Bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma''

20/12/2025

Karina Zālīte Pasaules Veselības organizācijas pārstāve Latvijā.

"Lietuva un Igaunija ir spilgti piemēri, kur akcīzes nodokļu paaugstināšana un reklāmas ierobežojumi ir devuši taustāmus rezultātus. Arī Skandināvijas valstīs, kur alkohola pieejamība tiek rūpīgi regulēta, alkohola radītais kaitējums sabiedrībai ir ievērojami mazāks nekā Latvijā."

20/12/2025

Delfi
Versijas
16.05.2025 20:46:04
Karina Zālīte: Alkohola nozares izplatītie mīti
Karina Zālīte Pasaules Veselības organizācijas pārstāve Latvijā

Efektīvāku alkohola kontroles pasākumu ieviešana vienmēr raisa asu nozares pretestību. Tas ir raksturīgi ne tikai Latvijai – izmantotās lobisma taktikas caurmērā ir līdzīgas visā pasaulē. No vienas puses, tas ir saprotami – uzņēmējdarbības mērķis ir peļņa, un demokrātiskā sabiedrībā diskusijām par ierobežojumiem ir jābūt. Tomēr, pieaugot zinātniskajai bāzei, mūsu rīcībā pierādījumi arvien vairāk nostiprina: alkohola industrija rada vairāk zaudējumu nekā ieguvumu – gan veselības, gan ekonomikas ziņā. Šo slogu nes visa valsts un sabiedrība - ne vien veselības ziņā, bet arī caur nodokļu un dzīves kvalitātes zudumu, kamēr ieguvējs ir viena privātā sektora daļa.

Vai alkohola nozare atkārto tabakas industrijas vēsturi?

Līdz pat 20. gadsimta otrajai pusei smēķēšana tika popularizēta kā stilīga, relaksējoša un pat veselīga nodarbe. Agresīvais mārketings nevilcinājās izmantot pat ārstus kā reklāmas sejas – mūsdienās neticama, taču pirms dažām desmitgadēm ļoti izplatīta prakse. Reklāmas smēķēšanai piedēvēja virkni priekšrocību – spēju mazināt stresu [1], cīnīties ar lieko svaru [2] vai uzlabot elpceļu veselību [3]. Smēķēšanas popularitāti veicināja arī kino industrija, kas to veidoja par statusa un romantikas simbolu. Tikmēr pētnieku atklājumi par veselībai nodarīto kaitējumu tika apzināti noklusēti. Tikai tad, kad kļuva neiespējami noliegt saikni starp smēķēšanu un plaušu vēzi, attieksme pret smēķēšanu sāka mainīties. Tomēr pagāja desmitgades, līdz tika ieviesti reklāmas aizliegumi, brīdinājumi uz cigarešu paciņām un aizliegums smēķēt publiskās vietās. Šobrīd līdzīgs scenārijs atkārtojas alkohola ierobežojumu kontekstā – neraugoties uz pieaugošo pierādījumu daudzumu par alkohola postošo ietekmi un valstu ekonomikām un cilvēku veselību, alkohola nozare turpina veidot mītiskus naratīvus pret stingrākiem kontroles pasākumiem.

Mīts nr. 1: nedaudz iedzert ir veselīgāk nekā nedzert nemaz

Viens no noturīgākajiem mītiem ir desmitgadēm popularizētais uzskats, ka daži alkohola veidi, piemēram, sarkanvīns, var nākt par labu veselībai, jo samazina sirds slimību, diabēta vai insulta risku. Tomēr jaunākie pētījumi pierāda, ka šiem apgalvojumiem zinātniska pamata nav. Problēma slēpjas agrāko pētījumu metodoloģijā: kontroles grupā (tajā, pret kuru tika mērīti "iedzērāju" veselības iznākumi) iekļautie atturībnieki visbiežāk bija cilvēki, kas senāk lietojuši alkoholu, bet vēlāk radušos veselības problēmu dēļ to pārtraukuši [4]. Tā veidojies maldīgais priekšstats par kontroles jeb atturībnieku grupas it kā sliktākiem veselības rādītājiem nekā "iedzērājiem", radot uzskatu, ka alkohola lietošana nelielās devās varētu būt veselīga. Patiesībā šī ir pētnieciska kļūda un izslēdzot no atturībnieku grupas cilvēkus ar alkohola lietošanas vēsturi, pētījumi aizsargājošu ietekmi uz sirds veselību mērenai alkohola lietošanai tā arī nekonstatē [5][6][7][8][9]. Gluži otrādi – jaunākie pētījumi atklāj tikai negatīvu alkohola ietekmi, proti, palielinātu risku saslimt ar sirds išēmisko slimību un insultu [10]. Tātad: alkoholam nav drošas devas [11] – jo mazāk to lietojam, jo labāk!

