16/07/2026
🛑 NVO (biedrības) nedrīkst kļūt par instrumentu politiskās spēlēs. Tās ir pilsoniskās sabiedrības spēks un pamats. Mēs esam šeit, lai pārstāvētu jūsu un mūsu kopējās intereses. Mūsu mērķis ir skaidrs – panākt, lai katra pilsoņa balss tiktu sadzirdēta un ikviens justu reālu atbalstu.
👥️ No palīdzības bērniem un pieaugušajiem ar funkcionāliem traucējumiem līdz kultūras un kopienu stiprināšanai – NVO ir Latvijas sabiedrības sirdspuksti un kodols.
🖊 Kad pienāk laiks izvēlēties — iestāties par brīvu un saliedētu sabiedrību vai ļaut tai sašķelties —, atcerēsimies, ko mēs visi kā sabiedrība varam neatgriezeniski zaudēt.
📣 Līdzdalība nav "pasēdēšana". Tā ir darbs sabiedrības labā.
Pēdējā diennaktī satraukumu radījis premjera teiktais par atlīdzību NVO pārstāvjiem par darbu Memoranda padomē. Taču šī diskusija ir aizgājusi daudz plašāk par konkrētu finansējumu. Tā ir nonākusi līdz jautājumam – vai sabiedrības pārstāvju līdzdalība vispār ir darbs vai tikai "pasēdēšana".
🏡 Šis nav tikai stāsts par dažām lielām organizācijām Rīgā. Tas attiecas arī uz mazu biedrību, kuras vadītāja pēc sava algotā darba raksta projektu. Uz kopienu cilvēkiem, kuri uztur vietējo telpu, organizē palīdzību krīzē, iesaista jauniešus, meklē transporta un pakalpojumu risinājumus vai pārstāv sava ciema intereses pašvaldībā. Daļa šo darbu dara par algu, daļa – pilnībā brīvprātīgi. Abos gadījumos tas ir darbs.
💬 Finansējums ir jāpārskata. Sistēmas ir jāvērtē, rezultāti jāmēra, un arī NVO jāspēj godīgi atbildēt par savu darbu. Var diskutēt par atlīdzības apmēru, saņēmēju atlasi un darba kvalitāti. Taču apgalvojums, ka atlīdzība par līdzdalību ir samaksa par "pasēdēšanu", nav sistēmas izvērtējums. Tas noliedz paša darba būtību.
Šādi vispārinoši izteikumi visvairāk skar nevis abstraktu "NVO sektoru", bet konkrētus cilvēkus, kuri bieži dara smagu, emocionāli prasīgu darbu par nelielu atalgojumu vai vispār bez tā. Politiķi nedrīkst pateicības vietā radīt sajūtu, ka viņi ir liekēži, kam vispirms jāpierāda savas pastāvēšanas jēga. Kritizēt konkrētu finansējumu ir godīgi. Taču apšaubīt visa pilsoniskā sektora nozīmi nav atbildīgi.
Izskanējusi arī doma, ka organizācijas, kuras saņem valsts finansējumu, būtībā kļūst par valsts organizācijām. Taču publisks finansējums nemaina organizācijas piederību. Pretējā gadījumā par valsts uzņēmumiem būtu jāsauc arī komersanti, kas saņem ES fondu atbalstu, bet par valsts saimniecībām – lauksaimnieki, kuri saņem platību maksājumus.
❗️Publisks finansējums rada pienākumu atskaitīties par paveikto un izlietoto naudu. Tas nerada pienākumu piekrist finansētājam, atteikties no sava viedokļa vai klusēt par kļūdainiem lēmumiem.
Pirms dažām nedēļām Kopienu persilādē satikām simtiem cilvēku, kuri dara savas vietas labā. Viņi uztur kopienu telpas, iesaista jauniešus, palīdz krīzēs, meklē transporta, enerģijas un pakalpojumu risinājumus, piesaista finansējumu un saved kopā cilvēkus.
Tad atveram sociālos medijus un ieraugām pavisam citu Latviju – tādu, kurā NVO tiek raksturotas kā tukši runātāji vai cilvēki, kuri vēlas saņemt naudu par klātbūtni.
