26/05/2026
MUCAS, MUCENIEKI UN JĒKABPILS NOVADS....
● Joprojām var dzirdēt frazeoloģismus "kā siļķes mucā", kas apzīmē situāciju, kurā cilvēki vai objekti atrodas ļoti šaurā, pārpildītā telpā un cieši saspiedušies vai "sēž uz pulvera mucas" - ja kādam draud briesmas, ja kuru katru brīdi var notikt kas ārkārtējs, ir ļoti saspīlēta atmosfēra. Bet kā ir pašām mucām un to meistariem - muceniekiem? Dažus gadus iepriekš publicētā informācija liecināja, ka Latvijā mucenieku arodu zina vien trīs meistari. Tātad, reti sastopami meistari. Bet kādreiz bez mucām nu nekur...
● Šoreiz par mucām un muceniekiem mūsu novada kontekstā.
●Kādreizējais Daugavas ūdenceļš un piestātne pilsētā. Liellaivas un strūgas, tirdzniecība... mucās pārvadāja kā šķidrumu (ūdeni, alkoholu, eļļas) tā arī uzglabāja citas preces - šaujampulveri, gaļu, zivis, dārzeņus, krāsu, taukus un medu, pat naglas. Lai atceramies kaut vai Biržu manufaktūras vēl hercogistes laikos uz Daugavmalā atradušos spīķerus, kurās mucas glabājās. Mucas un muciņas tirgū zirgu vezumos, mucas katrā sētā... senākās stīpotas ar koku, vēlāk to nomainot metālam...
● Muca (tīne) kā tilpuma mērs, īpaši graudu un citu beramvielu mēram. Tas bija lielākais latviešu zināmais graudu tilpuma mērs. 1 tīne = 2 pūri = 4 puspūri = 12 sieki = 24 pussieki (sieciņi) = 48 ceturtdaļsieki = 96 astotdaļsieki.
● Šaujampulvera kontekstā varam atcerēties 1839. gada 22. maiju, kad kādā no artilērijas noliktavām pie Kapču kroga uzsprāga aptuveni 4 līdz 6 podi šaujampulvera. No sprādziena otrpus Daugavai esošajā Krustpils pilī izbiruši logi. Karaspēka daļa ar pulverpagrabiem izvietojās jau pēc Napoleona Krievijas kampaņas. Kā zināms, šaujampulveri uzglabāja koka mucās drošības un materiāla aizsardzības dēļ, tāpēc "podi" nevarēja būt, jo nenodrošināja hermētiskumu.
● Mucas izmantoja ražošanā - Impērijas laikā atceramies Hikšteina alus brūzi Daugavmalā un netālu esošo Kena pomeranču fabriku. Brūža varenajos pagrabos lielās mucas vēl atradušās padomju gados, kad pēc nostāstiem iemainītas pret jaunuzceltā Krustpils kultūras nama zāles krēsliem. Neaizmirsīsim arī aptiekas, kuru pagrabos tika gatavoti uzlējumi un tinktūras. Pirmās brīvvalsts gados eksporta bekons un sviests arī tika pildīts mucās. Mucas izmantoja arī kā gaļas un desu kūpināšanas vietu.
● Padomju laikos mucu darināšana mūsu pusē pārtapa no amatniecības ražošanā. Jau 1940. gados 50 -150 litru tilpuma mucas kāpostu, gurķu, tomātu skābēšanai un sēņu sālīšanai, kā arī īpašas pienotavu sviesta kuļmucas ražoja Leimaņu daudzveidu ražošanas artelis. 1950. gadu beigās, izmantojot pusautomātiskās kokapstrādāšanas mašīnas, sāka ražot mucas Jēkabpils MRS plaša patēriņa preču cehs. Tās bija domātas sveķu uzglabāšanai un transportēšanai.
● Par mucu un mucenieku nozīmi atgādina arī vietvārdu nosaukumi, piemēram - Mucenieku mājas pilsētas pievārtē netālu no Pelītes upes, kur kādreiz kūsāja kultūras dzīve; Mucu krogs un Mucu kroga dzirnavas Sēlpils pagastā. Amats iemūžināts arī kultūras darbos. Lai atceramies 1872. gadā Ādolfa Alunāna sarakstīto komisko opereti "Mucenieks un muceniece", kas tikusi gan iestudēta gan izrādīta pie mums. 111 gadus vēlāk (1973) pēc tās materiāliem radās Alunāna un R. Paula dziesmu spēle.
● Par senā aroda nozīmīgumu liecina arī uzvārdu izcelsme - Mucenieks un Bondars, Bočars (krievu: Бондарь, Бочарь) un tā atvasinājumi Bondarevs, Bondarenko, Bočarovs.
Anotācija: Janis Zeps
