22/01/2026
“Balvu Vilcenes” – ne tikai komanda, bet vesels dzīvesveids
Viņa pati sevi dēvē vienkārši par Catch’n Serve Ball komandas “Balvu Vilcenes” ierindas spēlētāju, taču apkārtējie zina – bez IEVAS LEIŠAVNIECES šī kustība nebūtu iedomājama. Enerģiska, uzņēmīga un vienmēr klātesoša, Ieva ir komandas motors un notikumu organizatore, kas iedvesmo citus kustēties, sadarboties un ticēt kopīgam spēkam. Par sportu, iniciatīvu un degsmi – saruna ar Ievu Leišavnieci.
L.B. Pastāsti par pirmsākumiem – kā Tev radās ideja organizēt Catch’n Serve Ball komandu Balvos?
I.L. Ja godīgi, tad man šajā stāstā nemaz nevajadzētu uzvelt vainu – es tur galīgi neesmu pie vainas “Balvu Vilceņu” pirmsākumi patiesībā meklējami pie Intas Ozolas. Tieši viņa pirms četriem gadiem Sporta nedēļas ietvaros uzaicināja mani un vēl dažas meitenes iepazīties ar Catch’n Serve Ball. Toreiz tas viss izklausījās diezgan nevainīgi – atnākt, pamēģināt, paspēlēt. Bet, kā jau tas dzīvē notiek, viena nodarbība pārvērtās par regulāriem treniņiem, un ideja pamazām pārauga komandā.
No pašiem pirmsākumiem – tā sauktā “dinozauru sastāva” – komandā esam palikušas četras: es, Inta Ozola, Sarmīte Keisele un Inese Brente. Mēs esam kā pamati uz kuriem viss uzbūvēts. Pārējās meitenes laika gaitā pievienojās pakāpen*ski – kādu uzrunājām, kādu pierunājām, kādu vienkārši “ievilkām” ar savu enerģiju. Tā soli pa solim arī tapa Balvu Vilcenes – nevis vienā dienā, bet ar pacietību un spītību.
L.B. Kāds ir Tavs statuss komandā?
I.L. Ieva, spēlētājs Nr.3.
L.B. Kā jums līdz šim ir veicies sacensībās?
I.L. Šī sezona jau ir izskanējusi, un varu teikt – skaļi un pārliecinoši. Gada izskaņā Balvu Vilcenes startēja divu komandu sastāvā, un mēs bijām vienīgā komanda Latvijā, kurai abas komandas spēlēja 1. līgas finālturnīros. Tas vien jau ir ļoti nopietns sasniegums.
Protams, sportā bez mazliet rūgtuma neiztikt – līdz godalgām pietrūka pavisam nedaudz. Var teikt, ka mazliet nepaveicās, mazliet pietrūka spēka, bet rezultātā palikām 4. vietā Latvijā vairāk nekā 40 komandu konkurencē. Manuprāt, tas ir rezultāts, ar kuru var ne tikai samierināties, bet arī lepoties.
L.B. Izstāsti par spēles būtību!
I.L. Catch’n Serve Ball bieži salīdzina ar volejbolu, un tam ir pamats – spēle notiek pie tīkla, komandā ir sešas spēlētājas. Taču galvenā atšķirība ir tā, ka bumbu ķer un met, nevis uzņem, ceļ un sit pāri tīklam. Tas padara spēli pieejamāku, bet ne mazāk dinamisku.
Papildus tam spēlē ir aizgūti elementi no citiem sporta veidiem – piemēram, divsolis no basketbola un metiens ar vienu roku no rokasbumbas. Rezultātā veidojas ļoti interesants, ātrs un skatāms sporta veids, kurā svarīga ir gan koordinācija, gan domāšana, gan komandas darbs.
L.B. Cik viegli bija atrast dalībnieces? Ar kādām grūtībām sastapies sākumā?
I.L. Sākumā mēs aicinājām pilnīgi visas – bez šķirošanas. Galvenais bija vēlme kustēties un pamēģināt ko jaunu. Vēlāk, kad parādījās ambīcijas un vēlme uzvarēt, es sāku skatīties arī stratēģiskāk – apzināti “lenkt” gara auguma meitenes, jo sportā fiziskie parametri tomēr spēlē lomu.
