Latvijas ūdeņi - tīri un brīvi

14/10/2026

🔹 Jauna nedēļa, jaunas upju būšanas! Šoreiz vadītājs Jānis Šīre (Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs) Latvijas Radio 3 raidījumā "Vai zini?" stāsta par palienēm – to, ka upju "iziešana no krastiem" nav vis kāds untums, bet gan svarīgs notikums, kas ļauj pastāvēt unikālām dzīvotnēm un īpašām sugām!

13/10/2026

Kā mazināt barības vielu slodzi, pirms tā nonāk Lielupē?

Ar Lielupi turpinām LIFE RiverFlow stāstu sēriju par astoņām projekta upēm. Šoreiz mūsu uzmanības centrā ir jautājums, kas īpaši aktuāls intensīvi izmantotās lauksaimniecības teritorijās - kā apsaimniekot lauksaimniecības zemju noteci tā, lai liekais ūdens tiktu novadīts, bet upē nonāktu mazāk barības vielu?

Lielupe ir 119 kilometrus gara, un tās baseinā plaši un intensīvi tiek izmantotas lauksaimniecības zemes. Līdz ar noteci no tām ūdenstecēs var nonākt slāpekļa un fosfora savienojumi, kuru pārmērīgs daudzums var izjaukt ūdens ekosistēmas līdzsvaru, veicinot aļģu un ūdensaugu pastiprinātu augšanu un pasliktinot ūdens kvalitāti.

Īpaša loma šajā stāstā ir Lielupes sateces baseina polderiem Aucē un Svētē. Polderu sistēmas palīdz regulēt ūdens līmeni un novadīt lieko ūdeni no zemām un mitrām teritorijām, ļaujot tās izmantot lauksaimniecībā. RiverFlow projektā nav plānots atteikties no šīs funkcijas, bet izmēģināt risinājumus, kas palīdzētu ūdeni apsaimniekot gudrāk un vienlaikus mazinātu slodzi uz upi.

Polderos paredzēts izbūvēt kontrolētas drenāžas sistēmu un sedimentācijas baseinu. Kontrolētā drenāža palīdzēs regulēt ūdens novadīšanu, savukārt sedimentācijas baseinā, palēninoties ūdens plūsmai, izgulsnēsies līdzi nestās augsnes un barības vielu daļiņas.

Ar risinājumu izbūvi darbs nebeigsies. Projektā paredzēts monitorēt lauksaimniecības noteci un barības vielu daudzumu, lai novērtētu, cik efektīvi īstenotie pasākumi darbojas un vai šo pieredzi iespējams izmantot arī citviet.

Šķiriet karuseli un iepazīstiet Lielupes stāstu!

🔗 Plašāk par Lielupi un RiverFlow plānotajiem darbiem:
https://riverflow.lvgmc.lv/pilotvietas/lielupe

07/10/2026

Paldies Pasaules dabas fonds un SEB Latvija par darbu! 💪

07/10/2026

🎥 Ja ūdens parauga analīžu rezultāti ir kā ūdeņu dzīves momentuzņēmums, tad ūdeņu iemītnieki ļauj par ūdeņu "filmu" spriest plašāk! Šīs nedēļas Latvijas Radio 3 "Vai zini?" ūdeņiem veltītajā epizodē vadītājs Jānis Šīre no Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs iepazīstina ar sārtaļģēm, ziemeļu upespērlenēm, makstenēm, viendienītēm un ne tikai! Kāda ir to loma ūdeņu filmā? 💧 Klausies un uzzini!

Lai noskaidrotu, vai upe vai ezers ir tīrs, vispirms varētu ienākt prātā piepildīt pudeli ar ūdeni un nogādāt to laboratorijā, kur iespējams izmērīt dažādus tā parametrus un meklēt dažādas piesārņojošās vielas. Tomēr ūdens ķīmiskā analīze parāda situāciju tikai parauga...

01/10/2026

🫧 Pagājušajā nedēļā upes darbos tikāmies Tukuma novadā!

Izrādās, Slocenē, kuru tik ļoti ir mainījusi taisnošana un lauksaimniecības ietekme, dažviet vēl ir sastopama šīs upes īstenā daba – līkumojošas un čalojošas straujteces.
Šādos upes posmos īpaši svarīgi nodrošināt brīvu ūdens plūdumu. Tādēļ kopā ar izdevniecības “Santa” komandu izzinājām, kādus dabiskos šķēršļus no šāda upes posma ir vērts izņemt, bet kādus – mierīgi var atstāt. Izzinot arī samazinājām vairāku koku sagāzumu ietekmi un nojaucām Slocenes mērogam vērienīgu bebru veidotu aizsprostu. Spriežot pēc tajā iestrādātā materiāla, tas radīts gana sen un netiek aktīvi uzlabots. Tā kā aizsprosts applūdina Slocenes tik reti sastopamās straujteces, to nojaucām.

🙏 Paldies par kopīgu upes izzināšanu un darbu, palīdzot tai atkal plūst brīvi!

