Tādu organizāciju, kas darbotos ar latviešu pašapziņas celšanas, kultūras un nacionālās identitātes jautājumiem 19. gadsimta vidū Jelgavā nebija. 1865. gadā pie Jelgavas Svētās Annas baznīcas draudzes tika dibināts koris “Līgo”. Kora darbība vairāk bija saistīta ar draudzes aktivitātēm un ievērojamu ietekmi uz Jelgavas latviešu sabiedrības dzīvi neatstāja. 1868. gadā koris ar latviskām dziesmām sv
eica jauniecelto Kurzemes gubernatoru. Nacionālās pašapziņas mošanās 19. gadsimta 2. pusē vērsās plašumā, un daudzi jelgavnieki un apkārtnes turīgie latvieši iestājās 1868. gadā dibinātajā Rīgas Latviešu biedrībā. Jelgavas Latviešu biedrības dibināšanas rosinātājs bija Pēteris Alunāns, kurš savās atmiņās rakstīja: “Atnāca 24. marts 1872. gadā, jauka pavasara dieniņa: saulītei spīdot, pulcējās visi no visām malām Širkenhēfera zālē. Viņiem pievienojās arī labs pulciņš jelgavnieku, ziņkārība sadzīts, kas tad īsti notiks. Bet, redzot, dzirdot, ar kādu dedzību uzņēma laucinieki priekšlikumu dibināt Jelgavā Latviešu biedrību, iekarsējās arī daudzi no jelgavniekiem un, iemaksādami 3 rubļus, ierakstījās par viņas dibinātājiem. Dibinātāju skaits bija pavisam 103, kas ievēlēja pagaidu priekšniecību ar uzdevumu sastādīt statūtus un gādāt, ka viņus apstiprinātu.”
Dibinātāju vidū bija 47 dalībnieki no Jelgavas pilsētas, 56 – no pagastiem. Statūtu izstrādāšanai izveidoja komiteju, kurā bija Pēteris Alunāns un vēl divi pārstāvji. Tomēr komiteja ilgi nespēja panākt biedrības statūtu apstiprināšanu cariskās Krievijas valdībā. Neraugoties uz šo problēmu, komiteja turpināja darbu un atrada citu darbības veidu, kuram cara valdība neiebilda. Biedrības darbība, populārie Brīvlaišanas svētki un citi tautas svētku pasākumi sekmēja IV Vispārējo latviešu dziesmu svētku sarīkošanu Jelgavā. Liels notikums biedrībai bija sava nama celšana. Pēc arhitekta Egles izstrādātā plāna brīvuzņēmējs Krīgers 1908. gada 26. oktobrī uzsāka darbus, un 1910. gada 30. janvārī jau tika svinētas jaunceltnes iesvētības. Nama iesvētīšanā Jelgavas Latviešu biedrību sveica jau 23 Jelgavas latviešu organizācijas. Jelgavas Latviešu biedrība ir pārdzīvojusi Pirmo pasaules karu, bēgļu laikus, Latvijas brīvības cīņas, bermontiādi un aktīvi darbojās līdz 1941. gadam, kad pēc Latvijas okupācijas padomju vara to slēdza, līdzīgi kā simtiem citu sabiedrisko organizāciju. Otrā pasaules kara laikā vācu okupācijas periodā biedrība savu darbu daļēji atsāka, bet jauna padomju okupācija 1945. gadā tās darbību atkal pārtrauca. Biedrības nams nodega 1944. gada jūlija beigās. Pēc kara, ceļot universālveikalu, nama drupas nojauca. Padomju laikā to neatjaunoja, tāpat kā lielāko daļu Jelgavas vēsturisko ēku. Brūkot padomju režīmam un Latvijas tautai sākot cīņu par savu neatkarību, sabiedriski aktīvi jelgavnieki vienojās par Jelgavas Latviešu biedrības darbības atjaunošanu. 1989. gada vasarā sanāca iniciatīvas grupa, kas nolēma atjaunot Jelgavas Latviešu biedrību, un 1990. gada 10. jūnijā, klāt esot 86 atjaunotās biedrības biedriem, tika pieņemti atjaunotās Jelgavas Latviešu biedrības statūti. Jelgavas Latviešu biedrība panāca biedrības zemes īpašumu atjaunošanu, iegādājās dzīvojamās telpas Lielajā ielā 13–15, kuras pārveidoja par biedrības biroja un sanāksmju telpām. Šobrīd Jelgavas Latviešu biedrības birojā glabājas arhīvs, bibliotēka, notiek sanāksmes, valdes sēdes, mēģinājumi un citas aktivitātes. Atjaunotās Jelgavas Latviešu biedrības statūti grozīti 2005. gadā un 2016. Biedrībā darbojas vairāk nekā 80 biedru.
