28/01/2026
Vakar Ministru kabineta sēdē un iepriekš sarunās ar ministrijām un lēmumu pieņēmējiem aizstāvējām Latvijas vecos, bagātos mežus un aicinājām rīkoties atbilstoši Eiropas vadlīnijām un zinātnei.
Tomēr vakar apstiprinātā "seno mežu" definīcija saistībā ar biomasas ilgtspējas kritērijiem ir tukša. Tā saka – veci meži ir tikai tie, kas jau ir aizsargāti. Tas, kas ir bez jebkādas aizsardzības, var tikt nocirsts "ilgtspējīgai" šķeldai.
Tās nav rūpes par mežu kā ekosistēmu. Tā izskatās zaļmaldināšana – pielāgot ilgtspēju politiskai vajadzībai. Šī definīcija, lai arī pieņemta uz laiku, pakļauj riskam vecos mežus un valsti – vēl vienai pārkāpuma procedūrai par neadekvātu direktīvas interpretāciju.
🟥"Atkal papīrs pacieš visu. 27. janvārī Ministru kabineta sēdē pieņemts paradoksāls lēmums – pretēji dabas aizsardzības organizāciju priekšlikumam Ministru kabinets lēma meža biomasas izejvielu ražošanas ilgtspējas kritērijos neiekļaut atlikušās dabas daudzveidības pērles meža ainavā – ES nozīmes meža biotopus.
Tas nozīmē, ka kurināsim šķeldu, kuras izcelsme būs atlikušais bioloģiski augstvērtīgs mežs Latvijā, un to dēvēsim par dabai draudzīgu procesu. Jāatgādina, ka nupat, iepriekšējā gada nogalē, Ministru kabinets apstiprināja ziņojumu Eiropas Komisijai par ES nozīmes biotopu stāvokli Latvijā, kur uzrādītā situācija mežos ir kritiska.
Šo var dēvēt par NEilgtspējīgu dabas resursu pārvaldību, dabai NEdraudzīgu atjaunīgo energoresursu ražošanu, zaļmaldināšanu, un praksē tas NEsniedz atbalstu dabas stāvokļa uzlabojumam Latvijas meža ainavā," vakardienas sēdes rezultātus komentē Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonda direktors.
❌Attēlā: 130 gadu veca ES nozīmes biotopa - melnalkšņu staignāja - kailcirte.