12/11/2025
Stāsts par kopienu, kuru nevienam nevajag
Šis nav tikai stāsts par 17 cilvēkiem ar garīga un psihiska rakstura traucējumiem. Tas ir stāsts par mums visiem — par cilvēcību, līdzjūtību un to, cik viegli sabiedrība var aizmirst savus visneizsargātākos locekļus. Lūdzu, izlasi līdz galam. Jo klusējot, mēs kļūstam līdzvainīgi.
Vai jūs kādreiz esat aizdomājušies, kā ir dzīvot, ja tev ir garīga vai psihiska rakstura traucējumi? Kā ir būt cilvēkam, kurš vienā dienā vēl ir sabiedrības daļa, bet nākamajā – viņš vairs nevienam nav vajadzīgs? Šī robeža starp “vesels” un “nevajadzīgs” ir tik trausla... Un, ja neesat par to domājuši – varbūt šis ir brīdis par to aizdomāties!
Kopš 2021. gada maija sociālais uzņēmums SIA “Dare Audeamus” nodrošina iespēju pilngadīgām personām ar garīga un psihiska rakstura traucējumiem pavadīt jēgpilnu ikdienu, piedaloties specializētajās darbnīcās. Tā ir vieta, kur cilvēki gūst dzīves jēgu, sociālās prasmes un sajūtu, ka viņi ir daļa no sabiedrības.
Sākotnēji šo pakalpojumu finansēja Eiropas Savienības fondi, bet kopš 2023. gada septembra Dobeles novada pašvaldība nolēma šo atbalstu neturpināt. Oficiālais iemesls bija – mēs veidojam savas darbnīcas! Tomēr patiesais iemesls – varas spēles, personiska atriebība un vēlme iznīcināt visus, kas nepakļaujas.
Pašvaldība 2024.gada pavasarī izveidoja savu specializēto darbnīcu un tam sekoja izmaiņas saistošajos noteikumos, kas paredz, ka kamēr pašvaldības pakalpojumā vietas nav aizpildītas, pašvaldība neapmaksā pakalpojumu pie citiem pakalpojuma sniedzējiem – pat ja tie ir lētāki un attiecīgam cilvēkam piemērotāki.
Rezultātā 17 cilvēki, kuri kopš 2021. gada bija atraduši savu vietu SIA “Dare Audeamus” darbnīcās, pēkšņi palika bez jebkāda atbalsta. Viņi un viņu ģimenes gaidīja – dienas, nedēļas, mēnešus… tika solīts, ka “būs, kad piepildīsim savus pakalpojumus”. Bet “būs” tā arī nav pienācis.
Bija tiesvedības, bija dažādu iestāžu iesaistīšana, bija spiediens no dažādām pusēm. Pateicoties šai cīņai, 2025. gada maija beigās sociālo un veselības jautājumu komitejas ierakstā konstatējām, ka pašvaldība beidzot pašu darbnīcu ir piepildījusi. Tam vajadzēja nozīmēt, ka beidzot arī “Dare Audeamus” klienti varēs saņemt pakalpojumu tur, kur viņi jau gadiem bija jutušies droši un pieņemti.
Tas bija cerības brīdis. Likās, ka beidzot taisnīgums uzvarēs.
Bet nu jau ir pagājuši mēneši. Un nekas nenotiek. Tikai klusums un jauni solījumi: “būs”.
Ar 2026. gada 1. janvāri stājas spēkā minimālais sociālo pakalpojumu grozs, kas paredz, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt specializētās darbnīcas pakalpojumu.
Vai tas atkal būs tikai “izredzētajiem”?
Vai tomēr arī sociālā uzņēmuma SIA “Dare Audeamus” klienti būs “nopelnījuši” šo pašvaldības labvēlību un tiesības uz atbalstu? Pašvaldībai ir pienākums rūpēties par visiem, ne tikai “izredzētajiem”.
Un tikmēr , kamēr birokrātija gavilē, šie 17 cilvēki – mūsu sabiedrības visneaizsargātākie locekļi – joprojām gaida.
Viņi neprasa daudz – tikai iespēju būt pamanītiem, justies vajadzīgiem un turpināt attīstīties.
Cilvēcība nedrīkst būt luksusa prece.
Sabiedrības vērtību mēra pēc tā, kā tā izturas pret saviem visvājākajiem locekļiem.
Mēs nedrīkstam ļaut šiem cilvēkiem pazust. Jo jebkurš no mums vienā mirklī var atrasties viņu vietā – atstumts, neaizsargāts un aizmirsts.
📖 Izlasi šo stāstu un dalies, lai balsis, kuras neviens negrib dzirdēt, beidzot tiktu sadzirdētas.
Aicinām Dobeles novada pašvaldību rīkoties nekavējoties un nodrošināt šiem 17 cilvēkiem iespēju saņemt specializēto darbnīcu pakalpojumu tur, kur viņus saprot, pieņem un atbalsta. Tur, kur viņu vajadzības tiek saredzētas un apmierinātas!
Cilvēcība sākas ar rīcību.
