Zaļais barometrs

28/04/2026

Šodien ar “Zaļā barometra” kolēģiem tikāmies ar “Nacionālo apvienību”. Pārrunājām svarīgāko vides un dabas aizsardzībā, kam jāpievēršas Saeimas darbā.
💪 Daudz runājām par to, kā tas, kas ir svarīgs dabai, ir svarīgs arī Latvijas iedzīvotāju veselībai un labklājībai.

📜 Gatavojoties vēlēšanām, esam aicinājuši vairākas partijas uz tikšanos. Saruna ir svarīga daļa no labu lēmumu pieņemšanas.

27/04/2026

🗝️ Šodien tikāmies ar LPV partijas birojā. Prezentējām vides organizāciju redzējumu par prioritātēm Latvijā vides jomā.

📯 Zaļā barometra mērķis ir ienest dabu un klimatu politiskajā dienaskārtībā, kā arī sekot līdzi plānotajam un izdarītajam. Abpusēja saruna ar partiju un to apvienību pārstāvjiem ir svarīga šī procesa daļa. Gatavojoties vēlēšanām, esam aicinājuši vairākas partijas uz tikšanos, lai uzklausītu viens otra redzējumu un izceltu dabas un stabila klimata nozīmi.

22/04/2026

Ar Zaļā barometra organizācijām gatavojamies vēlēšanām.

🤝 Šajā un aizvadītajā nedēļā tikāmies ar Jaunā Vienotība un Progresīvie pārstāvjiem, un runājām par vides jomas prioritātēm nākamās Saeimas darbā. Prieks, ka daudzus punktus saredzam līdzīgi.

📜 Zaļā barometra mērķis ir ienest dabu un klimatu politiskajā dienaskārtībā, kā arī sekot līdzi plānotajam un izdarītajam. Abpusēja saruna ar partiju un to apvienību pārstāvjiem ir svarīga šī procesa daļa. Esam aicinājuši vairākas partijas uz tikšanos, lai uzklausītu viens otra redzējumu un izceltu dabas un stabila klimata nozīmi.

31/03/2026

🌲⚠️ Vai atceries 2024. gada protestus pret koku ciršanas caurmēra samazināšanu?

Šobrīd uzbrukums Latvijas mežiem tiek vērsts nevis caurmēram, bet vecumam.

Zaļo un Zemnieku savienība Saeimā piedāvā skatīt grozījumus Mežu likumā, kas paredz samazināt cērtamo koku vecumu. Tas nozīmētu iespēju gandrīz dubultot izciršanai pieejamās platības un cirst arvien jaunākus kokus, vēl vairāk samazinot mežu vidējo vecumu Latvijā.

⚖️ Tas nav jauns stāsts. 2024. gadā Satversmes tiesa atzina, ka līdzīga pieeja – koku ciršanas caurmēra samazināšana – neatbilst Satversmei. Tiesa skaidri norādīja, ka regulējumam ar būtisku ietekmi uz vidi jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības, vides un ekonomikas intereses.

Vides organizācijas brīdina – šie grozījumi mežus pārvērstu no sabiedrībai nozīmīgām ekosistēmām par plantācijām resursu ieguvei.

! Īpaši jānorāda tas, ka ZZS kā vienu no pamatojumiem grozījumu virzīšanai min klimata pārmaiņas un to radīto negatīvo ietekmi uz mežiem, tajā pašā laikā meži jau šobrīd Latvijā ir kļuvuši par emisiju avotu tieši mežizstrādes intensitātes dēļ, un ciršanas vecuma samazināšana šo situāciju tikai pasliktinās.

📉 ZZS arī nekavējas virzīt šādus grozījumus, neskatoties uz to, ka Latvijā nav spēkā esošas Mežu politikas pamatnostādnes, kuru sagatavošana un ietekmes uz vidi novērtēšana pašlaik notiek pašas ZZS uzraudzībā.

31/03/2026

Neiedomājami, ka tas jāsaka vēl un vēlreiz:
piedāvātie grozījumi Mežu likumā, ko šonedēļ skatīt Saeimā rosina ZZS pārstāvji, ir prettiesiski.