Mīts nr. 2: alkohols ir problēma tikai dažiem

Nereti tiek uzsvērts, ka alkohols kaitē tikai tiem, kas to lieto "bezatbildīgi", ignorējot tā sistēmisko ietekmi uz visu sabiedrību. Lai arī visaugstāko cenu – savu veselību un dzīvību –, protams, maksā cilvēki, kas alkoholu lieto pārmērīgi, tomēr arī "mērenie" lietotāji ir pakļauti nopietniem veselības apdraudējumiem, tostarp vēža riskam. Alkohola lietošana izraisa vismaz septiņus vēža veidus: barības vada, aknu, balsenes, resnās un taisnās zarnas, lūpu un mutes dobuma, rīkles, kā arī sieviešu krūts vēzi [12]. Taču, kā liecina aptaujas, Latvijā par alkohola un vēža riska saistību zina tikai 26% iedzīvotāju – divreiz mazāk nekā Eiropā vidēji (53%) un gandrīz trīs reizes mazāk nekā, piemēram, Francijā [13].

Turklāt neviena cita atkarību izraisoša viela nav tik ļoti saistīta ar agresīvu un vardarbīgu uzvedību kā alkohols. Pētījumi liecina gan to, ka alkohola tirdzniecības vietu skaits tiešā veidā saistīts gan ar vardarbību ģimenē [14], gan ar traumu, vardarbības un nelaimes gadījumiem sabiedrībā kopumā – no tā cieš vairāk nekā trešdaļa pieaugušo, galvenokārt sievietes, bērni un cilvēki ar zemiem ienākumiem [15]. Savukārt veselības aprūpes un tiesībaizsardzības izmaksas par šo postu sedz visa sabiedrība.

Tāpēc alkohols nav tikai individuāla atbildība – tā ietekme ir kolektīva, un sekas izjūtam visi.

Mīts nr. 3: alkohola nozare valstij ir izdevīga

Bieži tiek uzsvērts industrijas ekonomiskais devums – nodokļi, darbavietas un eksports. Tāpat dzirdam, ka ierobežojumi, piemēram, tirdzniecības laika saīsināšana vai nodokļu celšana, var kaitēt ekonomikai.

Taču daudz mazāk tiek runāts, ka alkohola lietošana būtiski palielina veselības aprūpes izdevumus, samazina darba produktivitāti un noslogo sociālo sistēmu. Pētījumi rāda, ka šīs izmaksas būtiski pārsniedz alkohola nozares radīto ekonomisko ieguvumu. Piemēram, aprēķināts, ka Kanādā katra pārdotā alkohola vienība, ņemot vērā ar to saistītos sociālos un veselības izdevumus, nodokļu maksātājiem izmaksā vidēji 38 centus [16]. Savukārt pētījums, kas apkopo datus par 29 augsta ienākumu līmeņa valstīm, liecina, ka alkohola lietošana ik gadu ekonomikai izmaksā vidēji 2,6% no iekšzemes kopprodukta [17]. Tie ir resursi, kurus varētu ieguldīt izglītībā, valsts aizsardzībā, kultūras pasākumos vai veselības veicināšanā – jomās, kas uzlabo sabiedrības labklājību un veicina ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi.

Tātad pārdomāta alkohola ierobežošanas politika sniedz ekonomiskus ieguvumus – samazinās slimību slogs, priekšlaicīga mirstība un darba spēka zaudējumi. Nauda, kas netiek iztērēta alkoholam, tiek izmantota citiem tēriņiem, stimulējot plašāku ekonomisko izaugsmi. Pat ja alkohola nozarē samazinās darba vietu skaits, to var kompensēt, reinvestējot nodokļu ieņēmumus sabiedriskajos pakalpojumos: piemēram, Lielbritānijā izpētīts, ka šādi var radīt 17 000 jaunu pilnas slodzes darbavietu, kas ir divas reizes vairāk, nekā tiek zaudētas alkohola nozarē [18].

Alkohola industrijas radītais ekonomiskais pienesums ir ilūzija – īstermiņa ieguvumi nespēj kompensēt sabiedrības veselības un ekonomikas ilgtermiņa zaudējumus.

Mīts nr. 4: pārrobežu iepirkšanās padara alkohola kontroles politiku bezjēdzīgu

Šim argumentam vēsturiski bijis zināms pamats. Baltijas valstīs nesaskaņota alkohola politika tiešām kādreiz izraisīja strauju pārrobežu tirdzniecības pieaugumu, īpaši starp Igauniju un Latviju. Taču vai tas nozīmē, ka alkohola kontrole valstiskā līmenī ir bezjēdzīga? Nē, dati rāda ko pavisam citu.

