22/09/2025
Biedrības “Daugavgrīva-Bolderāja” viedoklis par sociālajām mājām
Biedrība vēlas uzsvērt, ka gan par Bolderāju, gan par sociālajām mājām un to iemītniekiem sabiedrībā valda aizspriedumi, kas bieži neatbilst realitātei. Bolderāju nereti raksturo kā vietu, kur trūkst kultūras dzīves, vēstures un brīvā laika pavadīšanas iespēju. Savukārt sociālo māju iemītnieki bieži tiek stereotipizēti kā dzērāji, cietumnieki vai cilvēki, kuri nekad nav strādājuši. Šie vispārinājumi ir nepareizi un netaisnīgi, jo mūsu apkaime ir dzīva, ar savu kultūru un vēsturisko mantojumu, un sociālajās mājās dzīvo dažādi cilvēki, kuri nereti nonākuši grūtībās slimības, vecuma vai vientulības dēļ, nevis pašu izvēles dēļ.
Bieži dzirdams, ka sociālās mājas koncentrējas tikai dažās apkaimēs. No vienas puses, tā ir taisnība – no 58 Rīgas apkaimēm sociālās mājas atrodas tikai septiņās. Tomēr, lai gūtu pilnīgu priekšstatu, jāņem vērā arī iedzīvotāju skaits konkrētajās teritorijās. 2024. gadā Bolderājā dzīvoja ap 12 tūkstošiem iedzīvotāju, bet Daugavgrīvā – ap 7,5 tūkstošiem. Šajā teritorijā atrodas trīs sociālās mājas: Mežrozīšu ielā 43, Gobas ielā 20 k-1 (kur ir arī pašvaldības īres dzīvokļi) un Dolomīta ielā 1; papildus Platā ielā 9 tiek izīrētas sociālās istabas. Imantā, kur dzīvo gandrīz 43 tūkstoši iedzīvotāju, atrodas sešas sociālās mājas. Proporcionāli Bolderājā ir tikpat daudz sociālo māju kā Imantā. Tai pašā laikā tādās lielās apkaimēs kā Purvciems, Teika vai Jugla sociālo māju nav vispār.
Pašvaldības īres dzīvokļi, savukārt, atrodas gandrīz katrā Rīgas apkaimē, bieži blakus privātajiem dzīvokļiem, veidojot jauktas kopienas un nodrošinot dažādu iedzīvotāju līdzāspastāvēšanu vienā mājā.
Apkaimes pieredze rāda, ka problēmas nerodas tikai tāpēc, ka cilvēks dzīvo sociālajā mājoklī, bet gan tāpēc, cik labi pašvaldība sniedz atbalstu, organizē integrācijas pasākumus un sadarbojas ar iedzīvotājiem. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir ieguvis sociālo dzīvokli vai nopircis savu mājokli, pārvākšanās uz jaunu vietu vienmēr saistīta ar līdzīgiem izaicinājumiem — jāiepazīst apkārtne, pakalpojumi, kaimiņi un jāizveido jauni paziņu kontakti. Šīs grūtības nav specifiskas tikai sociālajām mājām.
Tādēļ pašvaldības un vietējās kopienas iesaiste ir izšķiroša. Pozitīvi piemēri rāda, ka integrācija ir iespējama un dod labus rezultātus. Piemēram, sociālās mājas Mežrozīšu ielā atklāšanas laikā Bolderājas bibliotēkas darbinieki organizēja pastaigas un tikšanās, iepazīstinot jaunus iedzīvotājus ar apkārtni un tās vēsturi. Dienas centrs “Dzīvības aka” regulāri rīko pasākumus, kuros iesaistās gan veci un jaunie vietējie iedzīvotāji, gan Ukrainas bēgļi. Vietējas skolas, it īpaši Bolderājas Mūzikas un mākslas skola rīko koncertus, kas pieejami visiem apkaimes iedzīvotājiem. Arī Rīgas Sociālā dienesta (RSD) darbinieki sniedza būtisku atbalstu jaunajiem sociālas mājas iemītniekiem, palīdzot piereģistrēties pie ģimenes ārsta, pastāstot, kur atrodas bankomāti, pasts un veikali, siltā ēdiena izsniegšanas vietas, izskaidrojot, kur pieejami bezmaksas datori vai kā ērtāk nokļūt Rīgas centrā vai citās apkaimēs. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs Gobas ielā ļāva uz vietas iesniegt dokumentus dažādām pašvaldības institūcijām un jau vairākus gadus aktīvi iesaista iedzīvotājus apkaimes attīstības aktivitātēs.
Šie piemēri pierāda, ka ar praktisku atbalstu un kultūras iniciatīvām iespējams mazināt stereotipus, veicināt savstarpējo iepazīšanos un palīdzēt jaunajiem iedzīvotājiem kļūt par pilnvērtīgu apkaimes daļu. Pašvaldībai šādus pasākumus vajadzētu ne tikai turpināt, bet arī paplašināt, uztverot sociālo mājokli kā iespēju apkaimei augt, nevis kā problēmu.
Biedrība vērš uzmanību, ka vietējā kopiena drīzumā saskarsies ar jauniem izaicinājumiem. Ņemot vērā pašvaldības iniciatīvas — jaunu sociālo dzīvokļu izbūvi Bolderājā Lielupes ielā 1 k-10 un Dolomīta ielā 1 ēkas šobrīd neapdzīvotajā daļā, kā arī projektu par 1000 pašvaldības īres dzīvokļu izbūvi, tostarp Mežrozīšu ielā — tuvākajos gados pieaugs sociālo māju un īres dzīvokļu iemītnieku skaits. Tas prasīs vairāk pašvaldības atbalsta un integrācijas pasākumu.
Vienlaikus sakarā ar RSD reorganizāciju no nākamā gada tiek slēgta nodaļa Bolderājā, Mežrozīšu ielā, un jaunais klientu apkalpošanas centrs atradīsies Baldones ielā. Tā sasniedzamība būs problēma, jo sabiedriskais transports uz Dzirciemu nav pietiekami regulārs, un daļa pensionāru un cilvēku ar invaliditāti var vispār netikt uz pieņemšanu. Jau no šīs vasaras iedzīvotāji nevar iesniegt dokumentus Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā Bolderājā, bet viņiem jābrauc uz Imantu vai centru. Dienas centra kapacitāte ir ierobežota gan darbinieku, gan telpu ziņā.
Līdz ar to biedrība “Daugavgrīva-Bolderāja” uzskata, ka pašvaldības iestādēm un vietējai kopienai jau šobrīd jāiesaistās sarunā par jaunajiem iedzīvotājiem un viņu integrāciju apkaimē.
Ar cieņu, Vera Auziņa, biedrības “Daugavgrīva-Bolderāja” valdes locekle
