LMS Latvijas Mākslinieku savienība

11/06/2026

IN MEMORIAM
Brigita Šmēdiņa
(08.03.1941.- 08.06.2026)

Latvijas Mākslinieku savienība sēro par keramiķes Brigitas Šmēdiņas aiziešanu mūžībā.

Brigita Šmēdiņa savā daiļradē attīstījusi virpotās lietišķās keramikas formveidi, apvienojot latviešu podniecības tradīcijas, amatnieciski tehnisko precizitāti un estētisko atturību, piemēram, zemes toņu un dabisku glazūru izmantojumā. Viņas darbi galvenokārt ir ikdienā lietojami trauki – podi, bļodas, krūzes, vāzes un servēšanas trauki, kas izceļas ar pārdomātām proporcijām un praktisku funkcionalitāti.
Brigita Šmēdiņa (Koškina) no 1968.gada mācījusies bij. Reņģes pamatskolā un no 1955.-1960.gadam Jelgavas 2.vidusskolā. Brigita Šmēdiņa no 1960.gada turpinājusi mācības Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Produktu izstrādājumu izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: keramiķi – Milda Brutāne (1903-1979; RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe, vadītāja 1942-1965), Ausma Žūriņa (1926-2023; RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe 1954-1989), Rita Einberga (1921-1979; RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe 1948-1971), Mintauts Kārlis Lācis (1931-2024; RLMV Keramikas nodaļas pedagogs 1956-1962), tekstilmākslinieks, keramiķis Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; RLMV pedagogs 1948-1961), arhitekts un keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; RLMV pedagogs 1962-1971), gleznotāji – scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), Imants Vecozols (RLMV gleznošanas un kompozīcijas pedagogs 1960-1967), Ģertrūde Zeile (RLMV zīmēšanas un gleznošanas pedagoģe 1974-1978), Eduards Grūbe (1935-2022; RLMV pedagogs 1960-1971), Andrejs Rozenbergs (1937- 2017; RLMV pedagogs 1961-1969), Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1977), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005). tēlnieces Līze Dzeguze (1908-1992; RLMV veidošanas pedagoģe 1946-1962), Ella Leimane (1910-2004; RLMV pedagoģe 1948-1965) u.c.

Brigita Šmēdiņa beidza RLMV Keramikas nodaļu ar diplomdarbu “Saimniecības trauki lauku apstākļiem”, vadītāja Milda Brutāne.
Līdzās Brigitai Šmēdiņai RLMV Keramikas nodaļu absolvēja Ritma Lagzdiņa-Zikmane ar diplomdarbu “Trīs bērnu servīzes”.
Pēc RLMV beigšanas Brigita Šmēdiņa strādājusi par keramiķi virpotāju bij. ražošanas apvienības “Latvijas keramika” Jelgavas iecirknī (LK) no 1964.–1968. gadam. LK tolaik darbojušies: Skaidrīte Cihovska (1937-2023; LK Jelgavas ceha galvenā māksliniece 1963-1966), Georgs Svikulis (1942-2012; LK galvenais mākslinieks 1970–1999), Andrejs Strods (LK galvenā tehnologa vietnieks), Georgijs Vorobjovs (LK Jelgavas iecirkņa keramikas ceha priekšnieks). LK trauku produkciju realizēja: Gunta Losberga (LK Jelgavas iecirkņa lējēju ceha brigadiere no 1963 -1977), Egons Šmēdiņš (1926-2007; LK Jelgavas iecirkņa ģipša formu modelētājs, keramiķis-virpotājs, laboratorijas vadītājs, LK galvenais mākslinieks 1952-1967) u.c.
LK Eksperimentālā laboratorijā (LKEL) darbojušies: Vija Kaniņa (LK EL Jelgavas iecirkņa vadītāja), Romants Smilga, Valda Semane (LK EL Jelgavas iecirkņa grupas māksliniece 1963-1998), Undīne Stepka (LKEL Jelgavas iecirkņa keramiķe 1965-1999), Merceda Briede (1928-1998; LK Jelgavas iecirkņa keramiķe no 1953), Augusts Blūms (1909-2018; LK Jelgavas iecirkņa keramiķis no 1936), Gunta Zemīte, Vaira Andersone (LK keramiķe no 1980), Sarmīte Zutere (LK EL grupas Jelgavas iecirkņa māksliniece 1965–1993, LLMV 1950), Aleksandrs Djačenko (1949-2021; LK Jelgavas iecirkņa keramiķis-virpotājs 1966-1972, LKEL mākslinieks konstruktors 1972–1984), keramiķe Inta Lindemane (LK Jelgavas iecirkņa keramiķe 1964 -1965) u.c.