30/09/2026

Upe 💙 kokus!

Turpinot Latvijas Radio 3 raidījuma "Vai zini?" ierakstu ciklu par Latvijas ūdeņiem, vadītājs Jānis Šīre no Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs stāsta par upju un koku īpašajām attiecībām.

Vai zināji, ka...
- Koki veido noēnojumu, neļaujot ūdenim pārmērīgi uzkarst;
- Koki stiprina upes krastus;
- Koku un citu augu sakņu sistēma palēnina virszemes noteci un darbojas kā filtrs, attīrot upē nonākošos ūdeņus;
- Upē iekrituši koki padara tās gultni daudzveidīgāku, radot mājvietas un paslēptuves dažādiem upes iemītniekiem?

Lai uzzinātu vairāk par to, kā koki – jebkurā to dzīves cikla posmā – bagātina upes norises, klausies ierakstu vai lasi rakstu!

Raugoties uz upi, parasti vispirms pamanām ūdeni, straumi un gultni. Koki šķiet piederīgi krastam – tie veido ainavu, sniedz ēnu un traucē piekļūt ūdenim. Tomēr dabā robeža starp upi un sauszemi nav s...

29/09/2026

🍁 Iepazīsti Amatas upi Latvijas Dabas fonda un Latvijas ūdeņi - tīri un brīvi ainavu tūrē "Atsegumu stāsti" Cēsu novadā!

🏞️ Ainavu tūri vadīs ģeologs Dainis Ozols, kurš iepazīstinās ar atsegumiem upes krastos. Tā ir iespēja izprast, kā upes veidojas, kā mainās to krasti un kādas dabas vērtības sastopamas upju malās.

🎶 Papildus dabas un upes izziņai, dalībniekus sagaidīs kopīgs mielasts un Harija Vagranta un Alīnas Luīzes Jautakas brīvdabas koncerts pie Zvārtes ieža. Harija izpildījumā skanēs vairāki eksotiski mūzikas instrumenti – meditatīvie un kosmiskajos dziļumos vilinošie rav vast, handpan un zvanga, bet Harija sieva Alīna skanējumu papildinās ar indiešu mūzikas burdona instrumentu shruti box.

🕚 10. oktobris | 11.00–15.00
🎟 Dalība bez maksas
👉 Vairāk info un pieteikšanās: https://ldf.lv/amatas-ture/

29/09/2026

24/09/2026

Kā viens šķērslis var ietekmēt veselu upju tīklu?

Turpinām LIFE RiverFlow stāstu sēriju par astoņām projekta upēm. Šoreiz iepazīstam Salacu, kas ir viena no nozīmīgākajām migrējošo zivju upēm Latvijā.

Salaca ir 94,4 kilometrus gara un iztek no Burtnieka ezera. Taču, runājot par tās atjaunošanu, jāraugās daudz plašāk par pašas upes garumu. Salaca ir daļa no savstarpēji saistīta upju tīkla, kurā zivju pārvietošanās iespējas ietekmē arī šķēršļi atsevišķās vietās.

Viens no nozīmīgākajiem šādiem šķēršļiem atrodas Staicelē. Vēsturiskās papīrfabrikas aizsprosta paliekas ir daļa no pilsētas industriālā mantojuma, taču vienlaikus BIOR novērtējumā tās iekļautas piecu Latvijā nozīmīgāko zivju migrācijas šķēršļu grupā. Tās joprojām ietekmē ūdens līmeni un apgrūtina zivju migrāciju uz augstāk esošajiem upes posmiem.

🐟 LIFE RiverFlow projektā paredzētā Staiceles dambja ietekmes mazināšana ir saistīta ar aptuveni 620 kilometru Salacas baseina upju tīkla nepārtrauktības atjaunošanu. Salaca ir viena no upēm, kurās iespējami vieni no nozīmīgākajiem zivju faunas stāvokļa uzlabojumiem Latvijā, jo šķēršļa ietekmes mazināšana varētu uzlabot migrējošo zivju piekļuvi plašam savstarpēji savienotu upju un dzīvotņu tīklam.

Tas ir īpaši nozīmīgi migrējošajām zivīm, tostarp lasim, taimiņam, upes nēģim un vimbai, kam dažādos dzīves posmos nepieciešama piekļuve piemērotām dzīvotnēm. Kopumā Salacā sastopamas gandrīz 40 zivju sugas!

🌿 Lai zivis varētu sekmīgi vairoties, tām nepieciešama gan brīva piekļuve nārsta vietām, gan piemēroti apstākļi tajās.
Tāpēc līdztekus upes nepārtrauktības atjaunošanai projektā esam paredzējuši atjaunot arī degradētos straujteču biotopus, savukārt lašu dabiskās atražošanās monitorings palīdzēs mums novērtēt īstenoto pasākumu rezultātus.

Šķiriet karuseli un iepazīstiet Salacu!

🔗 Plašāk par Salacu un LIFE RiverFlow plānotajiem atjaunošanas darbiem: https://riverflow.lvgmc.lv/pilotvietas/salaca