Biedrība MANA MS (2026)

28/12/2025

Mans RASOLA STĀSTS, kas radies tā tapšanas procesa laikā.

Rosols mūsu ģimenē top tikai vienu reizi gadā - uz Ziemassvētkiem. 🎄

Šogad to gatavojot, es pēkšņi sapratu, cik viegli man tas top!!!
Un atcerējos savus iepriekšējos gadus, kad es to gatavoju…. Man tas bija ļoti, ļoti grūti, jo mans veselības stāvoklis bija ļoti, ļoti slikts.

Atcerējos kā iepriekšējā gadā dusmojos uz burkāniem, kartupeļiem un desu, kas bija jāgriež, likās, ka tie nekad nebeigsies…

Man bija grūti nostāvēt kājās, nenormāls nogurums…
Galvā bija negatīvas domas, jo ķermenis visu laiku signalizēja par savām sliktajām sajūtām.

Tad šogad es varēju salīdzināt
Santa 2024.gada nogalē un 2025.gada nogalē.

Kā diena pret nakti - dejodama visu sagriezu un priecājos, ka apzinīgi darīju visu iespējamo, izmantojot savas zināšanas par to, kas man var palīdzēt justies labāk.

Apzināti baroju savas smadzenes.
Vairāk kustējos.
Vairāk svaiga gaisa.
Apzināta rīcība par labu sev, jo ES 🧡SEVI un savu ķermeni.

Soli pa solim, katru dienu un varu pati sev aplaudēt, jo es to paveicu un tagad jūtos 10x labāk!

Es, vēl joprojām ticu brīnumiem, jo viss ir atkarīgs no mums pašiem.

Ticēt un darīt, jo, ja Tu dari visu priekš brīnuma, tad brīnums arī notiek! ✨

Novēlu arī Tev ticēt un darīt priekš sava brīnuma, jo brīnumi notiek!

Kā teica filmā “Viens pats mājās”
Ziemassvētki un gada nogale ir īstais laiks, lai tos ievēlētos.

Sastādītu skaidru plānu nākamajam gadam, lai jau pēc gada arī Tu varētu priecāties par tiem!

Mierpilnus svētkus,
Mana MS Santa 🎄

23/12/2025

Ievelkam elpas pirms garo brīvdienu maratona!

Es tikai noteiktā vecumā sapratu, par ko Renārs Kaupers runā dziesmā "Brīvdienas nav manas laimīgās dienas" 😅Tik tiešām, izjukusi rutīna, pārstimulācija, pārāk bieža socializēšanās - tas viss ir par daudz manai nervu sistēmai. Un tikai ar laiku un pieredzi var saprast, kur novilkt robežu, kur NĒ ir labākais, ko vari pateikt. Es jau to esmu iepriekš teikusi: pateikt NĒ bieži vien nozīmē teikt JĀ sev. 🧡 Citreiz tas vienkārši nav tik skaidri samanāms, jo viss apkārt spiež piedalīties, darboties, būt visu laiku aktīvam un smaidīgam.

Un tad piemirstas, ka visdārgākais uz pasaules ir MIERS. Un tas nav nedz kārtējā saviesīgā pasākumā, pienākumu jūrā, dāvanu vai piparkūku kalnos.

Miers ir mūsos pašos.

Lai izdodas svētku laikā noskaņoties uz sev piemērotākās frekvences un izbaudīt šo laiku!

Mīlestībā,
Simona

̄tadzīve

17/12/2025

Kad dzīve apstājas, tu saproti — viss, kas mums patiesībā pieder, ir šodiena.

MS mani iemācīja būt klātesošai.

Ne atlikt prieku uz “kad jutīšos labāk”, bet priecāties tagad — par rīta gaismu, par siltu tēju, par pastaigu, par to, ka varu iet.

Katrs mirklis ir dāvana.

Katrs solis — uzvara.
Un katra diena — iespēja dzīvot ar pateicību. 💚
https://www.manams.lv/parmums/diana-runa/blog/params/post/5172778/ms-atnem-dodot-5

12/12/2025

Kad saslimu, mana pasaule sabruka. Bet tikai caur to es iemācījos — patiesais spēks ir būt godīgai pret sevi.

Psihoterapija man palīdzēja atrast mieru tur, kur agrāk bija haoss.
Saprast, ka jūtas nav vājums. Ka raudāt, dusmoties, baidīties — tas viss ir cilvēcīgi.

MS man lika pārvērtēt vērtības.
Es mācos būt klātesoša, pateicīga un maiga pret sevi.