Grūtības? Klasiskas – bail izkustēties, kautrība, šaubas par sevi. Dažreiz arī mans raksturs nāk par sliktu – es esmu prasīga, un mani kaitina, ja laukumā netiek ielikta sirds. Reizēm tas rada nelielus konfliktus, jo es prasu rezultātu, bet kāda cita grib spēlēt tikai prieka pēc. Taču tas viss ir procesa sastāvdaļa.
Sākumā arī sabiedrībā bija jūtama neizpratne – smīkņāja, brīnījās, pat nosodīja. Bet man ar kompleksiem nav problēmu. Mēs pasaucām puišus, jauniešus, vīrus uzspēlēt pret mums, un ļoti ātri viedokļi mainījās. Daudziem šī spēle patiešām iepatikās, un šogad jau notiks pirmais PAPANET turnīrs (agrāk Catch’n Serve Ball sauca MAMANET aut.pieb.) . Manuprāt, nav svarīgi, kādu sporta veidu cilvēks izvēlas – galvenais, ka viņš kustas. Aktīva sabiedrība ir veselīga sabiedrība. Un, ja vēl pa ceļam noķer laimes hormonus – tad dzīvei parādās pavisam cita garša.
L.B. Vai ir kādi kritēriji dalībniecēm?
I.L. Treniņos var piedalīties jebkura vecuma un auguma dāma. Savukārt sacensībās drīkst startēt sievietes vecumā 30+ vai jebkura vecuma mamma. Tas padara šo sporta veidu īpaši pieejamu un draudzīgu.
L.B. Vai tas ir tikai sieviešu sporta veids?
I.L. Noteikti nē. Catch’n Serve Ball var spēlēt ikviens – neatkarīgi no dzimuma vai vecuma. Galvenais ir vēlme kustēties un būt komandā.
L.B. Jums ir divas komandas. Kā tās komplektējat?
I.L. Līdz šim mums bija “Lielās Vilcenes” un “Balvu Vilcenes”. Komandu sastāvi tika veidoti gan pēc meiteņu vēlmēm, gan pēc stratēģijas. Ja mērķis ir uzvara, tad nepietiek tikai ar entuziasmu – vajag augumu, jaudu, bloku, taktiku.
Šajā sezonā plānojam izmaiņas, jo pretinieki mūs sāk “nolasīt”. Vajag pārsteiguma momentus. Un es ar pilnu pārliecību varu teikt – mūsu komandā nav vāju spēlētāju. Pateicoties trenerim Kasparam Usānam, mēs visas esam izaugušas gan tehniski, gan mentāli.
L.B. Šķiet, ka sporta veids ir kļuvis ļoti populārs dāmu vidū. Līdz kādam līmenim tas ir izaudzis Latvijā?
I.L. Catch’n Serve Ball popularitāte Latvijā šobrīd ir patiesi iespaidīga. Šis sporta veids aug ļoti strauji, un tas vairs nav tikai kāds nišas hobijs entuziastēm. Latvijā šobrīd ir vairāk nekā četrdesmit komandas, un ar katru sezonu nāk klāt jaunas. Ir izveidots Latvijas čempionāts, vairākas līgas, un sacensību kalendārs kļūst arvien blīvāks. Tas nozīmē tikai vienu – šis sporta veids ir atradis savu vietu un auditoriju, un tas vairs nekur nepazudīs.
L.B. Vai var teikt, ka katrā Latvijas novadā ir sava Catch’n Serve Ball komanda?
I.L. Gandrīz var. Protams, ir reģioni, kur kustība ir aktīvāka, un ir tādi, kas vēl tikai ieskrienas. Piemēram, Latgalē situācija ir ļoti laba – vien Rēzeknes pusē ir sešas komandas. Kurzeme šobrīd vēl nedaudz buksē, bet tas ir tikai laika jautājums. Kad cilvēki pamēģina un saprot, cik šī spēle ir aizraujoša, viņi parasti paliek.