🤝 Reģionos no kopienām, biedrībām, nodibinājumiem un iedzīvotāju padomēm bieži sagaida, ka tās visu izdarīs pašas: noorganizēs, piesaistīs cilvēkus, atradīs finansējumu, samaksās līdzfinansējumu, aizbrauks uz sanāksmi un pārstāvēs pārējos. Vēlams savā brīvajā laikā un par saviem līdzekļiem.
💬 Brīvprātība nenozīmē, ka darbam nav vērtības vai izmaksu. Tās vienkārši sedz pats cilvēks – ar savu laiku, degvielu, ģimenes vakaru, nepadarītu algoto darbu un nereti arī ar savu veselību. Ne visiem ir vienādas iespējas to atļauties. Ja līdzdalībai jābūt tikai bezmaksas, tā nekļūst bezmaksas. Tā kļūst pieejama galvenokārt tiem, kuri paši spēj par to samaksāt.
Tas nosaka arī to, kuru balsis valsts un pašvaldības dzird. Mazāk dzird attālākas vietas, mazas organizācijas, cilvēkus ar aprūpes pienākumiem un tos, kuri nevar atļauties zaudēt darba dienu. Rezultātā zaudē nevis tikai NVO. Valsts zaudē zināšanas, pieredzi un cilvēkus, kuri vislabāk redz, kas notiek ārpus institūciju kabinetiem.
🌿 Mazās vietās līdzdalība bieži ir vēl sarežģītāka. Cilvēki cits citu pazīst, pašvaldība bieži ir viens no lielākajiem darba devējiem, un rīt visiem atkal būs jāsatiekas. Tāpēc vietējā pilsoniskā drosme reti ir skaļa. Dažreiz tā ir viena biedrības vadītāja, kura tomēr uzdod jautājumu. Iedzīvotāju padome, kura pieprasa informāciju. Kopiena, kura nepiekrīt, ka par tās nākotni lemj bez tās.
Demokrātija vājinās ne tikai tad, kad kādam aizliedz runāt. Tā vājinās arī tad, kad līdzdalība kļūst finansiāli nepieejama, personiski riskanta vai publiski pazemojoša. Tad pie galda paliek arvien šaurāks sabiedrības loks, un lēmumi kļūst nabadzīgāki – tajos trūkst pieredzes no vietām un cilvēkiem, kurus tie skar.
🇱🇻 Latvijai tas ir īpaši svarīgi. Mūsu valsts neatkarība neradās tāpēc, ka cilvēki klusējot gaidīja nākamās vēlēšanas. Tā radās tāpēc, ka cilvēki organizējās, runāja, uzņēmās risku un nepiekrita, ka vara vienīgā zina, kas sabiedrībai vajadzīgs. Pilsoniskā rīcība nav Latvijas greznība. Tā ir viens no iemesliem, kāpēc mums sava valsts vispār ir.
❤️ NVO kolēģi, iedzīvotāju padomes un aktīvie iedzīvotāji – paldies, ka darāt šo darbu! Gan tie, kuri to dara algotā darbā, gan tie, kuri pēc savas darba dienas vēl atver kopienas nama durvis, atbild uz cilvēku zvaniem vai lasa pašvaldības dokumentus. Paldies, ka paliekat savā vietā – kopā ar saviem cilvēkiem un savās kopienās. Jūs neesat traucēklis. Jūs esat savas vietas balss. Latvijai šī balss ir vajadzīga.
Arī mēs turpināsim savu darbu – lasīsim Ministru kabineta noteikumus, strādāsim pie finansējuma nosacījumiem Latvijā un Briselē un, jā, sēdēsim pie dažādiem sarunu galdiem gan apmaksātā darba laikā, gan ārpus tā. Turpināsim prasīt, lai lauku teritoriju vajadzības tiek ņemtas vērā un pilsoniskā līdzdalība nekļūst par iespēju tikai tiem, kuri var atļauties to darīt bez atlīdzības un visu risku uzņemties paši.
💭 Kādu Latviju vēlamies veidot – tādu, kur līdzdalība ir vērtība, vai tādu, kur pilsoniskā aktivitāte tiek uztverta kā traucēklis?
Andris Kulbergs APVIENOTAIS SARAKSTS Jaunā Vienotība Nacionālā apvienība Zaļo un Zemnieku savienība Progresīvie Latvijas Republikas Kultūras ministrija
LSM Delfi.lv TVNET
