04/05/2026
Jau atkal 3.maijs un mēs dodamies apceļot Latviju 🇱🇻 Šoreiz, nekur tālu, bet tik bagātīgi piedzīvojumi, ka pietiek vēl ilgi pēcgaršai…
Mūsu mērķis nemainīgs, satikt cilvēkus. Īstus, darošus, ar saknēm zemē un dzirksti acīs.
Pirmā pieturvieta Barkava un koka vilnas meistars Ritvars Točs.
Viņa zināšanas nāk no tautasdziesmām, no senču pieredzes un dzīves gudrības.Viņš rāda, kā vilnu var iegūt no visdažādākajiem kokiem un cik plašs bijis tās pielietojums senatnē gan sadzīvē, gan veselībai, gan rituālos.
Jā, un tas īsts zīļu vainags. Tāds, par kādu esam tikai dzirdējuši tautasdziesmās. Un pēkšņi tas ir man rokās. Īsts.
Ritvars mierīgi, bet pārliecinoši apgāž daudzas no tām “zināšanām”, ko esam dzirdējuši iepriekš. Un liek paskatīties uz senatni pavisam citām acīm.
Sajutām īstu spēku un enerģiju un pat tikām pie “dzīvības eliksīriem”, kas uzlādē gan ķermeni, gan garu.
Tālāk Cesvaines pils apmeklējums ar gidu.
Gids kā pavediena turētājs izvadāja mūs cauri stāstiem, detaļām, un niansēm, kuras pats nekad nepamanītu.
Un tas kāpiens tornī… šaurās spirālveida kāpnes, kas ievelk sevī... No augšas -skats, kas liek uz mirkli apklust.
Īpašs mirklis pils vīna pagrabā, kur pārbaudījām akustiku ar dziesmu “Es nenācu šai vietā savu miegu izgulēt”.
Pusdienas -Cesvaines "Smēdes nams". Vietā ar savu šarmu un dvēseli.
Šī ir vieta, kur negribas steigties. Kur gribas piesēst, lēni ēst, malkot kafiju un vienkārši būt.
Noķert to neredzamo šīs vietas esenci. Sienās, gaismā, smaržās.
Te ir sajūta, ka laiks plūst citādi. Ka tu esi gaidīts. Ka esi savējais.
Saimniece Diāna ar saviem stāstiem piešķir vietai vēl vienu slāni -cilvēcību, siltumu, ka esi atbraucis pie radiem ciemos.
No sirds iesakām - noteikti piesakieties pusdienām!
Tālāk uz Kalsnavas arborētumu .
Jā, daba vēl tikai mostas. Bet arī tas ir skaistums ,tas plaukšanas mirklis.
Zaļo toņu bagātība, plašums un miers, kas apņem .
Skatu tornī , acis var laist ganībās pa plašajām ārēm. Sajūta mazliet maģiska, mazliet meditatīva… tāda, kas pievelk un negrib laist prom…Gribas palikt vēl tur augšā.
Un tad, dienas noslēgums pieturvietā ar simbolisku nosaukumu “IELEJ!”
Saimnieks ļoti nopietns, ieturēts, bet ar smalku humora dzirksti. Un viņš tiešām ielēja… un vēl ielēja vēl un vēl lēja.
Un arī te viesmīlība, kas nāk no sirds, un dāsnums, kas neprasa neko pretī.
Ja vien mūsu dāmas nebūtu sākušas dziedāt “projām jāiet, projām jāiet…”, iespējams beigtos ar dančiem līdz rītam…
Bet nevaram, jāsaudzē mūsu šoferītis -nu jau pilntiesīgi mūsējais.
Trešais reiss jau kopā.
Paldies jums visiem par šo dienu par smiekliem, dziesmām, un kopā būšanu.
Latvija ir skaista. Bet vēl skaistāka -kopā ar savējiem ❤️
Tiekamies nākamajā reisā!