🪓 Samazināt cērtamo koku vecumu nozīmēs lielu negatīvu ietekmi uz vidi, mežu ekoloģisko kvalitāti un dabas daudzveidību. 🪓 Kamēr nav apstiprinātas pamatotas un izsvērtas Meža un saistīto nozaru pamatnostādnes, tas ir, nav skaidra nākotnes plāna par mežu apsaimniekošanas stratēģiju, nevar pieņemt šādus, no kopējās bildes atrautus lēmumus.
🪓 Grozījumu rosinātāji atsaucas arī uz klimata pārmaiņu ietekmi uz mežu, taču mežos Eiropā un Latvijā oglekļa piesaiste mazinās, un tam iemesls ir pārāk intensīva mežizstrāde.

Lai mūsu meži būtu noturīgi un daudzveidīgi, tos nevar uzlūkot kā tikai koksni.

ATJAUNOTS: Saeimā pagājušajā nedēļā ierosinātie grozījumi tika noraidīti. Paldies deputātiem, kuri balsoja pret šo ierosinājumu! Ir ticams, ka pie šī jautājuma vēl atgriezīsimies. Esam gatavi aizstāvēt mežus un to daudzveidību.

Grozījumi Mežu likumā, kurus šonedēļ Zaļo un Zemnieku savienība piedāvā skatīt Saeimā, ir ne vairāk, ne mazāk kā prettiesiski. Tie paredz samazināt cērtamo koku vecumu, dodot iespēju palielināt izciršanai pieejamās platības gandrīz līdz pat divām reizēm, kā arī cirst jaun...

28/01/2026

Vakar Ministru kabineta sēdē un iepriekš sarunās ar ministrijām un lēmumu pieņēmējiem aizstāvējām Latvijas vecos, bagātos mežus un aicinājām rīkoties atbilstoši Eiropas vadlīnijām un zinātnei.

Tomēr vakar apstiprinātā "seno mežu" definīcija saistībā ar biomasas ilgtspējas kritērijiem ir tukša. Tā saka – veci meži ir tikai tie, kas jau ir aizsargāti. Tas, kas ir bez jebkādas aizsardzības, var tikt nocirsts "ilgtspējīgai" šķeldai.

Tās nav rūpes par mežu kā ekosistēmu. Tā izskatās zaļmaldināšana – pielāgot ilgtspēju politiskai vajadzībai. Šī definīcija, lai arī pieņemta uz laiku, pakļauj riskam vecos mežus un valsti – vēl vienai pārkāpuma procedūrai par neadekvātu direktīvas interpretāciju.

🟥"Atkal papīrs pacieš visu. 27. janvārī Ministru kabineta sēdē pieņemts paradoksāls lēmums – pretēji dabas aizsardzības organizāciju priekšlikumam Ministru kabinets lēma meža biomasas izejvielu ražošanas ilgtspējas kritērijos neiekļaut atlikušās dabas daudzveidības pērles meža ainavā – ES nozīmes meža biotopus.

Tas nozīmē, ka kurināsim šķeldu, kuras izcelsme būs atlikušais bioloģiski augstvērtīgs mežs Latvijā, un to dēvēsim par dabai draudzīgu procesu. Jāatgādina, ka nupat, iepriekšējā gada nogalē, Ministru kabinets apstiprināja ziņojumu Eiropas Komisijai par ES nozīmes biotopu stāvokli Latvijā, kur uzrādītā situācija mežos ir kritiska.

Šo var dēvēt par NEilgtspējīgu dabas resursu pārvaldību, dabai NEdraudzīgu atjaunīgo energoresursu ražošanu, zaļmaldināšanu, un praksē tas NEsniedz atbalstu dabas stāvokļa uzlabojumam Latvijas meža ainavā," vakardienas sēdes rezultātus komentē Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonda direktors.

❌Attēlā: 130 gadu veca ES nozīmes biotopa - melnalkšņu staignāja - kailcirte.

13/01/2026

Sadarbība ar citām nevaldības organizācijām ir ļoti vērtīga, jo daudzi izaicinājumi mums ir kopīgi. Turpinām sadarbību arī 2026. gadā.

♻️🤝 7. janvārī Latvijas Pilsoniskā alianse tikās ar vides organizācijām, lai palīdzētu izplānot jaunā gada prioritātes un sadarbības virzienus. Tikšanās piedalījās Zaļā baromentra organizācijas - Pasaules dabas fonds, Latvijas Dabas fonds, biedrība Zaļā brīvība un Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

💬 Sarunās tika apspriesti aktuālākie vides pārvaldības jautājumi, tostarp bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, klimata politika, lauksaimniecības ietekme uz vidi un atjaunīgās enerģijas ieguves ietekme uz vidi, un citi ar ilgtspējīgu attīstību saistīti temati.

