Open2Vote, Riga (2026)

28/03/2023

📚 PAR vai PRET iestājeksāmeniem ģimnāzijās?
Balso 👉 https://open2vote.eu/latvija/bills/466

Saeima plāno konceptuāli vērtēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem vidusskolām iecerēts liegt rīkot savus iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros pamatskolēni kārto centralizētos eksāmenus.

Pašlaik savus iestājpārbaudījumus pamatā rīko valsts ģimnāzijas, kas ir orientētas uz izglītības izcilību un šādi nodrošina labāko skolēnu atlasi. Izglītības ministrija piedāvā noteikt, ka uzņemšana vidusskolās notiek uz centralizēto eksāmenu vērtējuma pamata, kas nodrošināšot vienotu pieeju uzņemšanai vidējās izglītības programmās gan vidusskolās, gan valsts ģimnāzijās.

Pret šo normu ir iebildusi Latvijas izglītības vadītāju asociācija, norādot, ka bez iestājpārbaudījumiem valsts ģimnāzijas nespēs atlasīt spējīgākos skolēnus mācībām 10.- 12.klasēs. Valsts ģimnāziju pārstāvju skatījumā, centralizētie eksāmeni nenodrošinot pilnvērtīgu un objektīvu skolēnu vērtējumu, kā rezultātā kāds talantīgs jaunietis var palikt "aiz strīpas", bet ģimnāzijās var nonākt jaunieši, kuri saņēmuši augstu vērtējumu eksāmenos, bet kuriem mācības tur ir par smagu.

28/03/2023

🎬 Saeima konceptuāli vērtēs Nacionālā apvienības piedāvātos grozījumus Valsts valodas likumā, ar kuriem iecerēts aizliegt titrēt filmas krievu valodā.
👉 Balso PAR vai PRET: https://open2vote.eu/latvija/bills/465

Iesniegtie grozījumi Valsts valodas likumā paredz noteikt, ka filmas titrēt būtu ļauts latviešu un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Politiķu skatījumā, šādas izmaiņas esot nepieciešamas, lai stiprinātu latviešu kā vienīgās valsts valodas statusu Latvijā.

Pašlaik filmas Latvijas kinoteātros pamatā tiek titrētas latviešu un krievu valodās. Krievu valoda nav ES oficiālā valoda, līdz ar to NA piedāvāto izmaiņu apstiprināšanas gadījumā titrēšana šajā valodā būtu jāpārtrauc. Patlaban Valsts valodas likums nosaka, ka publiski demonstrējamās kinofilmas ieskaņojamas vai dublējamas valsts valodā vai arī līdztekus oriģinālajam skaņas pavadījumam nodrošināmas ar subtitriem valsts valodā, kā arī ir pieļaujami subtitri svešvalodā.

20/03/2023

🚭 Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kuriem iesniegts liels skaits priekšlikumu, tostarp no 18 uz 20 gadiem paaugstināt vecumu, no kura būs iespējams iegādāties tabakas izstrādājumus.

Esi PAR vai PRET?
Balso 👉 https://open2vote.eu/latvija/bills/464

Vairāki deputāti tabakas izstrādājumu iegādes vecuma cenzu tika piedāvājuši palielināt līdz pat 21 gadam, tomēr Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi ieceri to celt par diviem, nevis trim gadiem gadiem. Par 20 gadiem jaunākām personām plānots liegt iegādāties tabakas izstrādājumus, to aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes.

Opozīcijas deputāti Armands Krauze (ZZS) un Ramona Petraviča (LPV) tika piedāvājuši vispār turpmāk nepārdot tabakas izstrādājumus personām, kas dzimušas attiecīgi pēc 2007.gada 1.janvāra vai 2009.gada, taču šie priekšlikumi komisijas līmenī ir noraidīti.

Ar likuma grozījumiem arī iecerēts aizliegt laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus.

Pēc komisijas deputātu vārdiem, jauni ierobežojumi smēķēšanas produktiem nepieciešami, lai rūpētos par mazāk aizsargātās sabiedrības grupas - bērnu un jauniešu - veselību.

20/03/2023

Saeima konceptuāli vērtēs opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavoto Solidaritātes maksājumu likuma projektu, ar kuru piedāvāts piemērot solidaritātes maksājumu kredītiestādēm un enerģētikas uzņēmumiem ar strauju peļņas pieaugumu.