Lai gan pārrobežu iepirkšanās var ietekmēt atsevišķu patērētāju izvēles, tā būtiski nemazina valsts alkohola politikas efektivitāti. Piemēram, tikko februārī Viļņā notikušajā konferencē, kas veltīta Baltijas alkohola kontroles pētniecības projektam EVID-Action, pētnieki uzsvēra – neskatoties uz lietuviešu iepirkšanos Latvijā un Polijā, pārrobežu tirdzniecības kopējā ietekme ir nebūtiska. Pateicoties akcīzes nodokļa celšanai, Lietuvas budžetā tagad ik gadu papildus ienāk vairāk nekā 100 miljoni eiro.

Pārrobežu tirdzniecības radītie izaicinājumi nav nepārvarami – tos var mazināt, veidojot ciešāku reģionālo sadarbību un saskaņojot nodokļu politiku. Galu galā pārrobežu iepirkšanās nevar būt attaisnojums tam, lai atteiktos no efektīvas alkohola kontroles politikas.

Vēl dzirdam, ka cilvēkus ar alkohola lietošanas problēmām cenu kāpums tik un tā neietekmē un visvairāk ciešot tieši mērenie jeb "atbildīgie" lietotāji. Taču pētījumi pierāda pretējo – tie, kas alkoholu lieto visvairāk, visjutīgāk reaģē uz cenu pieaugumu un maina savus patēriņa paradumus, kad dzērieni kļūst dārgāki. Tādējādi augstāka cena ir efektīvs instruments, kā mazināt ar alkoholu saistīto slimību un nāves gadījumu skaitu. Piemēram, kaimiņvalstī Lietuvā laika posmā no 2008. līdz 2018. gadam tika ieviests plašs alkohola kontroles pasākumu kopums – tostarp alkohola tirdzniecības liegums degvielas uzpildes stacijās, vecuma sliekšņa paaugstināšana dzērienu iegādei un atļautā tirdzniecības laika saīsināšana. Šo pasākumu rezultātā mirstības līmenis valstī samazinājās par 3,2 % [19]. Īpaši ievērojams efekts bija alkohola nodokļu palielināšanai 2017. gadā – jau nākamajā gadā mirstība kaimiņvalstī saruka par 4.8 % [20].

Mīts nr. 5: pietiek ar izglītošanu un individuālo atbildību

Bieži tiek apgalvots, ka alkohola lietošana ir tikai personīga izvēle – gribasspēka, izpratnes un uzvedības jautājums, tādēļ labākais veids, kā mazināt kaitīgu alkohola lietošanu, būtu patērētāju izglītošana, nevis efektīvu ierobežojumu ieviešana. Pieņēmums ir vienkāršs: ja cilvēki zina par alkohola radītajiem riskiem, viņi izdarīs atbildīgu izvēli.

Taču šis uzskats ir maldīgs. Pētījumi nepārprotami rāda, ka alkohola lietošana un tās sekas nav tikai individuālas izvēles jautājums – liela nozīme ir sociālekonomiskiem apstākļiem, ienākumu nevienlīdzībai un citiem ārējiem faktoriem. Tā ir viena no tā saucamā alkohola kaitējuma paradoksa (alcohol harm paradox) izpausmēm: cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, pat lietojot alkoholu mērenās devās, kaitējuma risks ir augstāks nekā turīgākiem cilvēkiem, pat ja viņi dzer vairāk. Piemēram, Zviedrijā veikts pētījums atklājis, ka mazkvalificētiem strādniekiem alkohola izraisītu veselības traucējumu risks ir gandrīz četras reizes lielāks nekā augsti kvalificētiem darbiniekiem [21]. Līdzīgi arī ASV Nacionālā alkohola apsekojuma dati rāda, ka alkohola kaitējums visvairāk izpaužas nabadzīgajās un atstumtajās sabiedrības grupās [22].

Tātad šīs nav tikai individuālas izvēles sekas, bet problēma ar dziļām saknēm sociālajās un ekonomiskajās struktūrās, par kurām mēs atbildam visi kopā – kā sabiedrība un valsts. Ja to ignorē un visu atbildību uzveļ tikai indivīdam, alkohola kaitējuma mazināšanas centieni gluži vienkārši nebūs efektīvi. Lai panāktu reālas pārmaiņas, izglītošanai jāiet rokrokā ar citiem sistēmiskiem pasākumiem – cenu paaugstināšanu, reklāmas ierobežojumiem un kontrolētu alkohola pieejamību. Lai mazinātu veselības nevienlīdzību kopumā, viens no vissvarīgākajiem pasākumiem ir – samazināt kopējo alkohola patēriņa līmeni sabiedrībā [23]. Pētījumi un matemātiskā modelēšana apliecina, ka visefektīvāk šo mērķi var sasniegt ar cenu politikas instrumentiem, piemēram, ieviešot minimālo vienības cenu, kas visvairāk palīdzēs neaizsargātākajām sabiedrības grupām [24].