Brigita Šmēdiņa no 1968.gada strādāja LPSR Mākslas fonda kombināta “Māksla” Tautas daiļamata iecirknī.
Brigita Šmēdiņa sākotnēji piedalījusies Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja (ĢEJVMM) Tautas lietišķās mākslas studijas “Atspole” izstādēs, vadītāja Ilga Madre (1921-2002). TLMS “Atspole” darbojušies: Andris Opmanis, Egons Šmēdiņš, Valda Semane, Zane Kraukle, Rasma Blūma.

Māksliniece piedalījusies izstādēs: Jelgavas mākslinieku Lietišķās mākslas izstāde (1965, ĢEJVMM), Republikas lietišķās mākslas izstāde veltīta Padomju Latvijas 25. gadadienai (1965, bij. Valsts Tēlotājas mākslas muzejs, AMM, LMMIAM, tag. LNMM, rīkoja E. Melngaiļa Tautas mākslas nama lietišķās un tēlotājas mākslas sektors (vadītājs mākslinieks A. Kalniņš, metodiķe A. Kargāne)), Republikas 6.Jauno mākslinieku izstāde (1966, “Mākslinieku nams”), Jelgavas novada lietišķās mākslas izstāde (1966, Šauļi, Lietuva), Jelgavas novada lietišķās mākslas un gleznu izstāde (1967, ĢEJVMM), Jelgavas novada lietišķās mākslas izstāde (1967, Šauļi, Lietuva), Jelgavas pilsētas lietišķās mākslas izstāde (1967, ĢEJVMM), Republikas dekoratīvas un lietišķās mākslas izstāde LOSR-50 (1967, LPSR Aizrobežu mākslas muzejā Pionieru laukuma 3, AMM, LNMM), Republikas Tautas lietišķās mākslas izstāde (1967, MF kombināta “Māksla” salons, Vaļņu iela, Rīga), Vissavienības “LOSR 50” tautas mākslas izstāde (1967, Maskava, Krievija), Vissavienības “PSRS 50” tautas mākslas izstāde (1968, Maskava, Krievija), Jelgavas Tautas lietišķās mākslas studijas “Atspole” atskaites izstāde (1968, ĢEJVMM), Tautas lietišķās mākslas studijas “Atspole” izstāde (1968, Kuldīgas novadpētniecības muzejs), Tautas lietišķās mākslas studijas “Atspole” izstāde (1968, Ventspils), Tautas lietišķās mākslas studijas “Atspole” izstāde (1968, Talsu novadpētniecības un mākslas muzejs), Lietišķās mākslas izstāde-gadatirgus (1968, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs), Tautas lietišķās mākslas studijas “Atspole” izstāde (1969, Šauļi, Lietuva), Tautas lietišķās mākslas studijas “Atspole” izstāde (1969, Liepājas novadpētniecības un mākslas muzejs), Vissavienības tautas lietišķās mākslas izstāde “V.Ļeņinam - 100” (1970, Maskava, Krievija), Latvijas PSR mēbeļu izstāde (1970, bij. TSSI Kultūras un atpūtas parks, tag. Mežaparka Lielā estrāde, Rīga), Republikas Tautas mākslas izstāde (1970, Mežaparks), Lietišķās mākslas izstāde-gadatirgus (1970, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs), 1.Dārza keramikas izstāde (1969, 1970, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Doma krusteja), Republikas Tautas mākslas izstāde (1971, Mežaparks), LMS Jelgavas organizācijas biedru darbu rudens izstāde (1971, ĢEJVMM, piedalījās Mirdza Dreimane, Kaiva Elliņa, Hilda Podrezova, Undīne Stepka, Brigita Šmēdiņa, Sarmīte Zutere u.c.), Tautas lietišķās mākslas studijas “Atspole” izstāde (1971, Šauļi, Lietuva), Baltijas republiku mēbeļu izstāde (1971, Tallina, Igaunija), Tautas lietišķās mākslas studijas “Atspole” izstāde (1971, Brocēni), LMS Jelgavas organizācijas biedru darbu rudens izstāde “LOSR-60” (1977, ĢEJVMM), Tautas lietišķās mākslas studijas “Atspole” izstāde (1979, bij. Rīgas Pionieru pils), LMS Jelgavas mākslinieku organizācijas “Mākslas dienas” 10.gadu jubilejas tēlotājas un lietišķās mākslas izstāde veltīta V.Ļeņinam – 110 (1980, ĢEJVMM), LMS Jelgavas mākslinieku organizācijas 10.gadu jubilejas tēlotājas un lietišķās mākslas izstāde (1980, AMM), “Keramikas un ziedu kompozīciju izstāde” (1982, bij. Latvijas PSR Dabas muzejs, tag. Latvijas Nacionālais dabas muzejs, piedalījās Brigita un Egons Šmēdiņi, Veronika Fedūkoviča, Valdis Dubovskis, G.Jukumnieks), LMS Jelgavas organizācijas biedru Tēlotājas mākslas darbu “Mākslas dienas. Daba. Vide. Cilvēks” izstāde (1984, Jelgavas mūzikas vidusskolā), Tautas daiļamatnieku un suvenīru ražošanas apvienības “Daiļrade” Jelgavas iecirkņa meistaru darbu izstāde (1985, Jelgavas kultūras nama izstāžu zāle), Jelgavas organizācijas 15 gadu jubilejas izstāde (1986, ĢEJVMM), “LMS Jelgavas nodaļas 30. gadu jubilejas biedru darbu izstāde” (2000, LMS galerija).
Brigita Šmēdiņa rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Brigita Šmēdiņa, Ilga Madre. Darbu izstāde” (1971, ĢEJVMM), “Brigita Šmēdiņa, Ilga Madre. Darbu izstāde” (1972, Ventspils vēstures muzejs), “Brigitas un Egona Šmēdiņu personālizstāde (1976, ĢEJVMM), “Mākslas dienas. Brigita un Egons Šmēdiņi, Elita Pureniņa, Rolands Beitners. Darbu izstāde” (1977, Kultūras nams “Līvberze”), “Brigitas un Egona Šmēdiņu personālizstāde (1977, ĢEJVMM), Mākslas dienu atvērto durvju diena Brigitas un Egona Šmēdiņu darbnīcā (1978, Kalnciema ceļš 116, Jelgava), “Brigitas Šmēdiņas darbu izstāde. Mākslas dienas” (1986, Dobele), “Mākslinieku Brigitas un Egona Šmēdiņu izstāde. Keramika un ziedi, Mākslas dienas” (1987, Ziedu salons, Jelgava), “Brigitas Šmēdiņas darbu izstāde. Podi” (2021, GEJVMM).