Tu balsotu PAR vai PRET?
👉 https://open2vote.eu/latvija/bills/463

ZZS piedāvā Latvijā strādājošām kredītiestādēm un to filiālēm, dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, kā arī elektroenerģijas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem peļņa par 45% pārsniedz pēdējo četru gadu vidējo, piemērot solidaritātes maksājumu valsts budžetā 60% apmērā no peļņas, šo maksājumu novirzot veselības aprūpes finansēšanai.

ZZS atzīmē, ka daļā Eiropas valstu ir ieviesti līdzīgi maksājumi uzņēmumiem, kas guvuši lielu peļņu, jo Krievijas izraisītā kara rezultātā piedzīvota milzīga inflācija.

Opozīcijas partija iecerējusi, ka šādi maksājumi varētu tikt ieturēti līdz 2025.gada beigām.

06/03/2023

Saeima konceptuāli plāno skatīt Zaļo un Zemnieku savienības rosinātos grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, ar kuriem opozīcijas politiskais spēks Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu rosina padarīt publiskāku.
❓ Vai atbalsti šādu ideju? Balso 👉 https://open2vote.eu/latvija/bills/462

ZZS rosina likumā paredzēt iespējas prezidenta amata kandidātu publiskām debatēm, nosakot, ka Valsts prezidenta amata kandidātam ir tiesības izmantot valsts nodrošināto bezmaksas raidlaiku un tiesības piedalīties publiskajās debatēs sabiedrisko elektronisko plašsaziņu līdzekļu televīzijas un radio programmās, kur kandidātiem būtu jānodrošina bezmaksas raidlaiks divas reizes pa 30 minūtēm. Ja Valsts prezidenta amatam tiktu pieteikti vairāki kandidāti, sabiedriskajiem medijiem būtu jāsarīko viņu publiskās debates.

Savukārt Valsts prezidenta amata kandidātiem ZZS piedāvā noteikt pienākumu pēc Saeimas frakciju uzaicinājuma vismaz vienu reizi tikties ar konkrētā politiskā spēka deputātiem, proti, viņš nedrīkstētu atteikties no kādas frakcijas apmeklējuma.

ZZS jau vairākkārt ir piedāvājusi dažādas būtiskas izmaiņas Valsts prezidenta izraudzīšanās kārtībā, piemēram, šī gada sākumā Saeima noraidīja kārtējo piedāvājumu veikt grozījumus Satversmē, kas būtu noteikuši, ka Valsts prezidentu ievēlē Latvijas balsstiesīgie pilsoņi, nevis parlaments.

23/02/2023

☝️ Iepazīsties ar jautājumu un balso PAR vai PRET:
👉 https://open2vote.eu/latvija/bills/461

Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, ar kuriem iecerēts paplašināt esošo ierobežojumu piemērošanas iespējas uzturlīdzekļu parādniekiem.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums paredz ne vien Fonda administrācijas tiesības vērst piedziņu uzturlīdzekļu parādnieka mantai un ienākumiem, bet arī citus papildu ierobežojumus.

▪️ Parādniekam ir aizliegts spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs. Ziņas par parādnieku ir publiski pieejamas latvija.gov.lv un tiek nodotas kredītinformācijas birojam. Noteiktos gadījumos Fonda administrācija var piemērot aizliegumu izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, apturēt šaujamieroču atļaujas darbību.

▪️ Šobrīd spēkā esošais regulējums ļauj piemērot papildu ierobežojumus tik ilgi, kamēr parādnieka vietā uzturlīdzekļi bērna uzturam tiek izmaksāti no Fonda. Brīdī, kad uzturlīdzekļu izmaksa tiek izbeigta (piemēram, gadījumā, kad bērns ir sasniedzis pilngadību), tiek atcelti arī ierobežojumi (izņemot aizliegumu spēlēt azartspēles).

▪️ Likumprojekts paredz piemērot ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem arī pēc tam, kad tiek izbeigta aktīva uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda.

▪️ Grozījumu projekts paredz arī noteikt aizliegumu uzturlīdzekļu parādniekam cedēt savus prasījumus, lai novērstu naudas līdzekļu novirzīšanu citiem mērķiem.

▪️ Vienlaikus plānots likumā nostiprināt līdz šim terminēto praksi dzēst likumisko procentu maksājumus, ja parādnieks veiks labprātīgu uzturlīdzekļu parāda nomaksu.

▪️ Uzturlīdzekļu garantiju fondam šobrīd ir 42 tūkstoši uzturlīdzekļu parādnieku, un kopējais uzturlīdzekļu parāda apmērs valstij pārsniedz 345 miljonus eiro.

