17/09/2020
KAS AUDZINA MŪSU BĒRNUS - skola, sabiedrība vai ģimene?
Sarunu festivāls LAMPA ir noslēdzies, taču uz vienu diskusiju atskatīsimies.
Tieši šāds diskusijas jautājums tika izvirzīts vienā no sarunām, kurā piedalījās arī Cēsu Jaunās skolas direktors Ivo Rode. Ar viņu kopā diskutēja Cēsu novada pašvaldības metodiķe Dzintra Kozaka, psiholoģe Kristīne Jozavska un audžumamma/mamma no “Zvannieku” mājām: Sandra Dzenīte- Cālīte.
Diskusijas dalībnieki nenoliedza, ka bērnu audzināšanā būtiska loma ir gan skolai, gan sabiedrībai kopumā, taču uzsvēra, ka paši pamati tomēr sākas ģimenē:
I. Rode: - Izglītība iesākas ģimenē. Savā ziņā- jau no mazuļa gaidīšanas brīža. Protams, skola ir arī citas pieredzes vieta. Mēs skolā darām tādas lietas, ko mājas, iespējams, bērni nedara. Mācāmies sadarboties ar citiem, stāties pretim dažādām grūtībām. Bet piekrītu viedoklim, ka veicas tad, ja ģimene ir līdzās bērnam, līdzās skolai. Iesaistās dažādos procesos un vēlas patiešām sadarboties.
K. Jozavska: - Piekrītu I. Rodes teiktajam, ka bērnu drošību veido jau no pirmajām dienām. Tā ir arī stabilitāte ģimenē. Bet tā kā šīs diskusijas ideja nav runāt par utopisku modeli, tad ir skaidrs, ka dzīvē gadās visādi. Visām iesaistītajām pusēm – ģimenei, skolai, sabiedrībai kopumā – ir milzīga loma bērna dzīves stabilitātes veidošanā. Skola ir būtiska, jo daudziem bērniem skolas vide ir vienīgā veselīgo attiecību pieredze, tādēļ atbalsta sistēmai, ko var dot skola, ir ļoti būtiska nozīme. Skolā pedagogiem ir iespēja pamanīt, redzēt un rīkoties. Un tas ir ļoti būtiski.
S. Dzenīte-Cālīte: - Es uzskatu, ka vecāku loma ir visbūtiskākā bērnu audzināšanā. Bērns veidojas pamatu pamatos pirmā gada laikā, vēlāk jau varam sacīt - pirmo trīs gadu laikā. Tad varam sacīt, ka bērns veidojas pirmskolas periodā. Un tad mēs aizvedam bērnu uz skolu, un man kā vecām patiesībā ir tieši šī sajūta, ka nododu savu dārgumu skolai un tai uzticos. Un ceru, ka esmu tur nodevusi bērnu zinošiem, gudriem un galvenais priecīgiem skolotājiem. Bet...lai es varētu nodot bērnu skolā priecīgiem cilvēkiem, mums ir jāsaprot, ka bērnam vispirms ir jāpiedzīvo priecīga un laimīga bērnība. Ja tas ir izkritis, tad jau sākas cīņa ar sekām. Tas nereti ir smags darbs. Un tad jau domāsim, kas ir vainīgs- skola, sabiedrība vai valsts.
I.Rode: - Vecāki mūsdienās ļoti daudz strādā un nereti saskaros ar to, ka bērniem pietrūkst tieši vecāku veltītā laika, uzmanības un sniegto padomu. Taču kopumā man ir tikai pozitīva pieredze sadarbībā ar vecākiem, pašvaldību vai citām iesaistītajām pusēm.
Diskusijas laikā tika runāts arī par valsts atbalstu un iesaistīšanos dažādās situācijās, kas ir būtiskas. Tika runāts, vai Latvijas skolās strādā priecīgi un atpūtušies pedagogi. Par to, kā laikus saskatīt problēmas un palīdzēt bērniem.
Visu diskusiju varēs lasīt skolas mājas lapā www.jaunaskola.lv un skolas avīzē “JĀ” jau tuvākajā laikā!
Foto: Cēsu Jaunā skola/Lotte