Uz faktiem jāraugās bez argumentācijas kļūdām

Diskusijās par sabiedrības veselību bieži tiek izmantoti retoriski paņēmieni, kas novirza uzmanību no alkohola kaitīgās ietekmes. Tostarp arī argumentācija, kas norāda uz citām problēmām, tādām kā smēķēšana vai neveselīgs uzturs, tā mēģinot mazināt alkohola kaitējuma nozīmi. Citiem vārdiem sakot, tas, ka sabiedrībā ir, piemēram, pārāk augsts cukura un sāls patēriņš, nenozīmē, ka jāignorē alkohola problemātika.

Bieži tiek piesaukts arī "sausais likums" kā pierādījums tam, ka alkohola ierobežojumi ir lemti neveiksmei. Šis salīdzinājums ir nekorekts – mūsdienu alkohola politika nav par aizliegumiem, bet par pārbaudītiem pasākumiem, kas palīdz samazināt patēriņu. Lietuva un Igaunija ir spilgti piemēri, kur akcīzes nodokļu paaugstināšana un reklāmas ierobežojumi ir devuši taustāmus rezultātus. Arī Skandināvijas valstīs, kur alkohola pieejamība tiek rūpīgi regulēta, alkohola radītais kaitējums sabiedrībai ir ievērojami mazāks nekā Latvijā.

Tāpēc diskusijai par alkohola politiku jābalstās uz faktiem un pierādījumos balstītiem risinājumiem. Fakti ir nepielūdzami – gudra un zinātnē balstīta alkohola kontroles politika ir ieguvums visiem – cilvēku dzīvībai, veselībai, labbūtībai, valsts budžetam un valsts noturībai.

________________________________________________________________________________

Avoti:

[1] Stanford Research Into the Impact of To***co Advertising (SRITA). Cigarette Advertising Themes. Stanford University School of Medicine. Iegūts no: https://to***co.stanford.edu/cigarettes/psychological-exploits/calms-your-nerves/

[2] Stanford Research Into the Impact of To***co Advertising (SRITA). Cigarette Advertising Themes. Stanford University School of Medicine. Iegūts no: https://to***co.stanford.edu/cigarettes/keeps-you-slim/

[3] Stanford Research Into the Impact of To***co Advertising (SRITA). Cigarette Advertising Themes. Stanford University School of Medicine. Iegūts no: https://to***co.stanford.edu/cigarettes/for-your-health/medicinal-cigarettes/

[4] Empowering public health advocates to navigate alcohol policy challenges: alcohol policy playbook. Copenhagen: WHO Regional Office for Europe; 2024

[5] Fillmore KM, Kerr WC, Stockwell T, Chikritzhs T, Bostrom A. Moderate alcohol use and reduced mortality risk: systematic error in prospective studies. Addiction Res Theory. 2006;14(2):101–32

[6] Stockwell T, Zhao J, Panwar S, Roemer A, Naimi T, Chikritzhs T. Do "moderate" drinkers have reduced mortality risk? A systematic review and meta-analysis of alcohol consumption and all-cause mortality. J Stud Alcohol Drugs. 2016;77(2):185–98

[7] Zhao J, Stockwell T, Naimi T, Churchill S, Clay J, Sherk A. Association between daily alcohol intake and risk of all-cause mortality: a systematic review and metaanalyses. JAMA Netw Open. 2023;6(3):e236185

[8] Schooling CM, Sun W, Ho SY, Chan WM, Tham MK, Ho KS et al. Moderate alcohol use and mortality from ischaemic heart disease: a prospective study in older Chinese people. PLoS One. 2008;3(6):e2370

[9] Roy A, Prabhakaran D, Jeemon P, Thankappan KR, Mohan V, Ramakrishnan L et al. Impact of alcohol on coronary heart disease in Indian men. Atherosclerosis. 2010;210(2):531–5

[10] Larsson SC, Burgess S, Mason AM, Michaëlsson K. Alcohol consumption and cardiovascular disease: a Mendelian randomization study. Circ Genom Precis Med. 2020;13(3):e002814

[11] Anderson BO, Berdzuli N, Ilbawi A, Kestel D, Kluge HP, Krech R et al. Health and cancer risks associated with low levels of alcohol consumption. Lancet Public Health. 2023;8(1):e6–e7

[12] Rehm J, Gmel GE Sr, Gmel G, Hasan OSM, Imtiaz S, Popova S, Probst C, Roerecke M, Room R, Samokhvalov AV, Shield KD, Shuper PA. The relationship between different dimensions of alcohol use and the burden of disease-an update. Addiction. 2017 Jun;112(6):968-1001. doi: 10.1111/add.13757. Epub 2017 Feb 20.