🔍 Plašāk par likumprojektu LV portāls: https://lvportals.lv/skaidrojumi/349263-plano-paplasinat-ierobezojumus-uzturlidzeklu-paradniekiem-2023

20/02/2023

❓ Saeima konceptuāli vērtēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavotos grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem plānots virzīties uz sabiedrisko mediju - Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un portāla .lv - apvienošanu.
👉 Tu esi PAR vai PRET? Balso: https://open2vote.eu/latvija/bills/460

Likuma grozījumi paredz izveidot jaunu valsts SIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM), kas būs sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas pārņems Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio tiesības un saistības. Abu mediju galvenie redaktori turpinātu darbu apvienotajā sabiedriskajā medijā līdz brīdim, kad tiktu izraudzīts jauns LSM galvenais redaktors.

Apvienošanos iecerēts īstenot ar 2024.gada sākumu.

"Apvienojot sabiedriskos medijus un nodrošinot atbilstošu finansējumu, tiks sasniegts būtisks sabiedriskais labums un dots impulss Latvijas mediju telpas attīstībai, kā arī tiks stiprināta demokrātija," apvienošanas nepieciešamību argumentē piedāvājuma autori, "tas ļaus efektīvāk izmantot atvēlētos valsts līdzekļus, tai skaitā apvienojot satura veidošanas atbalsta funkciju resursus."

Par Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu tiek runāts jau gadiem, taču līdz īstenošanai ideja nav nonākusi iesaistīto pušu pretstāves vai politiskās gribas trūkuma dēļ. Pēdējos gados iesaistītās puses pret apvienošanas ideju kļuvušas atvērtākas, taču īpaši uzsver, ka līdz ar apvienošanu sagaida jaunu finansēšanas modeli ar lielāku sabiedriskā medija finansējumu.

20/02/2023

❓ Vai jāsamazina bāriņtiesu kompetence veikt notariālas funkcijas?
👉 Balso PAR vai PRET: https://open2vote.eu/aktuali/bills/459

Saeimā iesniegts valdības apstiprinātais likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, ar kuru plānots ievērojami samazināt bāriņtiesu kompetenci notariālo funkciju izpildē.

Grozījumi Bāriņtiesu likumā paredz atteikties no tādām bāriņtiesu līdz šim veiktajām darbībām kā darījumu sastādīšana, testamenta apliecināšana un pieņemšana glabāšanā, līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali apliecināšana u. c.

Vienlaikus ir plānots bāriņtiesām saglabāt tādas notariālās darbības, kurām cita starpā ir sociāls raksturs un kuru izpildei nav nepieciešamas padziļinātas zināšanas tiesību zinātnē.

Piemēram, paredzēts, ka bāriņtiesu kompetencē tiks saglabātas tiesības apliecināt to iedzīvotāju pilnvaras (izņemot universālpilnvaras), kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, un pieņemt šo iedzīvotāju pilnvaru atsaukumus. Tāpat bāriņtiesām varētu tikt saglabāta kompetence apliecināt uz dokumentiem (izņemot nostiprinājuma lūgumiem zemesgrāmatai) to iedzīvotāju paraksta īstumu, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā.

Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu no 2022. gada 1. janvāra apliecinājumus ir tiesīgas izdarīt 36 bāriņtiesas. Vidējais apliecinājumu skaits gadā atsevišķos novados var sasniegt pat vairākus tūkstošus. Tādējādi bāriņtiesas veic juridisku un saimniecisku jautājumu risināšanu, ko var nodrošināt arī zvērināti notāri.

❗ Plašāk par likumprojektu LV portāls https://lvportals.lv/skaidrojumi/349093-barintiesas-atslogos-no-atseviskam-notarialam-funkcijam-2023

14/02/2023

Saeima konceptuāli vērtēs Zaļo un Zemnieku savienības sagatavotos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās", kas paredz attiekties no būvju kadastrālās uzmērīšanas.
Tu to atbalstītu? Balso: https://open2vote.eu/latvija/bills/454

ZZS piedāvā likuma noteikt, ka jaunbūvju ierakstīšanai zemesgrāmatā pietiktu ar izziņu, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un Būvniecības informācijas sistēmā esoša informācija par jaunbūves raksturojumu.
Opozīcijas partija lēš, ka šādas izmaiņas atvieglotu ēku nodošanu ekspluatācijā, mazinātu birokrātisko slogu un rindas pēc Valsts zemes dienestu (VZD) būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumiem, kā arī iedzīvotāju finanšu un laika patēriņu būvniecības un ēku izmantošanas procesā.

