Latvijas Infrastruktūras modernizācijas apvienība

02/09/2026

RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS. 2.daļa
Sergejs Ņikiforovs

Attīstības plāns Rīgai
Rīgu var uzskatīt par tipisku postsociālisma pilsētu, kas šobrīd attīstās kapitālismam raksturīgas tirgus ekonomikas apstākļos. Šādā situācijā būtu pareizi respektēt un, kur tas ir pamatots, saglabāt iepriekšējo paaudžu radīto, t.sk. vēsturisko modernismu un sociālisma arhitektūras mantojumu.
To iekļaušana mūsdienu apritē ļautu pārslēgties no vecmodīgiem apbūves veidošanas principiem laikmetīgā vidē, izmantojot un attīstot esošo sabiedriskajam transportam visumā draudzīgo urbāno pamatni.
Lai ievērojami uzlabotu turpmākās attīstības efektivitāti, Rīgai un tās metropoles pašvaldībām būtu nepieciešams vienots attīstības plāns, kas būtu saistošs visām ieinteresētajām pusēm.

02/09/2026

RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS. 1.daļa
Sergejs Ņikiforovs

Rīga kā metropoles areāls ir Latvijas Republikas lielākā apdzīvotā vieta, kurā dzīvo aptuveni puse no Latvijas iedzīvotājiem. Šis reģions ir valsts galvenais ekonomikas, politikas, kultūras un loģistikas centrs, kas nosaka valsts attīstības tempus un piesaista lielāko daļu investīciju un darbaspēka. Galvenie raksturojumiIedzīvotāju koncentrācija: Rīgas valstpilsētā un tās Pierīgas novados kopā dzīvo vairāk nekā 800 000 iedzīvotāju. Metropoles areālam piekrīt arī vairākas valstspilsētas, kas funkcionāli ir cieši saistīti ar galvaspilsētu pateicoties ikdienas svārstmigrācijai.
Rīga kopā ar tuvākajām pilsētām – Jūrmalu, Olaini, Jelgavu, Baldoni, Salaspili, Ogri, Tukumu un Siguldu, kā arī Rīgas pilsētai piegulošām novadu pašvaldībām, veido Rīgas metropoles areāla telpu, kas izriet no to lokācijas un ir saistīta ar relatīvi ērto Rīgas sasniedzamību, veidojot spēcīgas funkcionālās saites, ko nosaka Rīgas kā ekonomiskā, finanšu un kultūras centra pievilcība un ko veicina iedzīvotāju ikdienas svārstmigrācija. Rīgas plānošanas reģions aizņem daļu no Rīgas metropoles areāla telpas un pārklāj lielāko daļu tā iekšējā kodola. 9 no tām 2021. gada janvārī apvienojās Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienībā “Rīgas Metropole”: Rīgas pilsētas pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Mārupes novada pašvaldība, Olaines novada pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība, Salaspils novada pašvaldība, Saulkrastu novada pašvaldība, Siguldas novada pašvaldība. Dažādos avotos apskatīto iekšējā kodola pašvaldību uzskaitījums atšķiras, kas ievērojami apgrūtina pieejamās informācijas analīzi un rekomendāciju izstrādāšanu turpmākās rīcības plānošanai.