[13] Neufeld, M., Kokole, D., Correia, D. et al. How much do Europeans know about the link between alcohol use and cancer? Results from an online survey in 14 countries. BMC Res Notes 17, 56 (2024)

[14] Livingston, M. (2011). A longitudinal analysis of alcohol outlet density and domestic violence. Addiction (Abingdon, England) 106, 919–925

[15] Laslett A-M, Room R, Kuntsche S, Anderson-Luxford D, Willoughby B, Doran C, et al. Alcohol's harm to others in 2021: Who bears the burden? Addiction. 2023; 118(9): 1726–1738.

[16] Sherk, A. Canada's Alcohol Deficit, 2007–2020: Social Cost, Public Revenue, Magnitudes of Alcohol Use, and the Per-Drink Net Deficit for a Fourteen-Year Period; Journal of Studies on Alcohol and Drugs, 2024 85:3, 306-311

[17] Empowering public health advocates to navigate alcohol policy challenges: alcohol policy playbook. Copenhagen: WHO Regional Office for Europe; 2024

[18] The economic impact of changes in alcohol consumption in the UK. Glasgow: Fraser of Allander Institute; 2018

[19] [20] Štelemėkas, M., Manthey, J., Badaras, R., Casswell, S., Ferreira-Borges, C., Kalėdienė, R., Lange, S., Neufeld, M., Petkevičienė, J., Radišauskas, R., Room, R., Telksnys, T., Zurlytė, I., and Rehm, J. (2021) Alcohol control policy measures and all-cause mortality in Lithuania: an interrupted time–series analysis. Addiction, 116: 2673–2684.

[21] Sydén L, Sidorchuk A, Mäkelä P, Landberg J. The contribution of alcohol use and other behavioural, material and social factors to socio-economic differences in alcohol-related disorders in a Swedish cohort. Addiction. 2017 Nov;112(11):1920-1930

[22] Karriker-Jaffe KJ, Roberts SC, Bond J. Income inequality, alcohol use, and alcohol-related problems. Am J Public Health. 2013 Apr;103(4):649-56

[23] Katikireddi, Srinivasa Vittal et al. Socioeconomic status as an effect modifier of alcohol consumption and harm: analysis of linked cohort data. The Lancet Public Health, Volume 2, Issue 6; 2017: e267 - e276

[24] Holmes, J., Meng, Y., Meier, P.S. et al. Effects of minimum unit pricing for alcohol on different income and socioeconomic groups: a modelling study, Lancet. 2014; 383:1655-1664

Alkoholisms
Alkohols
Veselīgs dzīvesveids
Sirds slimības

To***co was long thought to hold medicinal properties, though the opposite is now known to be true: In 2008, the World Health Organization (WHO) reported that to***co “is the single most preventable cause of death in the world today” and noted that to***co “is a risk factor for six of the eigh...

20/12/2025

Delfi
17.02.2025 10:32:08
Karina Zālīte: Kāda alkohola kaitējuma ierobežošanas politika patiešām darbojas? (8)
Karina Zālīte Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā
Lielākais alkohola ierobežošanas politikas izaicinājums ir panākt līdzsvaru starp personīgo brīvību un kolektīvo labklājību – iespējams, tādēļ par šo tematu viedoklis ir gandrīz katram.

Alkohola lietošanas sekas sniedzas stipri tālāk par kaitējumu individuālajai veselībai un dzīvībai, tāpēc šis ir valsts mēroga politikas jautājums. Lieki vēlreiz neuzskaitīšu medijos plaši izskanējušos datus, vien atgādināšu, ka alkohols, smēķēšana un neveselīgs dzīvesveids ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotāji Eiropā ir starp valstīm ar īsāko pie labas veselības nodzīvoto mūžu. Šis ir būtiski apstākļos, kad valsts demogrāfiskās tendences vērtējamas kā kritiskas, un liek uzdot jautājumus par Latvijas nupat jau tuvāko nākotni.

Cik Latvija maksā par alkohola pieejamības "brīvību"?
Alkohola lietošana nereti tiek aizstāvēta kā individuāla izvēle, līdzīgi kā uztura vai brīvā laika paradumi. Taču reizēm individuālās izvēles akumulējas tik plašā sabiedrības daļā, ka sekas ar saviem finanšu un dzīves kvalitātes resursiem jāsedz visai sabiedrībai kopā. Tās izpaužas kā lielāki izdevumi veselības aprūpei, darba ražīguma zudums, sabiedriskās drošības pārkāpumi, kas savukārt ietekmē valsts nākotnes sabiedrības labklājību un dzīves kvalitāti.