Brigita Šmēdiņa 2022.gadā saņēmusi Jelgavas valstspilsētas apbalvojumu “Goda zīme” par aktīvu radošo darbību un Jelgavas vārda popularizēšanu.

Brigita Šmēdiņa bija LMS biedre no 1971.gada un uzņemta ar tēlnieces Rasas Kalniņas-Grīnbergas, keramiķu Mildas Brutānes un Skaidrītes Cihovskas rekomendācijām, LPSR Mākslas fonda kombināta “Māksla” direktora A.Paiča parakstītu raksturojumu, LMS Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja, gleznotāja Gunta Strupuļa (1933-1974) parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums.

Brigitas Šmēdiņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, Ziedoņa muzejā, Latvijas Etnogrāfijas brīvdabas muzejā u.c.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību keramiķes Brigitas Šmēdiņas ģimenei un kolēģiem.

Atvadīšanās no keramiķes Brigitas Šmēdiņas notiks 2026. gada 12. jūnijā plkst. 12.00 mākslinieces darbnīcā Kalnciema ceļā 116, Jelgavā. Apbedīšanas ceremonija norisināsies Rubas kapos, Rubas pagasts, Saldus novads.

Brigita Šmēdiņa “Kafijas servīze 6 personām”, 1973, māls, 13x20x13 cm, 1,5xØ10 (6 pr.) cm, 9xØ9 cm, 4x9,5x8 (6 pr.) cm, 7x11x9 cm, 5x13x12,5 cm, LMS muzejs

06/06/2026

6.jūnijā Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sveic pedagogu, tēlnieku, grafiķi Juri Ņikiforovu (Ņikifu)!

Juris Ņikiforovs jeb Ņikifs no 1968. gada mācījās Rīgas 50. vidusskolā (tag. Rīgas Centra humanitārā vidusskola) un to absolvēja 1979.gadā. Juris Ņikiforovs no 1979.gada studēja LPSR T.Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Grafikas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas specialitāte).

LMA pedagogi tolaik bija: latviešu profesionālās grafikas pamatlicēja, LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītāja Riharda Zariņa (1869-1939) audzēknis, grafiķis, ksilogrāfijas meistars, kompozīcijas pedagogs Pēteris Upītis (1899-1989; LMA Grafikas katedras pedagogs 1945-1989), grafiķis, litogrāfijas tehnikas pedagogs Alberts Goltjakovs (1924-2016; Grafikas katedras pedagogs 1960-1999), oforta tehnikas pedagogs grafiķis Gunārs Krollis ((1932—2025; LMA Grafikas katedras pedagogs 1974-1999), plakāta mākslas pedagogi, grafiķi Jānis Reinbergs (1937-2021; LMA Grafikas katedras pedagogs 1977-1999), Zigurds Zuze (1929-2003; LMA pedagogs 1967, Grafikas katedras pedagogs 1976-1999), Dainis Rožkalns (1928-2018; LMA pedagogs 1976-2000), Maigonis Osis (1929-1988; LMA Grafikas katedras pedagogs 1960-1988), gleznotāji Aleksandrs Stankevičs ((1932-2015), LMA pedagogs no 1962. g., Grafikas katedras vadītājs 1975-1999), zīmēšanas pedagogs, gleznotājs Arvīds Būmanis (1942-2000; LMA pedagogs no 1972), Valdis Dišlers (1922-2011; LMA pedagogs no 1953, rektors 1976-1986) u.c.