18/04/2026

Karstā līnija RIJĀDA - RĪGA. 2024. g. raksts. Sergejs Ņikiforovs

No Rīgas līdz Saūda Arābijas galvaspilsētai Rijādai taisnā līnijā ir 4000 kilometru. Abas atrodas vienā laika joslā, tomēr vide un klimats ir krasi atšķirīgi. Rijāda skaitās karstākā galvaspilsēta pasaulē. Atšķirībā no Latvijas, kur mazo klašu skolēni ir atbrīvoti no mācībām ziemas aukstākajās dienās, Rijādā laiku pa laikam skolas slēdz tieši karstuma dēļ. Pirms simts gadiem tajā bija desmit reizes mazāk iedzīvotāju nekā tā laika Rīgā. Šobrīd pilsētā dzīvo vairāk cilvēku nekā visās Baltijas valstīs kopā. Laiki mainījušies un, ja Latvijai patreiz akūti trūkst naudas ieceru realizācijai, tad Saūda Arābijai ir jādomā kur un kā notērēt nopelnītos naftas dolārus. Šeit trūkst tikai ūdens. Kamēr Rīgā tas ir visur esošs, tikmēr Rijādai, kas atrodas pašā valsts centrā, tas tiek piegādāts no Persijas līča pa cauruļvadu 467 km garumā, iepriekš atsāļojot.
Salīdzinot ar ne tik senā pagātnē citviet realizētiem projektiem Saūda Arābijas ambīcijām ir pavisam cits vēriens. To priekšā nobāl ne vien hrestomātiskie Fransuā Miterāna protežētie Parīzes Lielie Projekti (1981. - 1998.), kuru būvizmaksas savulaik bija mērāmas simtos miljonu, bet pat tādi tūkstošgades mijas Mega Projekti kā mākslīgā Džumeiras Palmas sala Apvienotajos Arābu Emirātos (Palm Jumeirah) un 99 stāvīgais Kingdom Tower pašā Rijādas centrā, kura augstums līdzinās visu četru Panorama Plaza torņu summai Rīgā. Tieši no šīs Rijādas vietzīmes Nr.1 augšas var vislabāk novērtēt investīciju mērogu valstī. Pilsēta ir viens milzīgs būvlaukums. Ik uz soļa ir redzama rosība un neskaitāmie torņa celtņi, kas liecina vienīgi par to, ka darbs pie Saūda Arābijas Giga Projektu realizācijas rit pilnā sparā.
Ideja pārvērst bijušo Saūda Arābijas gaisa spēka bāzi par lielāko pilsētas parku pasaulē radās ne tik tālajā 2019.gadā. Projektu izstrādāja starptautiskā konkursa uzvarētāja - Rijādas arhitektūras un inženieru firma Omrania, ģenerālplāna risinājumos sadarbojoties ar Latvijā pazīstamo dāņu arhitektu biroju Henning Larsen Architects. Uz darbu uzsākšanas brīdi tas bija aizsardzības ministrijas pārziņā esošs un reāli funkcionējošs militārais lidlauks ar diviem skrejceļiem un saistītiem infrastruktūras objektiem. Laika gaitā šī teritorija bija ieaugusi apkārtējā vidē un jau tobrīd atrodas pašā pilsētas centrā. Aizejot armijai, līdzīgi kā mums kaimiņos esošajā Tērbatā, tika nolemts lidlauka teritoriju padarīt pievilcīgu un publiski pieejamu. Tomēr, ja igauņi pārsvarā koncentrējās uz viena konkrēta būvpajoma, t.i. Nacionālā vēstures muzeja ēkas novietošanu uz bijušā armijas skrejceļa, tad saūdi izvirzīja par mērķi pārveidot visu savu 13.8 km² lielo teritoriju, kuru šobrīd ieskauj samērā vienmuļa mazstāvu apbūvi ar raksturīgajiem siltā ūdens kolektoriem uz jumta. Platībā, kas līdzinās četriem Ņujorkas Centrālparkiem paredzēts iestādīt 1.1 miljonu koku no 800 dažādām sugām, kā arī 14 miljonu krūmu un daudzgadīgo augu kopējā platībā 9.3 km². Līdz ar to pilsētas publisko apstādījumu platība palielināsies par 70%, ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti Rijādā.

07/04/2026

07/04/2026

Sociālais projekts: "Latvijas piekraste" Arhitekts Sergejs Ņikiforovs

SOCIĀLAIS PROJEKTS LATVIJAS PIEKRASTE
Atbilstoši informācijai, kas atrodama Nacionālajā enciklopēdijā, Latvijas piekrastes daļas kopējais garums ir 497 km; no tiem atklātas Baltijas jūras piekrastē no Lietuvas robežas līdz Ovīšu ragam 183 km, Irbes šauruma piekrastē no Ovīšu raga līdz Kolkas ragam 70 km, Rīgas līča piekrastē no Kolkas raga līdz Igaunijas robežai 234 km. Latvijas krasta līnija ir samērā iztaisnota, tai raksturīga lēzenu ieloku un vāji izteiktu zemesragu mija, kas veidojušies jūras erozijas un akumulācijas procesu mijiedarbē. Mūsdienās atklātas Baltijas jūras un Rīgas līča krastu forma, morfoloģija un pārveidošanās dinamika galvenokārt saistīta ar jūras ģeoloģisko darbību. To nosaka viļņi, viļņošanās izraisītas straumes un vējš. Atbilstoši tam, kurš no krasta procesu komponentiem pēdējo gadu desmitu laikā bijis pārsvarā, jūras krastu Latvijā dala erozijas (150 km), akumulācijas (140 km) un stabilajos jeb maz mainīgajos (200 km) posmos.
Latvijas piekraste ir daudzveidīga un vēsturiski ekonomiski aktīva telpa ar tīru ūdeni, gaisu, pludmali un maz pārveidotām ainavām. Kā norāda Nacionālā enciklopēdija, piekrastes nozīmīgākā vērtība un attīstības resurss ir ainava - nozīmīgs atpūtas un tūrisma resurss Latvijas iedzīvotājiem. Piekraste iekļauj Latviju starptautiskajā telpā un veicina Latvijas atpazīstamību visā pasaulē. Šis raksts veltīts veltīts piekrastes vērtībām plašākā nozīmē, mēģinot izprast tās pienesumu sociālā un saimnieciskā kontekstā.
Vairākas desmitgades 20. gadsimtā Baltijas jūras piekraste daudzās vietās bija slēgta cilvēku acīm. Padomju okupācijas periodā Latvijas piekrastes teritorija kļuva par Padomju Savienības ārējo robežu un līdz ar to tika stingri apsargāta, kas atstāja dažādas sekas:
• padomju okupācijas laikā no Kolkas līdz Bernātiem piekraste bija slēgta un militarizēta;
• tika izbūvēta militārā infrastruktūra – radari, torņi, tanku ceļi;
• tas atstāja iespaidu uz dabu – vietām piekrastē tā varēja attīstīties neskarta, citviet tika postīta;
• tika ierobežota zvejniecība, īpaši cieta lībiešu kopiena;
• neizpalika arī konflikti ar robežsargiem, cilvēkiem cenšoties tikt pie jūras.
Tas, protams, ietekmēja piekrastes dabu un ainavu visdažādākajos veidos – gan zināmā mērā to postīja, gan vietām arī ļāva tai attīstīties pašai savā vaļā, bez cilvēku klātbūtnes.