24/11/2025
Jau vairāk kā nedēļu atpakaļ mūsu Jevgenijs ir veiksmīgi atrasts, taču interese par to, kas un kā ir noticis, nerimstas. Diemžēl medijos pasniegtā informācija ir neprecīza, kas kā netīra sniega lavīna turpina velties, pavelkot līdzi arī neizpratnes pilnus un negatīvus komentārus sociālajos tīklos. To nav daudz, taču tie ir sāpīgi. Tiem cilvēkiem, kuri ir dzīvojuši līdzi pēdējo nedēļu notikumiem, īpaši tiem, kam Jevgenijs ir tuvs, ļoti svarīgi, lai sabiedrībai būtu pareizs priekšstats par aizvadītajiem notikumiem, iemesliem un sekām.
Tātad, kāpēc Jevgenijs aizbrauca nepareizā virzienā? Tāpēc, ka remontdarbu dēļ ir mainīti vilcienu atiešanas ceļi. Tā lapiņa uz ziņojumu dēļa ir tik necila, ka var palikt arī nepamanīta, īpaši, ja cilvēks ir iegrimis savās domās, ar uztveres traucējumiem, ar redzes grūtībām.
Tālāk- Kāpēc aizgāja mežā? To mēs, Žeņu pazīstot, varam tikai interpretēt, viņš pats nevēlas par to runāt. Tāpēc, ka Kūdras stacijā ir tikai viens perons un vienas dzelzceļa sliedes un pati stacijas ēka ir maza, necila un pamesta… cilvēku nav, kam pajautāt... Tāpēc, ka vilciens atpakaļ Rīgas virzienā bija ilgi jāgaida… tāpēc ka ceļš, pa kuru Žeņa devās, sākumā iet cauri ciematam un ir plats, labi izbraucams, liekas, ka noteikti kaut kur izvedīs, liecas Rīgas virzienā...
Un Jevgenijs neizlēma tāpat vien nakti pārlaist mežā pie mēdijos norādītā ezera. Kad ceļš beidzās pie Slokas ezera, cilvēks vienkārši meklēja izeju un apmaldījās, nemaz nezinot, ka apkārtne ir purvaina un iesākumā redzamā taka ved gar purvu ieskauto Aklo ezeru. Jau krēsloja un pavisam drīz iestājās tumsa. Maldoties pa mežu tumsā notika nelaime, viņš iekrita bedrē, no kuras paša spēkiem nespēja izkļūt, jo strauji pasliktinājās veselība.
Viss notikušais ir muļķīgu apstākļu sakritība. Esiet saudzīgi, nevainojiet tuviniekus, neizplatiet stereotipus par to, ka cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir jāsēž mājās. Ikdienā Jevgenijs ir aktīvs, nodarbojas ar kokapstrādi, keramiku, zīmē, patstāvīgi pārvietojas un regulāri apciemo radiniekus citās pilsētās. Kļūdās arī jaunie, veselie un stiprie. Pie tā arī paliksim.
Un ļoti ceram, ka šis notikums arī institūcijām liks pārvērtēt savu darbu un algoritmus. Ticam, ka ar Žeņu tas varēja nenotikt. Viņu varēja atrast ātrāk. Un ātrāk uzsākot meklēšanu varbūt cerības atrast dzīvu nebūtu izplēnējušas tik ātri un policija garajās brīvdienās nepārtrauktu meklēšanu.
Vēlreiz, no sirds pateicamies visiem, kas nezaudēja ticību un cerību un aktīvi iesaistījās Žeņas meklēšanā. Katrs sīkums ir svarīgs, reizēm arī vārds var daudz ko nozīmēt. Paldies!