Juris Ņikiforovs absolvēja LMA Grafikas nodaļu pie vadītāja Zigurda Zuzes. Līdzās Jurim Ņikiforovam LMA Grafikas nodaļu absolvēja Vita Mālniece (1960-2011) ar diplomdarbu “Veltījums Dabas aizsardzībai” uz sešām oforta lapām, pie vadītāja Pētera Upīša absolvēja Velta Ivanova ar diplomdarbu “Ilustrācijas B.Vasiļjeva lugai “Bet rītausmas šeit klusas”, pie vadītāja Jāņa Reinberga absolvēja Sergejs Ušinskis ar diplomdarbu “Lielās Uzvaras 40. gadadienai veltītu plakātu sērija”, pie vadītāja Gunāra Kroļļa absolvēja Inguna Kamradziusa ar diplomdarbu stājgrafikas ciklu “Sarunas ar jūru”.
Juris Ņikiforovs no 1989. gada ir pedagogs bij. P.Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātēs Tēlotājas mākslas katedrā (LUPPF, tag. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Mākslas un tehnoloģiju nodaļa). LUPPF līdzās Jurim Ņikiforovam darbojās mākslinieki: gleznotāji – Helga Jaksone (LUPPF Tēlotājas mākslas katedras pedagoģe 1989-1995), Kārlis Dobrājs (LUPPF pedagogs no 1987, LUPPF Tēlotājas mākslas katedras veidotājs un vadītājs 1989-1992), Ilze Neilande (LUPPF Tēlotājas mākslas katedras zīmēšanas un gleznošanas pedagoģe 1991-1995), Juris Utāns (1959-2022; LUPPF pedagogs no 1987, LUPPF Tēlotājas mākslas katedras pedagogs no 1990-2022), grafiķis Inārs Helmūts (LUPPF Tēlotājas mākslas katedras pedagogs 1991-2008), grafiķe, gleznotāja Velga Timrote (LUPPF Tēlotājas mākslas katedras pedagoģe 1991-2017), tekstilmāksliniece Zinaīda Ceske (LUPPF Tēlotājas mākslas katedras pedagoģe 1990-1997), stikla mākslinieks Guntars Gabranovs (LUPPF pedagogs 1987, LUPPF Tēlotājas mākslas katedras pedagogs 1989-1992), keramiķe Helga Ingeborga Melnbārde (1944-2022; LUPPF Tēlotājas mākslas katedras pedagoģe no 1992), metālmākslinieks Juris Leitāns (LUPPF Tēlotājas mākslas katedras pedagogs no 1995-2016?), Brigita Bojāre u.c.

Kopš 2019. gada Juris Ņikiforovs ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docents, kur izveidojis un vadījis profesionālā bakalaura studiju programmas “Vizuālās mākslas skolotājs” un “Māksla”. Juris Ņikiforovs docē mākslas un dizaina studiju kursus, kā Zīmēšana, Veidošana, Grafika, Datorgrafika, Kompozīcija, Kompozīcija dizainā, Telpas kompozīcija, Gleznošana, Plenērs u.c., kā arī izvēles un metodikas kursus. Fakultātē strādā pasniedzēji: Era Zalcmane (LUPPF Mākslas un tehnoloģiju nodaļas pedagoģe no 2008.g.), Agris Dzilna (LUPPF Mākslas un tehnoloģiju nodaļas pedagogs no 2008.g.), Agate Muze (LUPPF Mākslas un tehnoloģiju nodaļas pedagoģe), Ingrīda Irbe (LUPPF Mākslas un tehnoloģiju nodaļas pedagoģe no 1996.g.), Kristīne Šuste (LUPPF Mākslas un tehnoloģiju nodaļas pedagoģe no 2020.g.), Andra Irbīte (LUPPF Mākslas un tehnoloģiju nodaļas pedagoģe no 2008.g.), Inguna Karlsone (LUPPF Mākslas un tehnoloģiju nodaļas pedagoģe no 2008.g.), Austra Celmiņa-Ķeirāne (LUPPF Mākslas un tehnoloģiju nodaļas pedagoģe no 2008.g.), Austra Avotiņa (LUPPF pedagoģe no 1989.g., Mākslas un tehnoloģiju nodaļas vadītāja no 2018.g.) u.c.

