02/10/2026
"Morāles bastions" un paklāja tehnoloģijas: Kā atvērtā politika pārvēršas par klusu noklusēšanu
Kad runa ir pamācīt citus par ētiku, vispārcilvēciskām vērtībām un "jauno politisko kultūru", partijai Progresīvie (un viņu nemainīgajiem domubiedriem no Kustība Par ) nav līdzīgu. Viņi vienmēr ir pirmie pie mikrofoniem, pirmie ar nosodījumu un visdrosmīgākie cīnītāji par taisnību. Taču tiklīdz šī pati stingrā morāles mēraukla jāpieliek pašu biedru rīcībai – un jo īpaši tik smagā jautājumā kā iespējami seksuāla rakstura pārkāpumi pret nepilngadīgu personu –, maģiskā kārtā ieslēdzas pavisam cita operētājsistēma - klusa noklusēšana un laika novilcināšana.
M.Eņģeļa gadījuma hronoloģija ir īsts PR pārslēgšanās un iepakošanas paraugs:
1. Pirmā reakcija: Saņemot trauksmes signālu par deputāta nepieņemamu rīcību attiecībā uz jaunieti, pašpasludinātie "principu sargi" nevis nekavējoties vēršas tiesībsargājošajās iestādēs, bet gan kailas "iekšējās higiēnas" vārdā liek deputātam klusiņām nolikt mandātu un pamest partiju. Un, protams, ļauj viņam publiski paust savu "personīgo skaidrojumu". Viss nokārtots glīti, bez trokšņa un bez sabiedrības informēšanas.
2. Ērtā aizbildināšanās: Cik ģeniāli un ērti ir aizsegt savu nevēlēšanos piesaistīt policiju ar frāzi: "mēs respektējām lēmumu pagaidām tālāk nerīkoties"! Tas nekas, ka runa ir par nepilngadīgas personas iespējamu apdraudējumu un Krimināllikuma pantiem, kur partijas pienākums būtu bijis rīkoties pēc visstingrākajiem standartiem, nevis spēlēt paslēpes.
3. Pēkšņā apskaidrība priekšvēlēšanu panicē: Bet kas tad notiek septembrī? Ienāk anonīms e-pasts, kurā melns uz balta uzrakstīts pats briesmīgākais – politiskie konkurenti par šo visu zina un gatavojas to izmantot kampaņā! Lūk, kur ir patiesais dzinējs! Tikai tad, kad sāk degt pašu reitingi un parādās reāls risks, ka no skapja izkritīs skelets, morāles karognesēji metas uz Valsts policiju, lepojoties ar savu "bezkompromisa rīcību".
Dubultie standarti un morālais bankrots
Padomāsim: ja līdzīga situācija būtu skārusi kādu no viņu politiskajiem oponentiem, vai "Progresīvie" un "Par!" klusiņām "respektētu" un ļautu deputātam aiziet ar savu pasaciņu?
Protams, ka nē!
Būtu skaļas preses konferences, piketi, pieprasījumi pēc tūlītējām pamācošām sēdēm un paziņojumi par visas sistēmas puvumu. Bet, kad lieta skar pašu deputātu, "jaunā politiskā kultūra" pārvēršas par parastu partijas reputācijas glābšanas operāciju.
Šis gadījums rada ārkārtīgi bīstamu un pretīgu precedentu. Ja par lietām, kurās skarami nepilngadīgo drošības un seksuālas aizskaršanas jautājumi, partijas vadība spēj mēnešiem turēt mēli aiz zobiem un rīkojas tikai tad, kad bailes no preses un kampaņas kļūst lielākas par vēlmi klusēt, rodas loģisks jautājums: ko vēl šie "morāles titāni" ir spējīgi noslēpt, apklusināt vai noslaucīt zem paklāja?
Ja principi un cilvēcība tiek ieslēgti un izslēgti atkarībā no tā, vai tuvojas vēlēšanas un vai konkurenti nav uzzinājuši patiesību, tad par kādu ētiku mēs vispār runājam? Izskatās, ka skaļie saukļi par vērtībām ir bijuši tikai koša fasāde, aiz kuras slēpjas tā pati vecā, ciniskā politiskā aprēķina loģika: galvenais, lai "savējie" nekrīt, bet sabiedrība uzzina tikai to, ko vairs nav iespējams noslēpt.