L.B. Kuras komandas uzskati par spēcīgākajām Latvijā?
I.L. Ja jautā man – tad spēcīgākas par “Balvu Vilcenēm” Latvijā pagaidām nav. Un, ja kāds grib pierādīt pretējo – droši, nāciet laukumā. Ja kas, man ir bise! Protams, tas ir joks, bet pašpārliecība ir vajadzīga.
Objektīvi runājot, Latvijā ir vairākas ļoti spēcīgas komandas – “Lauvenes”, “Ledenes”, “Skabargas”, “Letijas”, “Valmiera”, “Lūsijas”, “Naukšēni” un “Rūjiena”. Taču tas, ar ko “Balvu Vilcenes” izceļas, ir spēles kultūra. Mēs spēlējam godīgi, tīri un gudri. Nekasāmies pie pretiniekiem par katru sīkumu – par soļiem, piespēlēm vai tīklu. Tas ir tiesnešu darbs. Spēlei jābūt par spēli, nevis par intrigām. Diemžēl, tas regulāri jāatgādina arī federācijai, jo dažreiz sportā mēdz ielīst politika. Rīgas kungiem ne vienmēr ir viegli pieņemt, ka Latgale var būt labākā.
L.B. Vai notiek arī starptautiskas sacensības?
I.L. Jā, protams. Catch’n Serve Ball jau sen ir izgājis ārpus Latvijas robežām. Regulāri notiek starptautiskas sacensības visā Eiropā, un šis sporta veids ir sastopams arī Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas tikai apliecina, ka šī nav īslaicīga modes lieta, bet nopietns sporta virziens ar nākotni.
L.B. Jums ir treneris – Kaspars Usāns. Cik viegli viņu bija pierunāt trenēt?
I.L. Viegli nebija. Patiesībā nemaz. Kaspars piekrita trenēt “Balvu Vilcenes” ļoti personīgu iemeslu dēļ – savas mīļotās sievietes un savu bērnu mātes dēļ. Tas, manuprāt, ir ārkārtīgi skaisti un cienījami. Šis lēmums nebija par slavu vai ambīcijām, bet par ģimeni un atbalstu, un tas komandā ir ļoti jūtams.
L.B. Ko viņš dara – tikai emocionāli sagatavo mačiem vai izstrādā arī taktiku?
I.L. Kaspars dara visu. Viņš ir treneris visā šī vārda nozīmē – izstrādā spēles taktiku, analizē pretiniekus, domā izspēles, sagatavo mūs emocionāli, atbalsta gan uzvarās, gan zaudējumos. Viņš ir kopā ar komandu uz simts procentiem, un tieši tas dod drošības sajūtu, ka neesi viena pat tad, kad spēle neiet pēc plāna.
L.B. Kā jums norit treniņprocess? Kur jūs trenējaties?
I.L. Treniņi notiek trīs reizes nedēļā Naudaskalna sporta zālē – otrdienās un ceturtdienās pulksten 19.00 vakarā, kā arī svētdienās pulksten 15.00 dienā. Tas ir mūsu laiks, mūsu telpa un mūsu rutīna. Meitenes, kuras vēlas pamēģināt šo sporta veidu vai vienkārši atnākt uz treniņu, ir laipni gaidītas. Mēs nekožam – vismaz ne pirmajā reizē.
L.B. Cik daudz dāmu šobrīd trenējas “Balvu Vilcenēs”?
I.L. Šobrīd komandā ir 24 Balvu Vilcenes. Tas ir liels kolektīvs, un katrai ir savs raksturs, savs stāsts un savs iemesls, kāpēc viņa ir šeit. Bet laukumā mēs esam viena komanda.
L.B. Vai mēdz gadīties arī kādi iekšējie kašķi?
I.L. Protams, ka gadās. Kur tad bez tiem? Mēs esam liels kolektīvs, un katrai ir savs temperaments. Taču tie parasti ir dzīves sīkumi – parūc, padusmojies, izrunājies un ej tālāk. Mēs cenšamies problēmas neatstāt zem paklāja, jo ilgtermiņā tas vienmēr nāk atpakaļ ar procentiem.