Juris Ņikiforovs piedalījies izstādēs: 12. Vispasaules jaunatnes un studentu festivāla Latvijas jauno mākslinieku izstāde Latvijas kultūras centra paviljonā (1985, arhitekts Andrejs Ģelzis, Gorkija parks, Maskava, Krievija, delegācijas vadītāja, keramiķe Māra Muižniece (1950-2006), ekspozīcijā eksponēti mākslinieku – mākslas zinātnieces Astrīdas Riņķes, gleznotāju – Ata Kampara, Kristapa Zariņa, Kaspara Zariņa, Jāņa Mitrēvica, Viktora Karpenko, Vitas Jurjānes, grafiķu Kristapa Ģelža, Jura Ņikiforova, tekstilmākslinieku Laimas Kaugures, Viestura Bērziņa (1954–2019), Valdas Batrakas, Intas Amoliņas, Marutas Zeberiņas, Daces Pētersones (1944–2021), M.Alksnes, Māras Avotnieces, Daces Dzērves, Andas Kalniņas, levas Ceplītes, keramiķu – Daces Blūmas, Andra Vēža, Gundegas Ozolas, Lailas Puriņas, Oresta Miško, tēlnieku Igora Dobičina, Ausmas Neretnieces (1959-2006), dizaineru Aināra Sila, Ulda Berga, metālmākslinieku Jāņa Čakstiņa, iekārtojuma dizainera Mārtiņa Heimrāta, scenogrāfa un mākslinieka Induļa Gailāna (1962-2012), batikas mākslinieka Vitolda Kucina u.c. darbi), LĻKJS CK radošās jaunatnes grupas izstāde “Putnu palaišana” (1986, Valmiera), Jauno mākslinieku grupas izstāde “Plūdi Talsos” (1987, Talsu novadpētniecības un mākslas muzejs), Starprepubliku Jauno mākslinieku grupas darbu izstāde “Gadījums -3” (1987, bij. J.Raiņa literatūras vēstures un mākslas muzeja E.Smiļģa Teātra muzejs, tag. LKA Teātra muzejs), Vissavienības padomju dizaina izstāde (1987, Maskava, Krievija), “NSR darbnīcas” Aptuvenās mākslas izstāde “Kurmis alā” (1987, bij. Republikas Zinību nams), LĻKJS XXIII kongresam veltītā 18. Jauno mākslinieku darbu izstāde (1987, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), “NSR darbnīcas” Aptuvenās mākslas izstāde “Kurmis alā” (1987, AMM Velvju zāle, piedalījās: koncepcija – Imants Žodžiks, Hardijs Lediņš (1955–2004), Juris Boiko (1954–2002), lāzeru instalācija – Imants Žodžiks, Aigars Sparāns (1955-1996), Rūdolfs Pīpkalējs (1943-1992), instalācijas Hardijs Lediņš, Dace Lediņa, Juris Boiko, Māris Subačs, Māris Bogustovs, ripora plastika, zīmes – Juris Ņikiforovs, Rūdolfs Pīpkalējs, mūzika – NSR Darbnīca, skaņa: Leo Lapiņš, Uldis Liepa. Johanness Maria Beks (Rietumberlīne) gleznas – “Xerox” (eļļa un tuša), perfomance – “Braunungsstudio Malaria”, “East Bam West Bam”, Kurts Kārts, “Diskomforts”, akcija NSR Darbnīca, teātris studija Nr. 8 ), Republikas jauno mākslinieku izstāde (1988, bij. izstāžu zālē “Dzintari”, Jūrmala), Baltijas republiku jauno mākslinieku darbu izstāde (1988, Viļņa, Lietuva), 7. Republikas Dizaina izstāde (1988, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LMMIAD, LNMM), Vissavienības jauno mākslinieku izstāde “Zemes jaunība” veltīta VĻKJS-70 (1988, Maskava, Krievija), Starptautiskās Tēlniecības kvadriennāles “Mieram un dzīvībai. Rīga-88” vides mākslās izstāde “Esmu” (1988, bij. Aizrobežu Mākslas muzeja Velvju zāle, AMM, LMMIAD, tag. LNMM), “NSR darbnīcas” Aptuvenās mākslas izstāde “Kurmis alā” (1988, AMM), 19. Jauno mākslinieku darbu izstāde (1989, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, tag. LNMM), Starptautiskā tēlniecības kvadriennāle “Rīga-92” (1992, izstāžu zāle “Latvija”, LMMA, tag. LNMM), 15. Latvijas medaļu mākslas triennāle (2015, LU Akadēmiskā bibliotēka), Baltijas 10. medaļu mākslas triennāle “Baltijas vienotība” (2017, LU Akadēmiskā bibliotēka, 2018, Tartu, Igaunija), FIDEM 35. Starptautiskā medaļu mākslas izstāde “Sievietes un sievietes dabaszinātnēs” (2018, Otava, Kanāda), “Latvijas medaļu māksla. Cilvēki. Notikumi. Ainava” (2018, Jelgavas Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzejs), Latvijas 16. medaļu mākslas triennāle (2019, LU Akadēmiskā bibliotēka, Vitebska, Baltkrievija), “Mākslas dienas 2020. Covid-19” (2020, tīmekļvietne www. makslasdienas.lv ), “Mākslas dienas. Latvijas Mākslinieku savienībai 80” (2021, LMS galerija, balva), FIDEM 36. Starptautiskā laikmetīgā medaļu mākslas izstāde (2021, Tokija, Japāna), Baltijas 11. medaļu mākslas triennāle (2021, Viļņa, Lietuva, LU Akadēmiskā bibliotēka), “Rudens 2021. Māksliniek, runā!” (2021, LMS galerija), “Rudens 2022. Karš ilgst gadu” (2022, LMS galerija) “Mākslas dienas 2023. Atspulgs. Atmiņa” (2023, LMS galerija), FIDEM 37. Starptautiskā medaļu mākslas izstāde (2023, Florence, Itālija), “Māksla. Izklaide. Rudens 2023. Izolācija. Bailes. Novēršanās. Ideālu demontāža” (2023, LMS galerija), “Mākslas dienas 2024. Skats augšup” (2024, LMS galerija), Latvijas 18. medaļu mākslas triennāle (2024, LU Akadēmiskajā bibliotēka), “Rudens 2024. Māksla. Simbols vai pašvērtība?” (2024, LMS galerija), “Mākslas dienas 2025. Dažādie rakursi” (2025, LMS galerija), “Rudens 2025. Polittehnoloģiju kultūra” (2025, LMS galerija), “Mākslas dienas 2026. Bliez pirmais. Tev taisnība” (2026, LMS galerija) u.c.

