06/03/2026
Pulkveža O. Kalpaka piemiņas pasākumā Airītēs, pārpratuma dēļ, netika dots vārds A!S!R! korporācijas Selonijas pārstāvim t/l old! com! Atim Legzdiņam. Te ir viņa runa:
"Šeit pulcējamies, lai pieminētu Latvijas bruņoto spēku pirmo komandieri pulkvedi O. Kalpaku un A!S!R! pirmo komandieri, Selonijas kr!, kapteini N. Grundmani, kā arī latviešus un latviešu studentus, kas, apzinoties riskus un uzņemoties atbildību par savām dzīvībām, stājušies Latvijas armijas rindās, lai cīnītos par augstāku mērķi - par neatkarīgu, brīvu Latviju!
Kas veicināja šo latviešu vēlmi ziedot savas dzīvības augstākam mērķim? Krietns raksturs, neatlaidība un spīts, kas deva drosmi uzņemties atbildību par savu un citu dzīvībām. Tieši šī spēja uzņemties atbildību, kā arī prasme pieņemt lēmumus izšķirīgos brīžos un nebaidīties no iespējamām to sekām ir tas, kas atšķir darītājus no ņergām. Ņerga rīkosies savās interesēs un izvairīsies no atbildības. Savukārt gadījumos, kad tam nav iespējams izvairīties no atbildības, ņerga būs neizlēmīgs, baidīsies kļūdīties un nonākt aci pret aci ar sekām. Uzskatu, ka iepriekšminēto raksturojumu arvien vairāk un izteiktāk var pamanīt mūsu sabiedrībā. Kur tas redzams? Mūsu sabiedrībā, kuras pārstāvniecību uzņēmušās 100 galvas. Tieši šīs galvas dedzīgi uzņemas atbildību, kuru vienlaikus caurvij neizlēmība, kā rezultātā gaidāmi iznākumi, par kuru sekām vaina jāuzņemas citiem. Par to smejas - ne tikai smejas, bet arī dusmojas mūsu kaimiņi! Vai tas ir veids, kā pieminēt tos, kuri lika savas galvas zem zobena? Es uzskatu, ka nē. Šodienas neizdarības nes kaunu Latvijas vārdam un kritušo latviešu piemiņai. Ir pēdējais laiks sasparoties, turēt sevi augstākos standartos, lai arī turpmāk mēs spētu pieminēt tos latviešus, kas ir krituši augstāka mērķa vārdā. Ir laiks, kad mums kā nācijai nevis jābaidās atbildības, bet tā jāuzņemas un jāriskē ar savu individuālo labklājību un komfortu, lai mēs kā nācija neizmirtu. Šeit esošie karavīri un zemessargi ir piemērs tam, ka ir cilvēki, kuri ir gatavi to darīt! Mums ir jābūt tādiem pašiem un Latvijas vārdā jānes savi upuri, lai kādi tie būtu.
To labi arī ilustrē fragments no Selonijas fil! Spriča Paegles runas 1918. gada 18. novembrī: ”Kad es runāju par latvju gribu, tad es domāju tikai tādu, kura gan prasa pēc tiesībām, bet kura arī saprot, ka tiesības uzliek pienākumus!”
Mūsu valstij ir tiesības pastāvēt, bet tas nosaka pienākumu nebaidīties atbildības, būt izlēmīgiem, drosmīgiem, lai arī turpmāk mēs pastāvētu un pieminētu tos latviešus, kas sevi ziedojuši šai valstij!
Paldies A!S!R! korporācijām Selonija, Talavija, Frat! Lettica, Lettgallia un Lettonia par Kalpaka gara uzturēšanu!
Saules mūžu Latvijai!"
Latvijas armija Aizsardzības ministrija
