedaudz palielinājās, jo Vecajā kapličā pie sienām zem lielākiem kroņiem bija paslēpti daži mazāki, kas atradās tikai izpētes laikā. Un arī Jaunās kapličas bēniņu tumsā daži kroņi sākotnēji nebija pamanīti. Tagad, kad arī Jaunajā kapličā visi kroņi nonesti no bēniņiem un salikti pie sienas, iespējams novērtēt šo unikālo kultūras mantojumu.

Līdz šim par lielāko metāla kroņu krājumu Latvijā tika uzskatīta Jaunraunas kapličas metāla kroņu kolekcija (53 vienības), kas atklāta un pētīta tika pirms vairākiem gadiem – 2019. un 2020.gadā. Liezēres kroņu mantojums ar 104 vienībām ir apmēram divreiz lielāks, un domājams, ka tas ir lielākais arī visā Baltijā.

* * * * *

In the autumn of last year, a huge collection of metal crowns was discovered in the Liezēre cemetery in Madona district, Vidzeme region. Unique metal crowns from the first half of the last century were preserved in two chapels. This year, this cultural heritage has been explored – counting a total of 104 units. It is the largest not only in Latvia, but in the entire Baltic region.

Teksts un foto: Andris Grīnbergs, metāla kroņu izpētes projekta vadītājs.
Attēlā: Daļa no unikālā kroņu krājuma Jaunajā kapličā pie sienas. 27.08.2024.

Address

Rīga, Latvija
Riga

Website

http://www.petroglifi.lv/

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Latvijas Petroglifu centrs posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Organization

Send a message to Latvijas Petroglifu centrs:

Latvijas Petroglifu centrs