Juris Ņikiforovs rīkojis personālizstādes un piedalījies nelielās grupu izstādēs: Akcija “Autobuss” (1988, Kinoforums “Arsenāls”), “Anonīmā” (1989, bij. LPSR Mākslas fonda izstāžu zāle “Tēlnieku nams”, piedalījās Genādijs Stepanovs, Ausma Neretniece, Igors Dobičins), Akcija “Autobuss” (1988, Kinoforums “Arsenāls”), “Ausma Neretniece, Baiba Zvaune, Guntars Gabranovs, Ralfs Vulis (1960-2022), Juris Nikifs. Ja ir laiks” (1990, LMS Jauno Mākslinieku klubs “Jāņa sēta”), “Martina Zelmeņa un Jura Ņikifa apgleznoto fotogrāfiju izstāde” (1993, bij. galerija “M6”), “Mārtiņš Zelmenis, Juris Ņikifs, Guntars Sietiņš. Tas tā nemaz nav” (1993, galerijā “M6”), “Juris Ņikifs. Iedomāta paSaule” (2022-2023, “Dabas māja” LU), “Juris Ņikifs. Svetlana Saveļjeva. Alnis, meitene un mežs” (2023, LMS galerija) u.c.
Juris Ņikiforovs darbojies grāmatu grafikā pie izdevumiem: Jānis Apals, M.Zelmenis, “Āraišu ezerpils” (1998, “Ako dizains”), Ernests Setons-Tompsons “Divi mazi mežonēni” (1999, “Raka”, vāka dizains), Pauls Putniņš “Gaidīšanas svētki” (2001, “Raka”), Žorža Sanda “Mazā Fadete” (2002, “Raka”), Džeks Londons “Baltais ilknis” (2003, “Raka”), Lehte Hainsalu “Tu taču nebaidies no krupja” (2003, “Raka”), Vera Ivanova “Mīlestība internetā” (2006, “Raka”), Ludis Bērziņš “Grezna dziesma” (2007, apgāds “Zinātne”), Sandis Laime “Svētā pazeme” (2009, apgāds “Zinātne”), Sandis Laime “Raganu priekšstati Latvijā: nakts raganas” (2013, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts) u.c.

Jura Ņikiforova zīmējumi publicēti:
laikrakstā “Literatūra un Māksla”, Nr.33 (05.08.1988.),
laikrakstā “Diena”, Nr.88 (16.04.1994.) u.c.

Juris Ņikiforovs ir LMS biedrs no 1989.gada un uzņemta ar mākslas zinātnieces Rutas Čaupovas (1939–2025), tēlnieku Jāņa Karlova, Ojāra Feldberga rekomendācijām, LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes pedagoga Oskara Zīda (LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāns 1986-1998), LMS Tēlnieku apvienības vadītāja, tēlnieka Ojāra Breģa (1942-2022) parakstītu ieteikumu, LMS valdes pirmā sekretāra, gleznotāja Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 36/5.
Jura Ņikiforova jeb Ņikifa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.