Mentālā veselība nav luksuss — tā ir dzīves pamats. 💚

https://www.manams.lv/parmums/diana-runa/blog/params/post/5172791/ms-atnem-dodot-4

04/12/2025

MS mani iemācīja vienu ļoti svarīgu lietu — kustība ir privilēģija, nevis pienākums.
Kad jūtos labi, es kustos. Kad jūtos slikti — kustība man palīdz justies labāk.

Joga, peldēšana, pastaigas, spēka treniņi, nūjošana — es atklāju, ka katra kustība ir veids, kā pateikt sev: “Es par tevi rūpējos.”

Nav jāskrien maratons. Pietiek ar 10 minūtēm, ar vienu dziļu elpu, ar vēlmi būt kustībā.

Jo katrs solis, katrs elpas vilciens ir dzīves svinēšana. 🌿

https://www.manams.lv/parmums/diana-runa/blog/params/post/5172793/ms-atnem-dodot-3

28/11/2025

Pirms MS diagnozes likās, ka glāze vīna palīdz atslābt. Bet patiesībā — tā tikai aizmigloja sajūtas.

Kad saslimu, sapratu, ka manam ķermenim vajag pārmaiņas.

Es atteicos no alkohola un sāku pārskatīt, ko lieku uz šķīvja.

Un zini — dzīve kļuva daudz skaidrāka un saturīgāka.
Galva — vieglāka, miegs — dziļāks, prāts — mierīgāks.

Kad rūpējies par ķermeni, viņš sāk rūpēties par tevi. 💚

https://www.manams.lv/parmums/diana-runa/blog/params/post/5172795/ms-atnem-dodot-2

21/11/2025

Kad man diagnosticēja multiplo sklerozi, pirmais, ko jutu, bija bailes un neziņa. Bet laika gaitā sapratu — šī slimība man ir devusi ne tikai izaicinājumus, bet arī liela dāvana, kas neatgriezeniski mainīja manu dzīvi, uztveri domāšanu un ikdienu. Tā mani "pamodināja" un ļāva sevi iepazīt no jauna un savādāk.

Šajā rakstu, postu sērijā pastāstīšu par 5 ieguvumiem, ko man devusi MS.
Varbūt tie iedvesmos arī tevi paskatīties uz savu dzīvi no cita skatu punkta. 🌸

Ceļošana — mans sapņu īstenošanas spēks

https://www.manams.lv/parmums/diana-runa/blog/params/post/5172797/ms-atnem-dodot-1

Kad man diagnosticēja MS, bija dienas, kad negribējās pat celties no gultas. Bet tad sev teicu — ja iešu, ja darīšu, tad spēšu arī doties ceļojumā.
Ceļošana kļuva par manu mērķi, manu cerību un dzinuli.

Un zini — nevajag daudz naudas, lai ceļotu. Pietiek ar vēlmi redzēt un dzīvot. Pastaiga gar jūru, vilciens uz citu pilsētu, pārgājiens kalnos — katrs mazais ceļojums ir katra centa un katras piepūles vērts.

Ceļojot es atgūstu sevi.
Redzu, cik pasaule ir skaista.
Un jūtu — arī es esmu tās daļa. 💚

11/11/2025

Ar prieku paziņojam, ka MANA MS ir oficiāli kļuvusi par Latvijas Pacientu organizāciju tīkla (LPOT) biedru! 💚

Tas mums nozīmē ļoti daudz.
Šis solis ir apliecinājums tam, ka mūsu balsis — cilvēku, kas dzīvo ar multiplo sklerozi — tagad ir daļa no plašākas, spēcīgas kustības, kas iestājas par visiem pacientiem Latvijā.

LPOT apvieno pacientu organizācijas ar kopīgu mērķi — uzlabot veselības aprūpes sistēmu, aizstāvēt pacientu intereses un veidot iekļaujošu, cilvēcīgu vidi ikvienam, kurš saskaras ar hronisku slimību.

Dalība tīklā mums nozīmē arī iespēju:
🌿 aktīvāk līdzdarboties lēmumu pieņemšanā,
🌿 dalīties ar pieredzi un mācīties no citām pacientu kopienām,
🌿 būt dzirdamiem tur, kur tiek lemts par pacientu dzīves kvalitāti.

Kopā ar LPOT mēs turpināsim strādāt, lai katrs pacients Latvijā sajustos piederīgs, sadzirdēts un cienīts. 💚

21/10/2025

Šajā sezonā esam nedaudz klusākas, jo katra no mums darbojās savā laukā un tādos brīžos ir vajadzīgi resursi, lai varētu koncentrēties un sasniegt izvirzītos mērķus.