Tāpat organizācijas pārrunāja sadarbības iespējas 2026. gadā un vienojās par nepieciešamību stiprināt kopīgu komunikācijas stratēģiju, lai vides jautājumi sabiedrībā un politikas veidošanā tiktu aktualizēti mērķtiecīgāk un koordinētāk.

Tikšanās tiek īstenota Eiropas Savienības fonda projekta “Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei” ietvaros, projekta numurs 4.3.4.5/1/24/I/001. Par informācijas saturu atbild Latvijas Pilsoniskā alianse.

12/01/2026

Vārdiem ir nozīme!

"Pavisam drīz Zemkopības ministrija apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīs grozījumus noteikumos par biomasas ilgtspējas kritērijiem enerģētikā. Tajos ietverta vecu mežu definīcija, kas paredz no koksnes ieguves enerģētikā juridiski pasargāt tikai tādus vecus mežus, kas jau atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Tas ļautu katlu mājās arī turpmāk dedzināt koksni no veciem mežiem, saucot to par atjaunīgu energoresursu. Vides organizāciju iniciatīva “Zaļais barometrs” aicina Ministru kabinetu nepieļaut šādas definīcijas apstiprināšanu."

Zaļais barometrs aicina:

✅ "Old-growth forests" tulkot kā vecus mežus: Eiropas Komisijas vadlīnijās seni meži ("ancient forests") apzīmē ilgstoši ar kokiem pastāvīgi klātu zemi;

✅Neapstiprināt zinātniski nepamatotu un necaurspīdīgi izstrādātu definīciju, kas nosaka, ka veci meži drīkst atrasties tikai jau juridiski aizsargātās teritorijās;

✅ Nepieļaut platības robežsliekšņa un vecuma robežsliekšņa noteikšanu – tas neatbilst Eiropas Komisijas vadlīnijās paustajam;

✅ Noteikt, ka “Veci meži ir meži, kas atbilst Eiropas Savienības nozīmes meža biotopam minimālajiem izvirzītajiem kritērijiem”, ņemot vērā, ka vairumam Eiropas Komisijas noteikto vecu mežu parametru Latvijā atbilst kritēriji ES nozīmes meža biotopiem un ka līdz šim jau ir zinātniski iegūti dati par to izplatību Latvijā. Tam piekrīt gan dabas aizsardzības institūcijas, gan vides organizācijas, gan dabaszinātnieki no Latvijas Universitātes;

✅ Rast finansiālu atbalstu kvalitatīva pētījuma izstrādei par vecu mežu parametriem un izplatību Latvijā, kurā sadarbotos eksperti no dažādām ar mežu un dabu saistītam jomām un zinātniskajām institūcijām.

Pavisam drīz Zemkopības ministrija apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīs grozījumus noteikumos par biomasas ilgtspējas kritērijiem enerģētikā1. Tajos ietverta vecu mežu definīcija, kas paredz no koksnes ieguves enerģētikā juridiski pasargāt tikai tādus vecus m...

17/12/2025

🌍 Latvijai ir savs Klimata likums!

Kopš 27. novembra Latvijā ir spēkā klimata pārmaiņu pārvaldības ietvarlikums — svarīgs solis ceļā uz ilgtspējīgu un klimatam drošu nākotni.

📌 Ar likumu paredzēts, ka:

- mērķtiecīgi darbosimies, lai sasniegtu klimatneitralitāti 2050.gadā ar emisiju samazināšanas starpmērķi: - 17% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990. gadu;
- visas ministrijas apņēmušās integrēt klimata mērķus savā rīcībpolitikā;
- plānošanas reģioni un pašvaldības savos plānošanas dokumentos integrēs klimata mērķu ieviešanu, balstoties uz ministriju izstrādātajām vadlīnijām;
- no 2027.gada uzsāks ikgadēju valsts budžeta un klimata mērķu salāgošanu un izvērtēšanu;
- sabiedrībai būs iespēja piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā ar Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvās padomes starpniecību.

👏 Novērtējam Klimata un enerģētikas ministrija neatlaidīgo darbu!

Likuma izstrādi analizējām kopš tā pirmsākumiem un pirms trim gadiem stāstījām, kāpēc klimata likums Latvijai ir vajadzīgs: https://www.youtube.com/playlist?list=PLl1l_P4cKWdVqHUsI5ZQZeiaxA_trnohr

📄 Plašāk par likuma pieņemšanu:
https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/saeima-atbalsta-likumu-ilgtspejigai-ekonomikai-un-klimata-parmainu-risinasanai

Sekosim likuma ieviešanai un aicinām ikvienu aktīvi piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā, lai varam sasniegt klimatneitralitāti taisnīgi!