Attēlā: Ņikifs “Alnis pārtop pilsētā”, autortehnika, 2.44x1.2x1.5m, 2023, LMS muzejs

28/05/2026

No 2026. gada 5. jūnija līdz 5. jūlijam Latvijas Mākslinieku savienības galerijā būs skatāma tēlnieces Vinetas Kurzemnieces retrospektīvā personālizstāde “Pārtapšana”.

Izstāde ir gan autores atskats uz vairāk nekā piecdesmit gadu radošo darbību, gan Latvijas Mākslinieku savienības piešķirta atzinība par mūža ieguldījumu Latvijas tēlniecībā. Ekspozīciju veidojusi pati māksliniece, tajā apvienojot 40 dažādos radošā darba posmos tapušus darbus.

Vineta Kurzemniece (1952) pieder Latvijas tēlnieku paaudzei, kas profesionālo darbību sāka 20. gadsimta 70. gados, laikā, kad Latvijas tēlniecībā līdzās monumentālām formām arvien nozīmīgāka kļuva organiskā plastika, asociatīvs tēlainums un materiāla dabiskās īpašības. Mācoties tēlniecības studijā pie Līzes Dzeguzes un studējot Mākslas akadēmijā pie Igora Vasiļjeva-Penerdži, Alberta Terpilovska, māksliniece apguva darba iemaņas dažādos materiālos — granītā, bronzā, šamotā, tomēr Igora Vasiļjeva-Pernerdži rosināta tieši koktēlniecībā atrada sev raksturīgāko izteiksmes valodu.
Koks Vinetas Kurzemnieces darbos nav tikai materiāls, bet pilnvērtīga plastiskā vide, kas ļauj atklāt faktūras jutīgumu, roku darba tiešumu un formas organisko ritmu. Darbos saglabājas tiešas un fiziskas attiecības ar materiālu – gludi vai raupjāk apstrādātās virsmas un niansētie tonējumi nenomāc koka dabisko raksturu, bet izceļ tā dzīvo struktūru.

Mākslas zinātniece Ruta Čaupova Vinetas Kurzemnieces rokrakstu raksturojusi kā poētiski asociatīvu, īpaši izceļot tam piemītošo dejisko ritmu. Arī pati autore vairākkārt uzsvērusi savu interesi par kustību un deju kā plastiskās domāšanas avotu. Kurzemnieces tēlniecībā cilvēka figūra bieži tiek satuvināta, grupēta vai savīta vienotā plūsmā, radot dinamisku, ritmizētu kompozīciju iespaidu. Darbos “Brālība”, “Atpūtā” un citos cilvēka figūra tiek vispārināta plūstošās, savstarpēji saistītās formās, kurās nozīmīga kļūst ne tikai tēla ārējā aprise, bet arī kustības iespaids un plastiskā intensitāte. Daļā darbu izceļas plastiski apaļotu, spēcinātu apjomu ekspresivitāte, cilvēka figūru tuvinot dabas formu vitalitātei.

Mākslinieces radošajā biogrāfijā ir vairāk nekā simts izstāžu Latvijā un ārvalstīs, savukārt viņas darbi atrodas muzeju kolekcijās un privātkolekcijās. Personālizstāde “Pārtapšana” pirmo reizi plašākā apjomā ļauj ieraudzīt šo darbu kopainu — no agrīnajiem meklējumiem līdz lakoniskām un filozofiski vispārinātām vēlīnā perioda kompozīcijām.
Izstāde vienlaikus aktualizē arī koktēlniecības īpašo vietu Latvijas tēlniecībā — mediju, kurā joprojām būtiska ir materiāla fiziskā klātbūtne, amatnieciskā precizitāte un tieša autora pieskāriena sajūta.

Vinetas Kurzemnieces izstādes “Pārtapšana” atklāšana notiks 2026. gada 5. jūnijā plkst. 17.00.

Izstāde apskatāma no 2026. gada 5. jūnija līdz 5. jūlijam katru dienu no plkst. 12.00 līdz 18.00 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā 11. novembra krastmalā 35, Rīgā.

23/05/2026

Muzeju nakts jau šovakar!

MĀKSLINIEKU NAMA LEĢENDAS

Latvijas Mākslinieku savienība aicina apmeklēt Muzeju nakts pasākumus Mākslinieku namā, kur vienuviet būs iespēja iepazīt Mākslinieku nama kultūrvēsturisko vidi, LMS muzeja kolekciju un izstādes.

No plkst. 19.00 līdz 22.00 interesenti varēs aplūkot LMS muzeja patstāvīgās glezniecības, tēlniecības, tekstilmākslas un ādas mākslas ekspozīcijas, kas atspoguļo Latvijas profesionālās mākslas daudzveidību un dažādu paaudžu mākslinieku radošo devumu.
LMS galerijā būs apskatāma Latvijas Mākslinieku savienības ikgadējā vizuālās mākslas izstāde “Mākslas dienas 2026. Bliez pirmais. Tev taisnība”, kas aktualizē laikmetīgās mākslas procesus un mākslinieku individuālās radošās pozīcijas.