L.B. Ko saka mājās par jūsu aizraušanos?
I.L. Pa lielam, visi priecājas un atbalsta. Īpaši tas, ka uz treniņiem drīkst nākt ar bērniem – tas ļoti atvieglo ikdienu. Sports kļūst par daļu no ģimenes dzīves, nevis par šķērsli tai.
L.B. Kādas ir attiecības ar konkurentēm no citiem novadiem?
I.L. Pārsvarā ļoti draudzīgas. Nav jau nekāda tēvzeme jādala. Tas ir sports, nevis karš. Uz laukuma cīnāmies, bet ārpus tā mierīgi varam pasēdēt pie viena galda un pasmieties.
L.B. Vai notiek arī kopīgi tusiņi ar pretiniecēm?
I.L. Jā, notiek. Un jāsaka godīgi – tusēt mums patīk. Sports satuvina cilvēkus, un bieži vien tieši šajos neformālajos brīžos rodas vislabākās sarunas un draudzības.
L.B. Vai ir gadījies kāds kuriozs sacensību laikā vai braucot uz tām?
I.L. Vienu kuriozu atceros ļoti spilgti. Aizbraucu uz Gulbeni uz Latvijas čempionātu, bet tikai tur sapratu, ka līdzi paņemta dēla sporta soma. Tajā, protams, bija viss nepieciešamais kikboksa treniņam, bet pilnīgi nekas, kas vajadzīgs Catch’n Serve Ball spēlei. Pašās sacensībās gan smieklu parasti nav – uz laukuma viss notiek pa īstam.
L.B. Kādi ir jūsu lielākie panākumi?
I.L. Mēs esam Latvijas čempiones (2024.gads). Un ar to viss ir pateikts.
L.B. Kādi mērķi izvirzīti šai sezonai?
I.L. Sezona tikko ir sākusies, notikuši vien daži treniņi, bet mērķis ir skaidrs – trenēties, spēlēt un cīnīties par Latvijas čempionu titulu. Nekas mazāks mūs neinteresē.
L.B. Kas Balvu novadā pietrūkst, lai panākumi būtu vēl augstāki?
I.L. Ļoti pietrūkst normālas sporta infrastruktūras. Eiropas līmeņa sporta zāles, kur var uzlikt vismaz divus tīklus un strādāt pilnvērtīgi. Vasarā – normālas smiltis, nevis akmeņaina bliete pie Bolupes. Kājas pārsistas, nagi norauti, rokas nobrāztas. Nav normālu ģērbtuvju, tualešu – īsts sūnu ciems. Šo jautājumu cilāju gadiem, bet atbilde vienmēr viena – nav naudas.
L.B. Kāds ir tavs mērķis attiecībā uz spēles popularizēšanu Balvu novadā?
I.L. Es gribu, lai Catch’n Serve Ball spēlē visi – bērni, jaunieši, sievietes, vīrieši. Šī nav elitāra spēle. Tā ir vienkārša, saprotama un pieejama. Noķer bumbu un pārmet pāri tīklam – viss sākas ar to. Mums ir Facebook lapa un TikTok kanāls, kur mēs rādam, ka tas ir jautri, jēgpilni un vērtīgi.
L.B. Jūs aktīvi darbojaties sociālajos tīklos. Kā rodas idejas?
I.L. Te galvenā loma ir Kristai Mednei. Viņa seko līdzi trendiem, un, līdz ar to, arī mēs ejam līdzi laikam. Mēs esam sievietes, mammas, sportistes, un gribam būt piemērs saviem bērniem. Dzīve ir viena, un to nevajag iztērēt sēžot malā un uztraucoties par niekiem. Vajag kustēties, priecāties un augt par veseliem, aktīviem un laimīgiem cilvēkiem.
L.B. Kā var pievienoties Balvu Vilcenēm?
I.L. Viss ir ļoti vienkārši – zvani, raksti vai vienkārši atnāc uz treniņu. Katru otrdienu un ceturtdienu pulksten 19.00 Naudaskalna sporta zālē. Meitenes, nāciet droši – vēl nevienai neesam iekodušas!