Īpaši garas rindas uz būvju kadastrālo uzmērīšanu izveidojās pēc tam, kad valsts noteica ekspluatācijā nodošanas termiņus ilgstoši jaunbūvju statusā esošām ēkām. Saskaņā ar VZD sniegto informāciju, 2023.gada janvārī rindā uz būvju kadastrālo uzmērīšanu bija ap 7000 pasūtījumu, kuru apkalpošanai nepieciešams pat vairāk nekā gads. Šāda situācija kavē jebkura jauna būvprojekta nodošanu ekspluatācijā.

14/02/2023

🅿️ Kā domā Tu – vai Saeimai prasība par lielākām autostāvvietām ir jāvirza izskatīšanai valdībā?
👉 Balso: https://open2vote.eu/latvija/bills/457

Izskatot iniciatīvā balstīta kolektīvā iesnieguma prasību atbilstīgi mūsdienu transportlīdzekļu izmēriem noteikt auto stāvvietas minimālo platumu no 2,60 metriem un garumu 5 metrus vienam vieglajam transportlīdzeklim, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēma iniciatīvu padziļinātai izpētei nodot Ministru kabinetam.

Komisijas lēmumā ir paredzēts, ka līdz gada beigām Ministru kaminets Saeimai sniedz ziņojumu par iespējamiem risinājumiem.

Par šīs iniciatīvas nodošanu tālāk Ministru kabineta izpētei un ziņojuma sniegšanai ir vēl jābalso visai Saeimai plenārsēdē.

Šo Open2Vote jautājumu iniciējusi organizācija ManaBalss.lv, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju Saeimas dienas kārtības jautājumos.

14/02/2023

🪖 Saeima otrajā lasījumā skatīs Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu, ar kuru Latvijā no 2023.gada vidus iecerēts ieviest militāro dienestu. Vai arī sievietēm obligāti jādienē?
👉 Balso PAR vai PRET: https://open2vote.eu/latvija/bills/456

Saeimas atbildīgajā komisijā atbalstītā redakcija paredz, ka dienestam obligāti būs pakļauti pilsoņi - vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, bet atsevišķu iemeslu dēļ iesaukšanu varēs atlikt līdz 27 gadu vecumam. Savukārt brīvprātīgi dienestam varēs pieteikties arī sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.

Partija "Progresīvie" likumā piedāvā noteikt, ka valsts aizsardzības dienestā iesauc gan vīriešus, gan sievietes no 18 līdz 23 gadu vecumam, bet brīvprātīgi abu dzimumu iedzīvotāji dienestā varētu doties līdz 35 gadu vecumam. Partijas skatījumā, šādi tiktu nodrošināta dzimumu līdztiesība. Komisijā šis priekšlikums nav saņēmis atbalstu.

Militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem - 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas. Atsevišķos gadījumos būs pieejams arī alternatīvais civilais dienests.

14/02/2023

Vai jānosaka stingrākas prasības mājas dzīvnieku pavairošanai?
Balso 👉 https://open2vote.eu/latvija/bills/455

Saeima konceptuāli vērtēs Zemkopības ministrija / Ministry of Agriculture of Latvia sagatavotos grozījumus "Dzīvnieku aizsardzības likumā", kas paredz jaunas labturības prasības mājas dzīvnieku turēšanai un pavairošanai.

Grozījumos iecerēts noteikt jaunus pienākumus īpašniekiem mājas dzīvnieku aizsardzībai, nosakot, ka mājas dzīvnieku drīkst pavairot, nekaitējot dzīvnieka veselībai, atbilstoši tā etoloģijai un tādā vecumā, kad tas ir sasniedzis vaislas dzimumgatavību. Tiks atrunāts, ka pavairošanai nedrīkstēs izmantot slimus dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām un fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus.

Likumā tiks noteikts, ka sieviešu kārtas sunim, kaķim un istabas seskam gada laikā nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens. Savukārt dzīvnieka īpašniekam jānodrošina, lai mājas dzīvnieks ar radīto smaku, riešanu vai gaudošanu netraucētu apkārtnes iedzīvotājus.

Kā vērtē ministrija, grozījumi uzlabos dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus.

Open2Vote

28/03/2023

28/03/2023

20/03/2023

20/03/2023

06/03/2023

23/02/2023

20/02/2023

20/02/2023

14/02/2023

14/02/2023

14/02/2023

14/02/2023

Address

Website

Alerts

Shortcuts

Share

Category