26/08/2026
Kad domā pārāk daudz, viss izdodas sliktāk. Reizēm daudz drošāk ir uzticēties nejaušībai. Šo principu es pieņēmu par savu vadmotīvu visā laikā, ko pavadīju Aizputē. Kādā brīdī sapratu, ka jo mazāk analizēju notiekošo, jo vieglāk pamanu patiesi būtiskas detaļas. Tāpēc apzināti ļāvu nejaušībai sevi vadīt: izvēlējos nejaušu pagalmu, neko nezinot par tā vēsturi, un tieši šajā vienkāršajā, no pirmā acu uzmetiena neievērojamajā vietā saskatīju patiesu vietējās ikdienas atspulgu. Strādājot, centos palikt gandrīz nemanāma - meklēju piemērotu skatpunktu starp malkas šķūņiem, slēpos koku ēnā un pamazām kļuvu par daļu no apkārtējās vides. Šī pieredze ļāva sajust saikni ar vietu nevis caur skaidrojumiem, bet gan caur tiešu vērojumu. Es vēlējos pētīt izvēlēto pagalmu nevis kā atsevišķu etīžu virkni, bet kā vienotu telpu, kuru iespējams iepazīt pakāpen*ski. Tāpēc aplūkoju to no dažādiem attālumiem un skatpunktiem - no plašiem, panorāmiskiem fragmentiem, kas atklāj tā daudzslāņainību, līdz lakoniskam vietējās rūpnīcas piekaramās slēdzenes attēlojumam, kur galvenais izteiksmes līdzeklis kļuva faktūra. Pat uzkāpjot skatu tornī, no kura pavērās skats uz visu pilsētu, man radās vēlme gleznot tieši “savu” pagalmu - parādīt to jau kā daļu no pilsētvides. Tā pakāpen*ski izveidojās savdabīgs vienas vietas portrets, ieraudzīts no dažādām pusēm. Galu galā man vissvarīgākā izrādījās nevis vēlme šo vietu mainīt vai interpretēt no jauna, bet iespēja to patiesi ieraudzīt. Viss sākās ar nejaušu izvēli un noslēdzās ar tuvības sajūtu tam, kas šeit bija pastāvējis jau pirms manis.
Gleznu, foto un teksta autore Arina Tanana.
Pagalmu stāsti Aizputē. Glezniecības un fotogrāfijas plenērs Rīgas Jaņa Rozentāla Mākslas skolas studentiem notika jūnija pirmajā nedēļā ar Aizputes Renesanses biedrības atbalstu.
Līdzfinansē Eiropas Savienība.
Kurzemes plānošanas reģions