Ar pārmērīgu alkohola lietošanu saistīto stāvokļu ārstēšanai 2021. gadā Latvijā tika tērēti 56.6 miljoni eiro [1]. Papildu tam Latvijas ekonomika zaudēja no 34 līdz 46 miljoniem eiro gadā, ko radīja alkohola pārmērīgo lietotāju bieža slimošana un darba nespēja[2]. Alkohola iespaidā izdarīto noziegumu dēļ ieslodzīto cilvēku darbaspējas zaudējumi gadā tiek lēsti 6,7–10,8 miljonu eiro apmērā. Visbeidzot, lielākos zaudējumus valstij radīja alkohola izraisītais bezdarbs un ekonomiskā neaktivitāte – no 216,5 līdz pat 278,1 miljonam eiro gadā [3].

Alkohola ietekmi uz sabiedrības drošību spilgti ilustrē Lietuvā veikts pētījums: laikā no 2004. līdz 2022. gadam 66% cilvēku, kas turēti aizdomās par slepkavību, bijuši alkohola reibumā [4]. Tāpat alkohola lietošana saistāma ar lielāko daļu izvarošanas, laupīšanas, smagu miesas bojājumu un huligānisma gadījumu [5]. Likumsakarīgs ir lietuviešu pētnieku secinājums, kuri, analizējot noziedzības datus, konstatējuši – pastiprinot alkohola kontroles pasākumus valstī, sarukusi mirstība no ārējiem nāves cēloņiem [6].

Kopumā pasaulē alkohola patēriņam ir tendence sarukt, taču Latvijā tas pieaug, un šobrīd alkohola patēriņa ziņā ieņemam ceturto vietu pasaulē [7]. 2019. gadā gandrīz 20% jeb piektā daļa (!) no visiem nāves gadījumiem Latvijā bija saistīti ar alkoholu – tas ir par 3,5 reizēm vairāk nekā vidēji ES (5,2%) [8] un divtik vairāk nekā visā PVO Eiropas reģionā (8,7%) [9]. Absolūtos skaitļos tas nozīmē, ka alkohola dēļ Latvija katru gadu zaudē aptuveni 6000 iedzīvotāju [10] – iespaidīgs skaitlis mazai nācijai, kas šobrīd cīnās ar dramatiskiem demogrāfijas izaicinājumiem. Šeit vietā vēlreiz uzsvērt, ka alkohola negatīvās sekas skar ne tikai pašu indivīdu – problemātiska lietošana ir fiziski un psihiski traumatiska pieredze visai ģimenei, īpaši bērniem visas dzīves garumā [11].

Bet varbūt ieņēmumi no alkohola ir tā vērti?
Kaut arī alkohola nozare apgalvo, ka pārdošanas vai reklāmas ierobežojumi samazinās valsts budžeta ieņēmumus un kaitēs ekonomikai, tomēr, palūkojoties uz alkohola kaitējumu ilgtermiņā, nodokļos iegūto valsts ir spiesta ieguldīt ugunsgrēka dzēšanai sociālajā un veselības budžetā, lai risinātu darbaspēka zuduma un slimību radītās sekas. Latvijā alkohola lietošana veselības nozarei, tiesībsargājošajām iestādēm un sociālajai sistēmai 2021. gadā tiešā veidā izmaksāja teju 150 miljonus eiro, bet kopā ar netiešajiem tēriņiem izmaksu apmērs tuvojas 602 miljoniem eiro jeb 1,8% no IKP. Salīdzinājumam, 2021. gadā ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem veidoja 0,7% no IKP [12] .

Kopumā pasaulē veiktie ekonometriskie pētījumi nav raduši pārliecinošus pierādījumus, ka alkohola patēriņa ierobežošana negatīvi ietekmētu ekonomiku, gluži pretēji – ekonomika ilgtermiņā ir ieguvēja. Pirmkārt, iedzīvotāji novirza tēriņus citiem produktiem un pakalpojumiem, savukārt valdības, samazinoties ar alkohola kaitējumu saistītajām izmaksām, var ieguldīt ietaupīto sabiedriskajos pakalpojumos [13].