03/09/2025

Šobrīd Eiropas Komisija gatavo priekšlikumus vides aizsardzības noteikumu "vienkāršošanai". Aiz it kā loģiskā nodoma slēpjas virkne būtisku pārmaiņu, kas nevis vienkāršo prasību izpildi, vairojot taisnīgumu, bet gan prasības būtiski vājina.

💣Eiropas drošību un konkurētspēju tas neuzlabos – tā vietā atteikšanās no dabas un klimata aizsardzības standartiem ilgtermiņā radīs neatgriezeniskas sekas mūsu veselībai, drošībai, tiesībām, līdztiesībai un brīvībai.

📯Nevalstisko organizāciju tīkls EEB (European Environmental Bureau), kura biedri ir arī vairākas Zaļā barometra organizācijas, aicina iedzīvotājus un organizācijas brīvā formā paust Eiropas Komisijai savu viedokli.

✅Izmantojot NVO izveidoto rīku ir pavisam vienkārši.

Tavai līdzdalībai ir nozīme! Mēs varam lemt par labu aizsargātai, veselīgai videi.

Latvijas Dabas fonds pievienojas Eiropas kampaņai ! un aicina visus paust iebildumus pret plānoto dabas aizsardzības noteikumu vājināšanu.

🚨 Rīkojies tagad – līdz 10. septembrim! Neļauj ES vājināt dabas aizsardzību.

Pašlaik ir apdraudēti tie likumi, kas sargā Eiropas dabu.
Šovasar Eiropas Komisija klusi izsludināja “sabiedrisko apspriešanu”. Tā tiek dēvēta par vides likumu “vienkāršošanu”, bet patiesībā tas nozīmē to vājināšanu.

Tie ir likumi, kas ierobežo piesārņojumu un resursu pārmērīgu ieguvi, aizsargā retas sugas, atjauno mitrājus un sargā vecus mežus.

Bet tas vēl nav viss! Tie saglabā ainavas, nodrošina tīru gaisu, tīru ūdeni un auglīgu augsni – visu, kas ir būtisks mūsu izdzīvošanai. Šie ekosistēmu tīkli ir nepieciešami, lai cilvēki varētu pastāvēt.

Bez šiem aizsardzības mehānismiem mūsu drošības tīkls sāks brukt. Gadsimtiem veci meži varētu tikt izcirsti ar mazākiem ierobežojumiem. Mitrāji, kas uzkrāj oglekli un pasargā no plūdiem, varētu tikt nosusināti.

Ja aizsardzība tiks vājināta:
❌ 18 miljoni km² sauszemes un jūras varētu zaudēt savu aizsardzību.
❌ Sugas un dzīvotnes, kas gadu desmitiem atjaunotas, var izzust dažu gadu laikā.
❌ Dzīvībai svarīgas ekosistēmu sniegtās funkcijas, piemēram, tīrs ūdens un apputeksnēšana, būs nopietni apdraudētas nekontrolēta piesārņojuma dēļ.

Mēs pamanām. Mums rūp. Un mēs runāsim skaļi.

📢 Pasaki lēmumu pieņēmējiem – ! Nosūti savu vēstījumu, izmantojot saiti pirmajā komentārā. Tas ir jāizdara līdz 10. septembrim, lai mūsu balss tiktu sadzirdēta 👇

21/08/2025

Vakar vides organizāciju iniciatīva "Zaļais Barometrs", kā arī tās pārstāvji Vides konsultatīvās padomes ietvaros tikās ar VARAM ministru Raimondu Čudaru, lai pārrunātu vides politikas un dabas aizsardzības prioritātes un par tām uzklausītu ministra redzējumu.
Sarunā uzsvērām vairākas būtiskas tēmas:
✅Eiropas Savienības Dabas atjaunošanas regulas ieviešanu,
✅Dabas atjaunošanas plānu virzību,
✅nepieciešamo administratīvo atbalstu dabas aizsardzībā
✅kā nodrošināt dabas aizsardzību pēc būtības – lai arī turpmāk līdz ar dabas bagātību būtu aizsargāta sabiedrības veselība, labbūtība un ilgtermiņa pieeja nepieciešamiem resursiem un ekosistēmu pakalpojumiem.
Pateicamies ministram par pausto atbalstu svarīgu institucionālo procesu tālākā virzībā un konstruktīvo sarunu. Novēlam turpmāku izdošanos!