Plkst. 20.00–21.00 tik rīkota ekskursija “Mākslinieku nama leģendas”, kuras laikā apmeklētāji varēs iepazīt stāstus par māksliniekiem, kuri darbojušies Mākslinieku namā – Jāni Pauļuku, Kurtu Fidrihsonu, Jāni Spalviņu, viņu daiļradi un nozīmi Latvijas mākslas vēsturē. Ekskursijā tiks izzināti arī LMS muzeja izveides pirmsākumi un pirmie kolekcijā iepirktie glezniecības darbi. LMS muzejs veidots uz Mākslas fonda mākslas darbu kolekcijas bāzes, kas glabājas Mākslinieku namā.

Šī gada Muzeju nakts tēmas “Priekšmeta piedzīvojumi” ietvaros īpaša uzmanība tiks pievērsta LMS kolekcijas pirmajam 1957. gadā iepirktajam darbam — Kārļa Melbāržda gleznai “Pavasaris” (audekls, eļļa, 93 × 137 cm). Muzeju nakts tēma sasaucas ar Raiņa atziņu: “Arī lupats reiz bij goda kreklis”, atgādinot, ka ikvienam muzeja priekšmetam piemīt savs stāsts, pieredze un kultūrvēsturiska vērtība.

Muzeju nakts programma Mākslinieku namā
19.00–22.00 LMS muzeja patstāvīgo ekspozīciju apskate
19.00–22.00 Izstāde “Mākslas dienas 2026. Bliez pirmais. Tev taisnība” LMS galerijā
20.00–21.00 Ekskursija “Mākslinieku nama leģendas”
19.00–22.00 Stāsts par LMS kolekcijas pirmo iepirkto darbu — Kārļa Melbāržda gleznu “Pavasaris”

18/05/2026

MĀKSLINIEKU NAMA LEĢENDAS

Latvijas Mākslinieku savienība aicina apmeklēt Muzeju nakts pasākumus Mākslinieku namā, kur vienuviet būs iespēja iepazīt Mākslinieku nama kultūrvēsturisko vidi, LMS muzeja kolekciju un izstādes.

No plkst. 19.00 līdz 22.00 interesenti varēs aplūkot LMS muzeja patstāvīgās glezniecības, tēlniecības, tekstilmākslas un ādas mākslas ekspozīcijas, kas atspoguļo Latvijas profesionālās mākslas daudzveidību un dažādu paaudžu mākslinieku radošo devumu.
LMS galerijā būs apskatāma Latvijas Mākslinieku savienības ikgadējā vizuālās mākslas izstāde “Mākslas dienas 2026. Bliez pirmais. Tev taisnība”, kas aktualizē laikmetīgās mākslas procesus un mākslinieku individuālās radošās pozīcijas.

Plkst. 20.00–21.00 tik rīkota ekskursija “Mākslinieku nama leģendas”, kuras laikā apmeklētāji varēs iepazīt stāstus par māksliniekiem, kuri darbojušies Mākslinieku namā – Jāni Pauļuku, Kurtu Fidrihsonu, Jāni Spalviņu, viņu daiļradi un nozīmi Latvijas mākslas vēsturē. Ekskursijā tiks izzināti arī LMS muzeja izveides pirmsākumi un pirmie kolekcijā iepirktie glezniecības darbi. LMS muzejs veidots uz Mākslas fonda mākslas darbu kolekcijas bāzes, kas glabājas Mākslinieku namā.

Šī gada Muzeju nakts tēmas “Priekšmeta piedzīvojumi” ietvaros īpaša uzmanība tiks pievērsta LMS kolekcijas pirmajam 1957. gadā iepirktajam darbam — Kārļa Melbāržda gleznai “Pavasaris” (audekls, eļļa, 93 × 137 cm). Muzeju nakts tēma sasaucas ar Raiņa atziņu: “Arī lupats reiz bij goda kreklis”, atgādinot, ka ikvienam muzeja priekšmetam piemīt savs stāsts, pieredze un kultūrvēsturiska vērtība.

Muzeju nakts programma Mākslinieku namā
19.00–22.00 LMS muzeja patstāvīgo ekspozīciju apskate
19.00–22.00 Izstāde “Mākslas dienas 2026. Bliez pirmais. Tev taisnība” LMS galerijā
20.00–21.00 Ekskursija “Mākslinieku nama leģendas”
19.00–22.00 Stāsts par LMS kolekcijas pirmo iepirkto darbu — Kārļa Melbāržda gleznu “Pavasaris”

10/05/2026

Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic Mātes dienā!

Attēlā: Rūdolfs Pinnis “Fantāzijas ziedi”, 1978, audekls, eļļa, 150x140 cm, LMS muzejs