Novērst problēmas cēloņus, nevis apkarot tās simptomus
Pasākumi, ko alkohola radītā kaitējuma ierobežošanai piedāvā PVO un pēc kā vadās Veselības ministrija, balstās gadu desmitiem krātos pierādījumos un apkopo sabiedrības veselības, ekonomikas un politikas principus. Šīs rekomendācijas dēvē par "best buys" (latviski – labākais piedāvājums), jo to ieviešana sniedz vislielāko efektu ar vismazākajiem izdevumiem – tie ir viegli ieviešami un prasa minimālus finanšu vai sistēmiskus ieguldījumus, vienlaikus sniedzot lielāku atdevi gan sabiedrības veselībai, gan valsts ekonomikai. Tieši princips – vislielākais efekts ar vismazākajiem izdevumiem – ir valsts politikas centrālā vadlīnija.

Nereti alkohola industrijas lobijs cenšas īstenot taktiku "mainām sarunas tēmu" – respektīvi, runāsim labāk par to, ka valstī bērni netiek pietiekami izglītoti par alkohola negatīvajām sekām, bet cilvēkiem ar problemātiskiem alkohola lietošanas paradumiem nav pieejami ārstniecības pakalpojumi. Lai arī norādītie trūkumi patiešām pastāv, ir aplami secināt, ka ar to pietiek alkohola radīto problēmu risināšanai. Mūsdienām atbilstoša preventīva izglītība, ārstniecība un rehabilitācija prasa ievērojamas valsts investīcijas, un tas ir darbs vien ar nelielu daļu no plašākas problēmas. Ja vienlaikus netiek ierobežota vielas fiziskā pieejamība, tad šie centieni līdzinās mēģinājumam dzēst plaša mēroga ugunsgrēku ar ūdens spainīti, ignorējot turpat esošās un daudz pieejamākās modernās dzēšanas tehnoloģijas. Var teikt, ka vājš alkohola aprites regulējums ir izrādījusies nāvējoša augsne neveselīgajām alkohola lietošanas tradīcijām Latvijā, jo no Rietumeiropas valstīm atšķiramies ar pārmērīgu dzeršanu vienā lietošanas reizē un tās biežumu, kā arī ar stiprā alkohola dominanci.

PVO "best buys" rekomendācijas alkohola kaitējuma mazināšanai vieno kopēja tēze – valstij un sabiedrībai ir jāvēršas pret cēloņiem, kas veicina atkarīgu uzvedību. Alkohola gadījumā būtiskākie problēmas cēloņi ir alkohola fiziskā pieejamība, zema cena, kā arī patēriņu motivējošs mārketings.

Ņemot vērā, ka visskaļāko cilvēku neizpratni Latvijā šobrīd raisa tieši dažādi alkohola fiziskās pieejamības ierobežojumi, tos šķietami uztverot tikai kā politiķu vēlmi praktizēt aizliegumus, palūkosimies uz šī principa pamatojumu tuvāk un no zinātniskā viedokļa.

Pieejamības ierobežojumi pilda guļošā policista funkciju
Ierobežota alkohola fiziskā pieejamība idejiski līdzinās guļošajam policistam uz ceļa, kas autovadītājam liek piebremzēt. Alkohola politikas kontekstā šādu ātrumvaļņa funkciju pilda saīsināts alkohola tirdzniecības laiks, mazāks tirdzniecības vietu skaits, kā arī vecuma vai citi ierobežojumi alkohola iegādei.

Lai arī pagaidām Latvijā ierosinājums celt vecuma slieksni, no kura jaunieši drīkst iegādāties alkoholiskos dzērienus, līdz šim nav guvis Saeimas atbalstu, uzskatu, ka no šī soļa mums tuvāko gadu laikā neizbēgt. Arī jau pieminētā tirdzniecība internetā vēl joprojām ir Latvijas vājā vieta – arī pēc grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā tā joprojām būs atļauta, taču tagad tiks piemērots ierobežojums: no preces pasūtīšanas brīža līdz tās piegādei jāpaiet vismaz sešām stundām. Šis ir uzteicams solis pareizajā virzienā un sola tūlītējus pozitīvus rezultātus, ko apliecina arī līdzšinējie pētījumi: atliktā piegāde samazina impulsīvus pirkumus, kā arī alkohola lietošanu vēlu vakarā, kas ļoti bieži noved pie pārmērīga patēriņa [14], braukšanas reibumā un alkohola izraisītas vardarbības.

Mūsu kaimiņvalsts Lietuva laikā no 2008. līdz 2018. gadam īstenoja vairākus PVO "best buys" rekomendācijām atbilstošus alkohola kontroles "guļošā policista" pasākumus, liedzot alkohola tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās, paaugstinot vecuma slieksni dzērienu iegādei un saīsinot laiku, kurā atļauta alkohola tirdzniecība. Šo pasākumu rezultātā mirstības līmenis samazinājās par 3,2% [15]. Lietuvas piemērs uzskatāmi parāda alkohola fiziskās pieejamības ierobežojumu pozitīvo ietekmi uz sabiedrības veselību, ļaujot saprast, kāpēc šādu "guļošo policistu" ieviešana ir viens no PVO "best buys" principiem. Arī Latvijas Saeima, uzklausot sabiedrības veselības ekspertu sniegtos pierādījumus, ir pieņēmusi pierādījumos balstītu politisko lēmumu, sperot soli PVO rekomendāciju virzienā.