Bet šodien es palaižu savas pārdomas.

https://www.manams.lv/parmums/santa-runa/params/post/5142578/retrospekcija

Caur savu filtru.
Dalos par to kā es jūtos un kāpēc.
Jo šodien un pēdējā laikā jūtos ļoti labi, lai gan skaidri atceros dienas, kad bija ļoti grūti.

Iedvesmai par to, ka nekas nav akmenī iecirsts.

Par gribu, ticību, jaunām zināšanām, rīcību un sekām.

Saulainu rudeni - MS Santa 🍂

15/09/2025

Pagājušajā nedēļas nogalē noskrēju savu pirmo Stirnu Buku - 12.7 km! Ja man kāds pirms gada būtu teicis, ka tā notiks, būtu dikti brīnījusies. Pirmkārt, jo neticētu, ka man tas ir pieejams. Otrkārt, jo man tas nelikās necik interesanti. Bet viss plūst un viss mainās.

Gads regulāru treniņu atver daudz jaunas iespējas un intereses. Pēc tam, kad biju kādu brīdi gājusi uz spēka treniņiem zālē ar treneri, atklāju, ka man ļoti patīk skriet uz skrejceliņa. Tas ir vieglāk nekā skrējiens ārā, un daudz ērtāk. Pirmkārt, tu vari jebkurā brīdī apstāties (un nav jāiet vēl gabals atpakaļ uz mājām). Otrkārt, un kas varbūt ir vēl svarīgāk, jebkurā brīdī vari uzspiest pauzi un aiziet uz tualeti. Un tad vēl visi tie prieki ar ātruma un slīpuma kontrolēšanu, un sava pulsa mācīšanos. Un tā nu lēnā garā tā sirsniņa uzkačājās.

Kādā brīdī man radās iespēja iegādāties pašai savu skrejceliņu. Un es nebiju no tiem, kam šis trenažieris kļūst par pakaramo. Gluži otrādi. Tad darbā parādījās piedāvājums (ilgu laiku jau bija, bet tad tikai piesaistīja manu uzmanību) - varam skriet Stirnu Bukā. Izpētīju opcijas, un sapratu, ka uz Valmieru nav jēgas braukt noskriet 6-7 km, ko točna zinu, ka varu. Pieteicos skriet 12.7. Gatavojos. Izmēģināju uz skrejceliņa slīpumā noskriet gandrīz 12 km un sajutos kā čempione. Man nemūžam nebija sapņos rādījies, ka es varētu kādreiz tik daudz noskriet. Tas man arī iedeva sajūtu, ka Valmieras izaicinājums man būs pa spēkam.

Tas tomēr izrādījās grūtāk nekā gaidīju. Kas loģiski, jo skriet taku skrējienu nav gluži tas pats, kas skrejceliņš. Bet es to izdarīju! No drusku vairāk kā 800 Zaķa distances dalībnieku ar laiku 2h05min paliku lepnajā 800. vietā, kas sākotnēji man iedzēla sirsniņā, bet tad sapratu, ka tas tik mans ego niķojas. Es to izdarīju! Un izbaudīju. Gan pašu skrējienu, gan to, ka mans darbs nesis augļus, gan milzu pateicību par savu ķermeni.

Nu jau, kā saka, āķis ir lūpā, un stipri apsveru domu skriet arī noslēdzošajā sezonas posmā. Kas to zina, kurp es šitā aizskriešu.

Lai top! ✨
Simona

02/09/2025

Jaunā rudens sezona un jaunumi mūsu mājaslapā!

Aicinājām arī mūsu biedrus dalīties savā pieredzē ar MS.

Paldies, pirmajiem drosmīgajiem, kuri dalījās.

Lasīt vari www.manams.lv sadaļā Runā mūsu biedri.

https://www.manams.lv/parmums/mana-ms-biedri/biedru-blogs/params/post/5120879/velejas-palikt-anonims

Aicinām arī Tevi dalīties savā pieredzē, tādējādi veidojot vidi, kurā mēs saprotam viens otru, jo ļoti labi zinām, kādiem dzīves izaicinājumiem mums jāiet cauri.

Mana MS komanda 🧡

Biedrība MANA MS

28/12/2025

23/12/2025

17/12/2025

12/12/2025

04/12/2025

28/11/2025

21/11/2025

11/11/2025

21/10/2025

15/09/2025

02/09/2025

Address

Website

Alerts

Shortcuts

Share