Panākumu atslēga – kompleksa pieeja
Būtiskākais politikas veidotājiem un politiķiem ir apzināties, ka alkohola negatīvo seku samazināšanu nevar panākt, izvēloties īstenot pa atsevišķam pasākumam no visa "best buys" rekomendāciju klāsta. Gluži tāpat kā futbolā: pat ja komandā ir pasaules līmeņa uzbrucējs, bez stipras aizsardzības un laba vārtsarga uzvarēt nav iespējams. Pētījumi apliecina: tikai sistemātiska un kompleksa pieeja alkohola kaitējuma mazināšanai nes redzamus rezultātus.. Pieeja "pa pusei" vai "pa drusciņai" ir neefektīva un nozīmīgas pārmaiņas neveicina.

Jau pieminētā Lietuva, kādreizējā alkohola patēriņa līdere, ieviešot vairākus ierobežojumus vienlaikus, panākusi būtisku alkohola patēriņa kritumu salīdzinoši īsā laikā,. Šobrīd Lietuva ir viens no Eiropas reģiona labajiem izlēmīgas rīcībpolitikas piemēriem un var kalpot par iedvesmu arī mums. Arī Latvijai ir iespēja sekot šim piemēram: ar izlēmīgas rīcībpolitikas un PVO "best buys" rekomendāciju īstenošanu varam panākt to, ka alkohols, būdams legāls produkts, vairs nerada nesamērīgi augstas izmaksas sabiedrībai.

Avoti:

[1] [2] [3] [12] Pētījums par alkohola lietošanu, tās radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī. Gala ziņojums. Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centrs, Rīga, 2023.

[4] [6] Černevičiūtė, S., Dobryninas, A., & Stumbrys, D. (2024). Intentional Homicides and Alcohol Abuse in Lithuania. Journal of Contemporary Criminal Justice, 40(3), 467-492.

[5] Stumbrys, D. (2023). Žalinga alkoholio vartojimo kultūra Lietuvoje: Socialinis kontekstas ir vyrų patirtys [Binge drinking culture in Lithuania: Social context and experiences of men]. Vytauto Didžiojo Universitetas.

[7] Global status report on alcohol and health and treatment of substance use disorders, World Health Organization, Geneva, 2024, 165–171.

[8] Status report on alcohol consumption, harm and policy responses in 30 European countries. Copenhagen: WHO Regional Office for Europe, 2019

[9] Alcohol, health and policy response in the WHO European Region. Technical document. Copenhagen: WHO Regional Office for Europe, 2024

[10] Datu vizualizācijas par alkohola lietošanu. Mirstība no nāves cēloņiem, kas tieši saistīti ar alkohola lietošanu (15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju vidū), uz 100 000 iedzīvotāju.| Slimību profilakses un kontroles centrs, 2024. Iegūts no: https://www.spkc.gov.lv/lv/datu-vizualizacijas-par-alkohola-lietosanu -no-naves-celoniem-kas-tiesi-saistiti-ar-alkohola-lietosanu-15-gadus-vecu-un-vecaku-iedzivotaju-vidu-uz-100-000-iedzivotaju

[11] Omkarappa DB, Rentala S. Anxiety, depression, self-esteem among children of alcoholic and nonalcoholic parents. J Family Med Prim Care. 2019 Feb;8(2):604-609.

[13] Empowering public health advocates to navigate alcohol policy challenges: alcohol policy

playbook. Copenhagen: WHO Regional Office for Europe, 2024.

[14] Coomber K, Baldwin R, Taylor N, Callinan S, Wilkinson C, Toumbourou JW, et al. Characteristics of high- and low-risk drinkers who use online alcohol home delivery in Western Australia. Drug Alcohol Rev. 2024; 43(2): 407–415.

[15] Štelemėkas, M., Manthey, J., Badaras, R., Casswell, S., Ferreira-Borges, C., Kalėdienė, R., Lange, S., Neufeld, M., Petkevičienė, J., Radišauskas, R., Room, R., Telksnys, T., Zurlytė, I., and Rehm, J. (2021) Alcohol control policy measures and all-cause mortality in Lithuania: an interrupted time–series analysis. Addiction, 116: 2673–2684.

*Balstoties uz oficiālajiem VID datiem par patēriņam nodoto alkoholisko dzērienu apriti Latvijā, bez nereģistrētā alkohola patēriņa.